Turpinājums sekos...

Sveikiņi! Šovakar es uzzināju ko ļoti interesantu un nespēju vien noturēties, jums to nepastāstot pirms miega. Cik pasaule gan ir maza. Atkal jau tas ir pierādījies. Vai atcerieties, ka pirms kāda laika es piedalījos Havana Club konkursā "Labākais darbs pasaulē" un beigās paliku ceturtajā vietā? Gan jau ka atcerieties, jo es jums te visu laiku bāzos virsū ar lūgumiem balsot par manu video. Ok, un vai jūs atcerieties, kas tad beigu beigās uzvarēja tajā konkursā un aizbrauca uz finālu Kubā? Nu bija tur viens tāds puisis vārdā Mārcis Pļaviņš. Redz kur viņa video: Kā sanācis kā ne, izrādās, ka šis te pats Mārcis ir aizbraucis uz vasaru pastrādāt tieši tajā pašā zirgu fermā Norvēģijā, kur strādā mana māšele Sandra. Vakar esot iepazinušies :D Cik interesanti! Kas to būtu domājis. Nu vai nav tā pasaule maza?! :D Nu to es jums šovakar tā īsumā gribēju pastāstīt. Pašai joprojām vēl neticās! Arlabunakti!!!

Sākšu ar šo bildi. Vienkārši gribējās jums parādīt. Šādi es sataisīju matus uz ballīti, par kuru šodien pastāstīšu. Pirmo reizi, ko tādu sev uztaisīju, nepierasti, bet man patīk! Mīlestība šajā vasarā virmo gaisā, it īpaši šeit pie mums Holandē. Ne tikai man viss tajā sfērā ir ideāli, bet arī manām draudzenēm. Šis stāsts būs kaut kas par jaukajiem notikumiem pirms 2 nedēļām, kad es vēl dzīvoju Zoetermeer mājā ar LLLL meitenēm. Mīlestība tur patiešām ir! La ir uzradies jauns draudziņš un viņa staigā apkārt ar taureņiem vēderā. Arī Ln ir jauns pielūdzējs un viņi jau kļuvuši nešķirami. Bet manai bijušajai istabas biedrenei Le laikam tas viss ir visnopietnāk, jo viņa ar savu puisi izdomāja "apprecēties". Le puisis ir Latvietis un dzīvo Latvijā, bet pagājušajā nedēļā viņš atbrauca Le apciemot un tad nu abi arī izdomāja, ka apprecēsies. Nu ne jau tā pa īstam un oficiāli ar papīriem, bet tomēr. Kāzas ir un paliek kāzas. Viņi vienkārši gribēja nosvinēt savu mīlestību un šīs Fake ...

Sveikiņi! Te atkal es...jūsu slinkā blogotāja Aija :D Jā jā zinu, ka esmu pazudusi un vajadzētu tā kā laboties. Bet vienkārši pēdējā laikā daudz dažādu pārmaiņu ir noticis, esmu arī aizņemta ar darbu un laukā ir tik karsts laiks, ka es vai nu guļu saulītē vai nu peldos kādā basēnā vai arī bezspēkā vārtos pa savu gultu :D Bet runājot par pārmaiņām...es vairs nedzīvoju Zoetermeer un par to man īstenībā ir diezgan liels prieks. Pārvācos svētdien. Tas viss tāpēc, ka Holandē atgriezās mana māšele Laura. Es jau jums stāstīju, ka viņa bija EVSā Bulgārija un nu viņai beidzās projekts. Tāpēc Laura atbrauca atpakaļ. Cik forši. Es jau viņu ļoti ļoti gaidīju. Un tā sanāca, ka mums abām bija jāpārvācas uz to foršo dzīvokli Leidenā. Es tur jau pagājušajā sezonā nodzīvoju kādu 1,5 mēnesi.  Neatkārtošos un nestāstīšu jums atkal to, kāds tas mūsu dzīvoklis Leidenā ir, par to varat palasīt šeit un paskatīties arī bildes. Vienīgais, kas ir mainījies...mums ar Lauru šoreiz ir tikusi pati lielākā un ...

Es un mans misters X....viss, ko es jums vēlos pateikt ir tas, ka ļoti ļoti sen neesmu jutusies tik laimīga kopā ar kādu. Tā sajūta, ka tu domā par kādu tik ļoti, ka nespēj vien pārstāt un domājot par viņu gribas smaidīt un uzlabojas garastāvoklis. X ir tāds, kādu es jau sen esmu meklējusi un nu es beidzot esmu viņu atradusi, vai arī otrādi...viņš beidzot atradis mani. Un kaut kas tajā visā ir. Kaut kas pavisam savādāks nekā bijis līdz šim. Viss ir daudz personiskāks un tāpēc arī es īpaši daudz nevēlos atklāt jums par mani un viņu. Gribās saglabāt šo noslēpumainību... Ar X nedzīvojam vienā valstī, tāpēc šīs jau atkal ir attiecības no attāluma :( Bet tik laimīgi ir tie brīži, ko pavadām kopā. Pat nespēju aprakstīt, cik ļoti lieliska bija tā nedēļas nogale, ko pavadījām kopā Holandē...   Es neesmu viņa meitene un viņš nav mans puisis. Mums nepatīk tas nosaukums "attiecības". Starp mums ir kas īpašāks...viņš ir mans un es esmu viņa , mēs piederam viens otram un n...

Jā jā daudz laimes dzimšanas dienā man! Un vēl laimīgāka esmu, jo tas murgs ir garām. Es jau jums teicu, ka man vairas nepatīk manas dzimšanas dienas, jo palieku vecāka. Tāpēc arī īpaši negribās svinēt un atcerēties par tādu lietu! Bet, lai cik ļoti man negribējās svinēt, šis tas sanāca! Mana dzimšanas diena oficiāli bija 28. jūnijā, piektdienā. Parasti, ja kādam mūsu darbā ir svētki, tad viņš atnes pārējiem kko garšīgu. Es izdomāju izcelties, tāpēc uzcepu mazus keksiņus. Ufff, tā nopūpējos visu ceturtdienas vakaru. Bet nu rezultāts bija Ok and visiem garšoja! Piektdienas vakarā pēc darba izdomāju apciemot Elīnu Roterdamā. Yeeey, beidzot viņu pārcēla dzīvot tuvāk man. Izdomājām kopā pavadīt jauku nedēļas nogali! Un tik ilgi Elīnu nebiju satikusi...kopš maija vidus, kad devos uz Holandi. Tātad devos uz Rotterdamu, bet beigās atklājās, ka viņa nemaz tur nedzīvo, bet gan 20 km attālajā Dordreht pilsētā. 1 stundas un 15 minūšu laikā biju izbraukusies ar tramvaju, metro un vilci...