Turpinājums sekos...

Awwwwch...já, mans míljais laptopinjsh pirms páris dinám pékshnji izdomája no manis atvadíties. Un vispár tas ir tik skumji , es pat raudáju. Un ne jau tápéc, ka palieku bez sava datora, ka tas saplísis vai ká, bet vienkárshi atceréjos visus tos jaukos brízhus, ko kopá pavadíjám. Vinjsh bija mans vislielákais palígs un draugs studiju laikos. It ípashi man ká datordizaineram, kam dators ir neatnjemama dzíves sastávdalja. Bet nu pédéjá laiká es jutu, ka shis táds mazliet apslimis ir un likás, ka dríz pienáks gals. Bet nu neko, lieliski nokalpoja man 2,5 gadus. Bet vispár baigi stulbi shonedélj sanáca. Tehnika nebija mans labákais draugs. No sákuma saplísa mana datora ládétájs un tápéc nopirku jaunu (39 eiro). Nu neko jau nevaréju citu darít. Vajadzéja ládétáju. Bet péc páris dienám pats dators saplísa. Vienkárshi neslédzás iekshá. Melns ekráns. Aiznesu uz datorveikalu un izrádás videokarte párdegusi. Remonts maksáshot pári par 300 eiro. Nu né, paldies. Léták sanák jaunu datoru nopirkt. ...

Ir tādas ballītes , par kurām runā vēl ilgi un gribas būt tur atpakaļ un piedzīvot to visu no atkal un atkal. Ja tā pakavējās pagātnē, tad no Latvijas laikiem man (un es domāju, ka daudziem maniem draugiem) visspilgtāk atmiņā palikusi "krievu ballīte" . Tā bija pagaišgad janvārī. Mēs visi saģērbāmies kā krievi, uzvedāmies kā krievi, dzērām šņabi, ēdām voblas un siemītes un vienkārši nenormāli traki noballējāmies K.Zāles dzīvoklī. Tas bija vienkārši neaizmirstami grandiozs pasākums. Ah, atmiņas, atmiņas...lai jums tiek pāris krāšņas bildītes!!!  Bet nu cik tad var kavēties atmiņās. Un ne jau par pagātni es te savā blogā rakstu. Šis atskats uz pagaidām grandiozāko ballīti manā mūžā ir tikai tāpēc, ka pagaišajā nedēļas nogalē viennozīmīgi piedzīvoju divas visgrandiozākās un atmiņā paliekošākās ballītes, kādas līdz šim man te Holandē bijušas. It īpaši jau piektdienas nakts! Tas bija kaut kas awesome !!! Par šo nakti runāsim un atcerēsimies vēl ilgi! Un nebija tā, ka ...

Nu ko, laikam jau jábiedz jús spídzinát un jáatkláj noslépums par maniem nákotnes plániem!!! Cik interesanti, ka lieláká dalja no jums uzskata, ka es párcelshos uz Tenerifi :D Vai es párcelshos??? Né!!! Un tas íseníbá bija shoks ne tikai maniem draugiem un pazinjám, bet arí man pashai. Biju patieshám ljoti párliecináta, ka párcelshos uz Tenerifi vasará un búshu tur aupair Lauras host gjimené. Laikam jau labi, ka uz turieni aizbraucu brívdienás, jo tas man lika saprast, ká tá nav vieta, kur vélos pavadít savu nákosho dzíves gadu. Es pat to ísti nemáku izskaidrot, kápéc . Vienkárshi tá bija táda sajúta. Jau pirmajás dienás, esot Tenerifé es sajutu, ka nespéshu sho vietu saukt par savám májám . Kaut kas likás ne tá. Tieshám grúti izskaidrot, kápéc tá sajutos. Tá jau viss bija super. Vieta skaista, paradíze zemes virsú, host gjimene super. Bet varbút mani nobaidíja viss tas dzívesveids. Bija bail visu sákt no sákuma. Iegút jaunus draugus, pierast pie jaunas vides. Un tur Tenerifé nav tik d...

Jā jā jā...sanāca man arī mazliet paviesoties Anglijā, Londonā !!! Kā tā? Nu tā vienkārši. Cik varbūt nopratāt, tad mūsu lidojums uz Tenerifi bija no Londonas un arī atpakaļ lidojām uz Londonu, jo tā sanāca mazliet lētāk. Un tā kā atpakaļceļā no Tenerifes Londonā ielidojām sestdienas rītā, tad nu ar Sandru izdomājām, izmantot iespēju un pavadīt nedēļas nogali Londonā, ja jau esam te. Tā teikt apvienot divus ceļojumus vienā. Un bija baigi forši. Kaut arī bijām vienkārši nenormāli pārgurušas no Tenerifes ceļojuma, vienalga pavadījām superīgu nedēļas nogali Londonā. Mums it kā bija sarunāts palikt pie viena couchsurfer (itālis, 32), bet šis variants likās diezgan šaubīgs, jo čalis man tikai atsūtīja suvu telefona numuru un neko vairāk. Ierodoties Londonā izlēmām, ka labāk atradīsim kādu hosteli . Un vispār arī tas likās diezgan bezcerīgi. Nezinājām ne kur iet, ne ko meklēt. Par laimi viņiem te centrālajā stacijā bija tāda kā viesnīcu un hosteļu info un rezervācijas būdiņa. Nu tieši kā rad...

Nu tad beidzot...saldais ēdiens Tenerife ! Paldies, ka bijāt tik pacietīgi un sagaidījāt šo rakstiņu. Šī nedēļa pēc atgriešanās man bija tik saspringta un emocionāla, grūti koncentrēties un tā. Bet nu jau viss ok, esmu atpakaļ! Pirms sākšu jums stāstīt par šo lielisko nedēļu, ko pavadīju Tenerifē, man jums ir jāatklāj viens neliels noslēpums . Kā jau jūs varbūt ziniet, tad Tenerifē kā Aupair dzīvo un strādā mana māsa Laura un mēs ar Sandru devāmies apciemot viņu. Laura paliks Tenerifē tikai līdz maija beigām un viņas host ģimene meklē jaunu aupair. Tad nu tādā sakarā, šī lieliskā iespēja tikai piedāvāta man. Nu zin kā, mēs māsas, nebūtu arī galīgi svešs cilvēks. Un viņiem vajag meiteni, kas ir mazliet traka, vienkārša, jautra, mīl bērnus un tajā pašā laikā mīl ballēties. Nu es tā kā būtu ļoti piemērots variants. Es, protams, biju nenormāli lielā sajūsmā. Tādu iespēju nevaru laist garām! Iedomājieties, tik, dzīvot Tenerifē, visu gadu siltumā. Biju 90% pārliecināta, ka noteikti uz turien...