Weekends ar manu Hody! 2.daļa

Holalaaa! Te nu es atkal esmu! Kā jau jums solīju, šodien rakstiņš par weekendu ar Hody, otrā daļa! Mana rakstīšanas iedvesma ir atgriezusies :D Varbūt, tāpēc, ka šodien beidzot ir palicis siltāks :) Laukā +12!!! Silts un saulains! Tā vien dēļ garastāvokis uzlabojas!

Ok, kur es paliku? Svētdiena ar Hody!!! Ja jau viņš viesojās Holandē, tad, protams, neiztikt bez Amsterdamas apciemojuma! Tur arī svētdienā devāmies! Man jau pašai vienmēr ir liels prieks Amsterdamā atgriezties. Dikti patīk tā pilsēta. Ar tādu īpašu atmosfēru un noskaņu. Traka traka pilsēta! Arī Hody ļoti tur patika!
Pirmais pieturas punkts bija Sex muzejs. Manuprāt, šis parasti ir visu tūristu pirmais pieturas punkts Amsterdamā, jo muzejs atrodas tur pat blakus Centrālajai stacijai virzienā uz centru un ja tu ierodies Amsterdamā pirmo reizi, tad Sex muzejs praktiski ir pirmā interesantā vieta, kam tu uzskrieni virsū. Lielisks pirmais iespaids par šo pilsētu, vai ne! :D Mēs kā normāli tūristi izstaigājām muzeju. Man tas nebija nekas jauns, jo biju tur jau bijusi, bet nu Hody dēļ jau varu otro reizi aiziet arī. Hody bija mazliet vīlies, jo cerēja uz ko vairāk no šī muzeja. Ha, ko tad? Īstus sexa priekšnesumus? :D Kā tad! Tas viss notiek Sarkano lukturu ielā! Pēc muzeja mums pievienojām mana māšele Sandra. Viņa arī gribēja ar Hody iepazīties. Un vispār sen nebijām arī tikušās. Tad nu šis Amsterdamas brauciens bija ideāli piemērots, lai pavadītu dienu kopā. Un mums trijatā tik forši gāja. Sākumā diezgan ilgi uzkavējāmies suvenīru veikalos, jo Hody gribēja apskatīt un nopirkt visu :D Saprotu! Man arī tā bija pirmajā reizē Amsterdamā. Tie suvenīru veikali te ir fantastiski!
Tik lieli un pārbāzti ar visādām foršām lietām. Hody sapirkās dāvaniņas draugiem un sev iegādājās Bob Marley cepuri ar dredām :D Pēc tam tāds gandrīz visu dienu staigāja apkārt pa pilsētu. Tā kā kārtīgs tūrists.
Trakākais, ko šodien darījām, bija brauciens ar vienu karuseli! Omg! Izrādījās, ka Amsterdamas centrā bija uztaisīts atrakciju parks un Sandra ar Hody tik ļoti ļoti gribēja izbraukt ar vistrakāko karuseli no visiem. Un šie, protams, lūdzās, lai es arī braucu. Bet es tik ļoti negribēju. Man ir slikta pieredze ar trakajiem karuseļiem. Man vienmēr slikti paliek un ne īpaši patīk tā vēdera kutēšana un man ir arī ļoti bail. Bet šoreiz man nebija izvēles. Hody pieskrēja pie kases un nopirks 3 biļetes, kaut arī es teicu, ka nebraukšu ne par ko. Bet nu tā kā biļetes bija nopirktas, man nekas neatlika. Biju tik nelaimīga un pārbijusies, jo tas karuselis bija patiešām traks. Redz kur bilde:

Tas ir tas karuselis priekšpusē. Un cilvēki sēž pa astoņiem katrā galā. Un tad tas viss iet pa apli un plus vēl katra kabīnīte griežās. Un viss ļoti ātri un ir pat tā, ka tu krīti ar galvu uz leju, vai vispār neredzi, kur krīti. Omg! Tas bija patiešām traki. Es visu laiku bļāvu "I hate you Hody, I hate you Sandra! OMG! Omg! Aaaaaaa" un no lielā ātruma un vēja asaras pat bija man acīs. Bet nu vispār tā jau exstrēmi forši, taču es ko tādu nekad vairs nemēģināšu! Ar vienu reizi pietika un vēl pāri palika! Izkāpu ārā no karuseļa grīļodamās un jutu, ka nebūs labi. Rāva uz augšu. Gribējās vemt, bet kaut kā tā cilvēku priekšā pūlī mazliet bija kauns. Arī Hody un Sandra atzina, ka nejutās īpaši labi, taču viņiem pilnīgi noteikti bija labāk nekā man. Un abi tik ļoti mani slavēja un teica, ka lepojoties, ka es to tomēr izdarīju. Omg! Aizgājām pasēdēt un nedaudz atpūsties vienā kafejnīcā. Taču tiklīdz kā aizgāju uz WC un ieraudzīju podu, man palika slikti un es... nu paši saprotiet ko! Pēc tam vismaz palika labāk! Kafejnīcā pasēdējām, papļāpājām, uzēdām tradicionālās dutch uzkodas. Bija jauki!

Nu jau es biju atguvusies no trakā karuseļa un varējām turpināt tūristisko dienu Amsterdamā.

Un kur nu bez Sarkano Lukturu ielas apciemojuma. Jāparāda taču Hody vietējās prostitūtas. 

Vispār jau lielākai daļai tūristu šīs meitenes ir kā interesants apskates objekts, nevis vajadzība pēc sexa. Arī mēs tā jauki pastaigājām, pavērojām puskailās meitenes logos. Nedaudz pat paliku greizsirdīga, jo daudzas no meitenēm Hodijam koķetējoši uzsmaidīja :D Ah, kārumnieces! Bet nu šis jau priecājās! Aizstaigājās arī līdz IAMSTERDAM lielajiem burtiem, pafočējāmies. Pastaigājām pa Leidseplein, party rajoniņu, uzēdām burgerus un vienkārši baudījām Amsterdamas burvību. Iegriezāmies arī Coffee shopā, jo Hody dikti gribēja redzēt, kā tad tur ir tajos slavenajos Marihuanas bāros. Viņš nopirka arī divas zālītes cigaretes (vēlākam laikam ;)) Nu kā jau normāls tūrists. Šo dienu nobeidzām bārā "Candela" pie alus glāzēm. Jauki pačillojām, papļāpājām un tad jau devāmies atpakaļ katrs uz savu pusi. Mēs uz mūsu viesnīcu. Ataaa sandra, diena ar tevi bija patiešām feina! Te būs vēl pāris bildes no Amsterdamas:

Šis tas no Amsterdamas ielām...baložu tante, puišu WC un pamestais velosipēds

Chillojam!

:)))

He he marihunananaaa

Yeeee peace maaan!

Svētdienas vakars bija mūsu pēdējais vakars Leidenas Bastion Hotel un to mēs, protams, pavadījām dikti jauki. Kā tikko iemīlējušies :D Pietrūksts man šādu brīžu!

Hody lidojums uz mājām bija tikai otrdienā, tā kā vēl vienu nakti bija mums kaut kur jāpaliek. Man bija brīva pirmdiena sakarā ar Lieldienām, tā kā varējām vēl vienu dienu kopā pavadīt :))) Piedāvāju, ka Hody taču var vēl pēdējo nakti palikt pie manis mājās, bet viņš negribēja, jo jāguļ uz dīvāna un tur mēs arī nevaram būt divatā :( Atradām vienu citu viesnīcu, nedaudz lētāku, arī tur pat Leidenā. Paņēmām numuriņu uz 1 nakti. Vaiiii cik tur bija jauki. Un pat vanna un milzīga gulta!

Kad bijām pārvākušies uz jauno viesnīcu un nedaudz atpūtušies, izdomājām aizbraukt līdz Leidenas centram. Jauki pastaigājām apkārt pa tādām ielām, pa kurām es pat vēl nebiju gājusi. Redz kā kopā ar Hody atklāju Leidenu no jauna. Iemīlēju šo pilsētu vēl vairāk. Nespējat iedomāties, cik tā ir skaista. Uzskrējām virsū vienai ļoti jaukai kafejnīcai kanāliņa malā un nolēmām tur pavakariņot. Tur bija tik skaisti. Lieli stikla logi, skats uz kuģīšiem un vēl pie tam saulīte tik jauki sildīja. Fantastisks un ļoti romantisks noslēgums mūsu nedēļas nogalei :))) Bildītes no Leidenas:

Romantiskā kafejnīca

Mūsu vakariņas

Leidena

Hello Pavasari!

Pa ceļam uz viesnīcu Hody ļoti ļoti gribēja piestāt Coffee shop. Kā tad tā varot aizbraukt prom no Holandes un neuzpīpēt zālīti Coffee shopā! Man īpaši negribējās, bet ok, viņa dēļ. Heheh bija jautri un it īpaši pēc tam, ceļš uz viesnīcu! Vēlāk gan miegs un baigais nogurums uznāca un pēdējo vakaru kopā tā dikti pa mierīgo pavadījām. Bet ko tad mums vairāk vajag, ja esam viens otram :)

Rīts gan bija grūts, jo tas bija mūsu šķiršanās brīdis. Tā bija kā pamošanās no sapņa. Likās it kā šī nedēļas nogale nebūtu bijusi reāla. Pārāk labi, lai būtu īstenība. Mums abiem bija grūti, šķirties negribējām, jo nevaram jau zināt, kad atkal tiksimies...

Un šķiroties Hody man pateica ko tādu, satricināja manu dzīvi...viņš atzinās, ka mani patiešām un no visas sirds ļoti ļoti mīl un viņam ir pārāk sāpīgi būt tikai manam draugam, tāpēc viņš mani nostādīja ļoti sarežģītas izvēles priekšā. Vai nu man jāizvēlās būt ar viņu pa īstam kopā vai nu vispār pārtraukt kontaktēties. Tā teikt VISU VAI NEKO! Diezgan egoistiski, bet es viņu saprotu. Puiši nespēj būt tikai meiteņu labākie draugi. Viņi vienmēr vēlēsies ko vairāk. Arī šajā situācijā es nevaru Hody paturēt tikai kā draugu, kaut arī to ļoti vēlētos. Man jābūt ar viņu kopā, lai paturētu viņu savā dzīvē! Tāda diezgan sarežģīta izvēle. Un šo pasakot, mēs šķīrāmies un es paliku viena ar savām domām... Ko tālāk? Ko darīt?

Pēc pāris dienām, atgriežoties mājās, Hody man atsūtīja ļoti garu vēstuli un visu šo vēl vairāk paskairdoja utt. Es jums rīt to vēstuli publicēšu, jo man vajadzīgs padoms...esmu diezgan apjukusi. Kāpēc visam jābūt tik sarežģītam???