Turpinājums sekos...

Čau mani mīļie lasītāji. Spriežot pēc mana bloga apmeklējuma, redzu, ka jums katru dienu dikti interesē arī tas, kā man iet Latvijā. Piedodiet, ka pāris dienas neko jaunu neesmu publicējusi. Rakstīt par to, ko daru LV, ir pavisam savādāk, kā rakstīt par Holandes notikumiem. Ir kaut ka dīvaini. Mana dzīve Latvijā tomēr man nav tas pats, kas meksikāņu seriāls Holandē. Bet nenoliegšu...arī šīs 6 dienas, ko esmu jau te pavadījusi, ir bijušas raibi raibas. Un vispār man arī nemaz nebija īpaši daudz laika, lai piesēstos klāt pie kompīša un kaut ko uzrakstītu. Bet nu mazliet saņēmos un šis tas interesants priekš jums tapa! Nu ar ko lai sāk...protams Ziemassvētki, mani mīļākie ģimenes svētki gadā. Viss bija superīgi un jauki, tieši tā, kā tam jābūt. Vienīgi tas, ka eglīti dabūjām tieši Ziemassvētku dienā. Parasti mums tā jau ir sagādāta nedēļu vai divas pirms Ziemassvētkiem. Bet anyway, man vismaz arī šogad bija tā lieliskā iespēja piedalīties pie eglītes pušķošanas. Cik superīgi! Ziemassvētk...

Sveiciens visiem no Latvijas! Vispār jau mans blogs ir par to, ka man iet Holandē, bet tomēr Latvijas apciemošana arī iekļaujas manā Holandes pieredzē tāpēc noteikti pastāstīšu jums arī par to, ka tad man ies Latvijā un ko es te darīšu. šo rakstu man vispār gribējās atlikt uz rītdienu, jo ir taču Ziemassvētku vakars. Dikti dikti busy. Bet nu nekas...īsuma jau mums varu pastāstīt, ka man gāja pirmajā vakarā (vispār naktī) Latvijā. Atlidoju un atbraucu līdz Liepājai bez jebkādām problēmām. Vienīgi mikrobusiņš Rīgas lidostā kavējās. Gaidīju pusstundu. Un jums te Latvijā tik auksti. Mums Holandē bišķi vairāk sniega, bet vismaz 10 grādus siltāks. Nu jā, mazliet nosalu. Un tad jau Liepāja...aaaaa tāds prieks. Un ja godīgi, ieejos savās mājās, samīļojot savus ģimenes locekļus man likās, ka neesmu viņus redzējusi tikai kādu nedēļu. Šie 4 mēnesi paskrējuši vienkārši nemanot. Siltas vakariņas (beidzot kaut kas latviešu gaumē) un tad jau ballīte ar maniem draugiem. Un cik jauki, izrādījās, ka viņ...

Yeeey pakošanās pabeigta un rīt no rīta varu mierīgi doties ceļā uz Latviju baudīt Ziemassvētku brīvdienas kopā ar saviem mīļajiem un foršajiem latviešu radiņiem un draugiem. Vēl tikai priekšā ceļš Wassenaar-Leidena-Amsterdama-Rīga-Liepāja. Ceru, ka viss izdosies un nokļūšu veiksmīgi mājās. Mazliet esmu nobažījusies, jo dēļ lielā sniega Eiropā daudzi lidmašīnu reisi ir atcelti. Tiešām ļoti ceru, ka ar manējo viss būs ok. Kaut kā negribētos pavadīt Ziemassvētkus lidostā :( Tik ļoti nevaru sagaidīt, kad būšu mājās. Ārprāc, pilnīgi neticās, ka gandrīz jau 4 mēnešus esmu bijusi prom. Nu ko, vēliet man veiksmīgu rītdienu un tad jau tiekamies trešdienas vakarā Fonteinā :D Noteikti pacentīšos ierasties :D Slaap lekker :))

šis man pie sienas tagad ir!!! Laikam jau ir tā...ja savu dzīvi sākšu uzskatīt par seriālu, tad tajā vienmēr viss arī notiks kā seriālā. Šie straujie pavērsieni mani sāk arvien vairāk uztraukt. Ja lasījāt manu iepriekšējo rakstu, tad noteikti zināt, ka apmēram pirms nedēļas sāku satikties ar jauku puisi vārdā Remco. Jaukais puisis izrādījās ne tik jauks, kā biju domājusi un šodien mums viss beidzās tik pat ātri cik iesākās. Pasūtīju viņu 10 mājas tālāk. Kas un kā un kāpēc, to gan jums neatklāšu. Vienu gan varu 100% apgalvot...man te ir vismaz viena superīga un ļoti ļoti ļoti laba draudzene, kas mūsu draudzību uztver daudz nopietnāk, kā kaut kādus puišus. Viņi nav tā vērti. Paldies Linnea, es to patiešām novērtēju! Šodien notika, protams, arī pāris pozitīvas lietas. Pirmkārt jau atkal kārtīgi baudījām ziemas priekus. Mums te ir atkal ziema...un tāda riktīga. Sniegs apmēram 30 cm biezumā. Bet ir salīdzinoši silts laukā. Ah jā, un es braucu šodien uz centru ar riteni. Vai varat iedomāt...