Turpinājums sekos...

Maziņš sorry, ka vakar neko nepublicēju! Biju dikti nogurusi un agri iegāju gulēt. Jā jā, nedomājiet, ka bērnu pieskatīšana ir tīrais nieks. Ok, iesākumam nedaudz bilžu no šodienas fotosesijas ar Nynki. Bija tik saulaina un superīga dieniņa, ka nespēju turēties pretī manas mazās modeles fotogrāfēšanai!  Lunch time! Nynke mazliet aizrāvās ar Nutellu! Jā, tā viņai dikti garšo! :p Nynke bija tik priecīga par šīm saulesbrillēm, ko šodien skolā viņai uzdāvināja draudzene Olivia! Ah, vai es pieminēju, ka viņas mīļākā krāsa ir rozā? Jā! Pat viņas istaba ir rozā. Un te mēs abas! Dievinu šo mazo bumbulīti! :) Mani abi divi Holandes bērniņi! Mums ķēmoties arī patīk! Viņa vienmēr atdarina mani! Tiiik forši! Es tiešām ļoti ļoti esmu iemīlējusi šo savu Host ģimeni. Nynki es vispār dievinu. Viņa ir tik interesants un superīgs bērns. Visu laiku smaidu, kad skatos uz viņu. Viņa prot uztaisīt tādas mīmikas, īsta aktrise. Esmu jau diezgan izpratusi viņas raksturu un zinu, kad viņa tēlo ...

Awww...sāp visas maliņas. Šī nu gan man bija viena sportiska dieniņa. No rīta Zumba, un tikko vakarā Body Step (ar stepa soliņiem). Bet forši! Vismaz esmu formā! :D Tā trenere Body Stepam šovakar gan bija tāda dīvaina. Pirmkārt jau te visi treneri treniņa laikā lieto austiņmikrafonu, lai dejas laikā varētu teikt, kas jādara utt. Bet šī dīvainā trenere dziedāja līdzi visām dziesmām. Nē nu ok, par viņas balsi nesūdzos, tā bija diezgan laba un melodiju viņa mācēja noturēt, bet...tas vienalga bija dīvaini! Tāda sajūta it kā viņa mums pasniegtu savu personisko koncertu nevis vadītu treniņu :D Njā, tas bija diezgan uzjautrinoši. Man ļoti patīk Zumbas trenere. Viņa ir ļoti jauna (varētu būt ap 20 - 22). Pēc tautības liekas, ka varētu būt spāniete, tāda nedaudz tumsnēja. Bet viņa ir tik forša, jautra un enerģiska. Uzreiz pirmajā treniņā ar mums Aupair meitenēm sadraudzējās un vienmēr pēc treniņa papļāpājām. Šodien viņa mums prasīja, kā mēs tusējamies un ko kopā darām. Un tad vēl viņa stāstīja,...

Par šo gribēju uzrakstīt, papildinot iepriekšējo rakstu, bet tad tomēr nolēmu rakstīt jaunu! Tātad šis bija mans īpašais vakars...tikai man. Iespēja parādīt un pastāstīt savai jaunajai Holandes ģimenei par valsti, no kuras es nāku un kuru tik ļoti mīlu. Mamma man pa dienu atstāja naudu un teica, lai es dodos uz veikalu un nopērku visu, kas man nepieciešams, lai pagatavotu kādu latviešu ēdienu vakariņās. Ilgi domāju, ko lai tādu uztaisa, kas varētu viņiem garšot un būtu diezgan raksturīgs Latvijai. Un pats svarīgākais...lai es to mācētu pagatavot! Es nošpikoju ideju no jauniešu apmaiņas Polijā, kurā piedalījos pagaišgad un mums arī tur bija latviešu tradicionālais vakars. Toreiz mēs pagatavojām kartupeļu pankūkas, alus salātus un ceptus ābolus. Nu tad arī es te Holandē pagatavoju tieši šos 3 ēdienus. Mazliet problēmas sagādāja iepirkšanās, jo nebija nemaz tik viegli holandiešu lielveikalā atrast lietas, kas man vajadzīgas. Diezgan loģiski, ka rupjmaizi, kas ir galvenā alus salātu sastāv...

Ir svētdienas vakars, sēžu savā istabā un pārdomāju visu, kas noticis šajā nedēļas nogalē. Atmiņas ir patīkamas un pilnas ar jauniem un neaizmirstamiem iespaidiem. It kā jau tikai 2 dienas (6diena un 7diena), bet liekas, ka tik ļoti daudz kas ir izdarīts un piedzīvots šajās divās dienās. Šis mans ieraksts būs mazliet garāks, jo gribās visu izstāstīt. Aaa un būs daudz fotogrāfiju. Tātad 6dienas rīts. Mani pamodina Aleksandrea, kas dzīvo netālu no manis un braucot mājās no sporta kluba nolēmusi piečāpot ciemos un pastāstīt jaunākos savus piedzīvojumus. Forši! Protams pagulēt vairs nevaru. Ar Aupair meitenēm esam izdomājušas šodien atkal doties uz Leidenu. Aleksandrea tur arī sarunājusi tikties ar 2 Aupair no Amsterdamas tā kā diena solās būt interesanta. No rīta es 1 stundu pieskatu Nynki, jo vecāki atkal spēlē tenisu. Ap plkst 14:00 satiekos ar Kelsie un mēs jau esam ceļā uz Leidenu, kur jāsatiek pārējās meitenes. Esmu atklājusi vienu daudz īsāku ceļu uz Leidenu un nu jau pilsētā esam a...

Tātad piektdiena! Vai es ballējos? Nē, šodien es atpūšos. Nosacīti, bet atpūšos. Esmu mazliet piedzērusies, jo pie manis tikko bija atnākusi Aupair no Baltkrievijas Alexandrea un mēs gandrīz iztukšojām vīna tetrapaku. Viņai bija šādas tādas problēmas ar puisi un vajadzēja par tām kādam izstāstīt. Prieks, ka viņa atnāca. Forši izrunājāmies. Arī es pastāstīju par savām "puišu problēmām". Tas tiešām bija jauki! Man prieks, ka šeit ir meitenes, kas sāk man uzticēties un var vienkārši atnākt ciemos un izrunāties par visu. Bet vispār runājot par šīm Aupair meitenēm, kas ir šeit Holandē. Es uz viņām skatos it kā pati uz sevi. Es mēģinu saprast, ko es pati gribu un tad saprotu, ka viņas taču ir diezgan līdzīgas man. Mēs katra esam atbraukušas šeit vienas pašas, vēlamies iepazīties ar citām tādām pašām kā mēs, pavadīt kopā laiku iepērkoties, ballējoties vai vienkārši čillojot apkārt. Un iepazīstot katru meiteni arvien vairāk tu saproti, ka katrai ir sava pagātne un iemesla kāpēc viņa ...

Galvā daudz domu pēdējā laikā, gan labu, gan skumīgu. Kāpēc vienkārši nevar pārstāt domāt? Domas mani beidz vai nost! Brīžiem es aizdomājos par to, kas es šeit esmu, kur ir mana vieta, vai esmu te laimīga, vai daru visu savā dzīvē pareizi, vai kaut ko nepalaidīšu garām...tie ir jautājumi uz kuriem grūti atbildēt un par kuriem pārsvarā visu laiku domāju. Reizēm sajūtos pavisam vientuļa šeit, kaut arī īstenībā tā nav. Un tad, protams, uznāk mazliet skumjas par mājām. Mēģinu iedomāties, kā dzīve rit Liepājā, Latvijā. Nekas jau īsti tur nav mainījies. Mana ģimene un draugi dara to pašu, ko vienmēr, dzīvo tās pašas dzīves, kas bija, kad arī es biju Latvijā. Tagad tikai es esmu izrauta no Latvijas, bet vai kaut kas ir mainījies? Nē! Viss ir tā pat un tas ir labi. Manā dzīvē šis ir īstenībā pavisam mazs posmiņš, par kuru es vecumdienās atcerēšos un nodomāšu: "Eh, cik forši es toreiz veselu gadu pa Holandi dzīvojos!" Bet...īstenībā es nezinu, kur es būšu pēc gada. Es pašlaik dzīvoju ...

Nezinu pat kā lai iesāk šo ierakstu...hmmm...jāpadomā! Ok, 3dien biju Coffee shopā ar Obi. Un, man kaut kā pēc šī vakara vairs negribas ar viņu satikties :D Viss sākās ar to, ka atkal satikāmies vakarā Hāgā, šoreiz kaut kā negribējās sēdēt laukā uz soliņa tāpēc izlēmām doties uz Cofee shop. Nekad vēl nebiju bijusi nevienā Coffee shopā. Es iepriekš biju iedomājusies, kā tur izskatīsies un būs...domāju ka tā ir kā tumša, čillīga kafejnīca, kur sēž sapīpējušies cilvēki, smejas un "lido", vieta, kur valda brīvība un tev ir par visu vienalga. Ok, Coffee Shopi te ir daudz un varbūt citi ir tieši tādi, kādus es iedomājos, bet šis, uz kuru mēs ar Obi aizgājām man atgādināja tādu lētu bāru uz kuru nāk nabadzīgi cilvēki pasēdēt, uzpīpēt un iedzert. Vietiņa izskatījās tāda diezgan nolaista. Uzgājām otrajā stāvā, jo tur varēja nopirkt to ko mums vajadzēja :) Skats tāds - telpa ar galdiņiem, bārs ar alkoholu un pie kases liela šilte, uz kuras rakstīts, ko te var dabūt un cik tas maksā (z...

Šī diena (otrdiena) vispār bija pilna ar jaukām emocijām un foršiem brīžiem. Pēcpusdienu pavadīju kopā ar manu pašu pirmo iepazīto Aupair Linnea no Zviedrijas. Devāmies uz tik mīļo saldējuma kafejnīcu "Luciano". Ar Linnea kopā bija Noa (meitenīte, ko Linnea pieskata). Un interesanti, ka ar Linnea iepazināmies skolā, jo gan Noa, gan mana Nynke iet vienā un tajā pašā klasē. Bija forši tā pasēdēt un papļāpāt, tādus brīžus vajag vairāk. Ah jā un šī diena bija tik silta un saulaina, sajūta kā vasarā. Daudz šovakar nerakstīšu...labāk pāris bildes noskaņai un jaukam vakaram! Iepazīstieties! Tās ir Noa un Linnea! Mini + Maxi saldējumi! Ah, jā, beidzot nofočēju to brīnumu! Vienā no saviem iepriekšējajiem ierakstiem teicu, ka "Luciano" kafejnīcā pie karstajiem dzērieniem klāt pasniedz maziņu saldējumiņu. Tad nu re kur tas brīnums ir! Mana karstā šokolāde ar mazo saldējumiņu (2,30 eiro ja kas) Traki atraktīvs bērns ir Noa! Mana Nynke salīdzinājumā ir īsts mierīguma iemieso...

Esmu mazliet vīlusies! Neredzēju šodien Holandes karalieni :( Kā jau iepriekšējā sava bloga ierakstā teicu, šodien tātad devos ar Kelsie uz Hāgu lai redzētu karalieni. Viņiem bija tā sauktā "Prinsjesdag", kas ir tikai vienu reizi gadā un karaliene un visa viņas karaliskā ģimene ar zelta karieti brauc cauri Hāgai uz Parlamentu un pa ceļam sveicina iedzīvotājus. Tā tāda tradīcija viņiem te. Un tātad, kāpēc es neredzēju karalieni??? Nu bet protams tāpēc, ka pilsētas centrs vienkārši bija pārbāzts ar cilvēkiem un tie visi gribēja redzēt karalieni. Mēs ar Kelsie ieradāmies apmēram 15 min pirms gājiena sākšanās, tāpēc vairs nebija nevienas brīvas vietiņas pie nožogojuma. That's bad :( Bet, gājienu redzējām, nu ok, ja godīgi redzējām tikai zirgu un jātnieku galvas un zelta karietes jumtu. Tā kā man nesanāca nofočēt, kā tad tas viss īsti bija un kā izskatījās, tad sadabūju dažas foršas bildes no šodienas internetā. Te būs: Šī ir tā slavenā zelta kariete, kurā sēž karaliene! ...

It kā parasta diena, pirmdiena...bet ar vienkārši lielisku vakara noslēgumu! Gari nerakstīšu, jo esmu nogurusi un gribu iet gulēt, bet par šo man jums noteikti ir jāpastāsta. Tātad...rīts, brokastu un lunch pagatavošana bērniem, Zumba + foršo Aupair meiteņu satikšana, daudz daudz gludināšana, spēlēšanās ar Nynki...nu tīri tāda parasta dienas pirmā puse. Ok, ap plkst 18:00 jau esmu brīva un tāds nemierīgs prāts, vakars man brīvs un noteikti kaut ko gribās sadarīt. Un pirms brīža tieši atnākusi ziņa no mana foršā melnādainā jaunā drauga Obi: "S o wat u up to today? " Hmmm, kāpēc gan nē! Varētu šovakar aizlaist līdz Hāgai un satikt Obi. Piektdien nesanāca ar viņu īpaši labi iepazīties, jo mēs tikai nūūū....ok, paši sapratāt :D Aizsūtu viņam sms, ka dodos uz Hāgu, un mēs jau tiekamies pēc 1 stundas :) Skats vienkārši tāds - es sēžu centrā pie Makdonalda, nāk Obi kopā ar vienu savu draugu un abi, protams, pīpē zālīti. Obi mani noskūpsta un mēs vienkārši trijatā čilojam uz soliņie...

Kāpēc tāds nosaukums šim ierakstam? Pastāstīšu vēlāk. Bet nu par visu no sākuma. Tātad cik jūs varat noprast, šis ieraksts būs par 6dienas vakaru un nakti. Ar Mikaele (Zviedrija) un Mijou (Somija) satikāmies Wassenaar centrā un ar riteņiem devāmies uz Hāgu. Tur mūs sagaidīja Eda no Zviedrijas, kas bija jau paspējusi izdzert pudeli vīna, tāpēc bija diezgan jautrā noskaņojumā :D Tā kā Edai nebija ritenis, tad Mijou nācās pa Hāgas centru viņu vest uz bagažnieka. Skats un skaņas, protams, bija smieklīgas un mēs pievērsām ļoti daudz apkārtējo uzmanības. Ar meitenēm devāmies uz Grieķu restorānu un kāds pārsteigums - es pasūtīju Grieķu salātus. Hmmm tie maksāja veselus 6 eiro un ja godīgi nebija garšīgi. Es pati mājās varētu daudz daudz labākus pagatavot. Nobaudījām arī vīnu. Aaa tad vēl tur bija tāds kā salātu bārs un meitenes teica, ka no turienes varot par velti salātus paņemt. Ok mēs tā izdarījām, bet ak vai cik nepatīkami, mums beigās pie rēķina tikai pieskaitīti vēl 12 eiro. Bijām šokā...