Fantastiskais weekends ar manu Hody! 1.daļa

Mans Hody! Mans? Hmmm!!!
Nu nezinu, vai to tā īsti var teikt, bet jā...weekends ar Hody patiešām bija fantastisks un pat daudz labāks, kā es biju cerējusi! Un nu, šo dažu kopā pavadīto dienu dēļ, atkal mana dzīve iespējams manīsies! :)))) Nezinu nezinu, esmu apmaldījusies savās domās!

Bet nu par visu no sākuma. Kā tad mums gāja un ko labu sadarījām? Tulīt pastāstīšu!
Piedodiet, ka tik ilgi klusēju un neko nerakstīju. Šī nedēļa bija tik fking busy un plus tam visam biju arī slima (joprojām esmu). Likās, ka nedēļas nogale nekad nepienāks. Bet nu tā beidzot ir klāt un nu varu pievērsties manai mīļajais nodarbei...blogošanai!

Ja esat aizmirsuši, kas ir Hody, tad atgādināšu, ka tas ir mans draudziņš no Rumānijas. Esam jau pazīstami apmēram gadu un visu laiku peramies. Tā īsti kopā bijām tikai 3 nedēļas, bet pēc tam visu laiku starp mums viss kaut kas bija. Un pa šo laiku viņš ir kļuvis par manu labāko draugu, lielāko atbalstu un vienu no fantastiskākajiem cilvēkiem manā dzīvē un pats galvenais....Hody mani mīl, vairāk par visu!!!

Hody ielidoja Holandē jau ceturtdienā, bet man protams tā bija darba diena. Viņa dēļ nepaņēmu brīvu, jāstrādā, jāpelna naudiņa. Un tā sanāca, ka Hody gaidīja mani visu dienu. Bija pārbesījies, pārsalis un dikti dusmīgs uz mani. Bet nu ko gan es varēju darīt. Es viņu brīdināju, ka man jāstrādā un viņam būs visa ceturtdiena jāpavada vienam pašam. Bet tad nu beidzot vakarā pēc darba es viņu satiku Leiden stacijā. Pilnīgi skrēju, lai ātrāk uz turieni nokļūtu. Iekšā valdīja tas patīkamais satraukums. Nebijām tikušies 4 mēnešus. Kad ieraudzīju Hody, nespēju noticēt, ka tas patiešām ir viņš, ka viņš ir šeit. Pieskrēju klāt, apkritu viņam ap kaklu un noskūpstīju. Viss likās, kā pasakā, viss bija tik lieliski un nemaz mulsinoši. Likās, it kā šie četri mēneši nemaz nebūtu bijuši. Mēs bijām atkal kopā un tas bija viss, kam bija nozīmes.
Ceturtdienas nakti pavadījām pie manis mājās Leidenā. Uztaisīju Hody un man vakariņas. Stundām pavadīju viņa apskāvienos uz dīvāna. Par tik daudz ko izrunājāmies un es uzvedos tā it kā būtu tikko iemīlējusies. Pat Hody teica, ka es esot savādāka, nekā viņš atcerās, es esot tāda pati kā pašā sākumā, kad iepazināmies. Kā tikko iemīlējusies. Bet tā es arī tagad jutos. Es biju tik laimīga, ka Hody ir šeit, kopā ar mani. Mans labākais draugs ir šeit, kuram varu izstāstīt pilnīgi visu, prasīt pēc padoma un būt es pati un tajā pašā laikā justies mīlēta un to pašu sniegt pretī. Sajūta fantastiska.

Nākošajā dienā, piektdienā man bija jādodās atkal uz darbu un es atstāju Hody mājās. Sarunājām, ka viņš atbrauks uz Alphen man pretī pēc darba. Varēs iepazīties arī ar manu māsu Lauru un LLL meitenēm. Darbā visu dienu biju tik labā garastāvoklī. Visu laiku domāju par Hody un nevarēju vien sagaidīt, kad viņu satikšu. Pēcpusdienā pēc darba gaidīju Hody Alphen stacijā, bet šis neieradās :( Kā izrādījās, Hody bija aizgulējies un nogulējis visu dienu. Kā tas iespējams? Līdz 16:00 vakarā? :D Devāmies ar meitenēm uz McDonald un Hody mums tad arī vēlāk tur pievienojām. Iepazīstināju ar meitenēm un Lauru. Nezinu ko viņas par Hody padomāja, man vispār vienalga, galvenais, ka man viņš patīk. Pēc tam es ar Hody pastaigāju pa Alphen. Parādīju viņam nedaudz apkārtni. Patika! Hody, protams, sāka fočēt visu to kas viņam likās šajā valstī interesants. Un viņam vēl ir tas krutais Samsung Galaxy SIII telefons. Tagad es arī tādu gribu, tikai Mini versiju.
Vēlāk atkal satikāmies ar Lauru un meitenēm un aizgājām uz mūsu mīļo bāru "Quelle", tur kur parasti mēdzām ballēties (ok, tikai 2 reizes) un tur izdzērām pa aliņam, papļāpājām. Bija forši. Laurai Hody patika, kā man viņa vēlāk teica. Pēc tam vakarā mēs ar Hody devāmies atpakaļ uz manām mājām Leidenā, bet nu tur mēs, protams, nepalikām. Nav nekāda privātuma, jo man pat nav savas istabas. Hody noīrēja istabiņu uz 3 naktīm nedaudz ārpus Leidenas Bastion Hotel. Tur bija tik jauki. Un viesnīca atradās apmēram 10 min autobusa brauciena attālumā no Leidenas centra. Pirmo vakaru tur pat viesnīcā arī pavadījām. Bija tik jauki atkal būt kopā! Lai sākas mūsu weekends!

Sestdienā es nolēmu parādīt Hody manu pilsētu, Leidenu un aizvest arī uz slaveno sestdienas tirdziņu. Dienu iesākām ar svaigu piparmētru tēju vienā kafejnīcā. Starp citu saulīte tik jauki spīdēja un sildīja, ka pat sēdējām laukā. Izstaigājām arī muzeju, un man šī bija jau trešā reize, Bet Hody ļoti patika, visa tā seno ķīniešu un indiāņu māksla. Vispār Hody šajā dienā fotogrāfēja kā traks. Viss viņu šeit Holandē tik patīkami pārsteidza. Viņš piemēram nemaz nezināja, ka Holande ir velosipēdu karaļvalsts, tāpēc stāvvietas, kas pārbāztas at tūkstošiem velosipēdu viņu it īpaši pārsteidza. Hody atzina arī to, ka Holande esot kā attīstīti lauki, jo te visur apkārt staigā pīles, zosis un gulbji, nedaudz izbraucot ārā no pilsētas, paveras plaši lauki un tur ganās aitas, poniji utt. Un cilvēki sadzīvo tik lieliski saskaņā ar dabu. Ja pīles Rumānijā pa ielām staigātu, tad tās jau sen būtu čigānu noķertas un apēstas :D tā viņš teica. Bet taisnība vien ir. Domāju, ka arī Latvījā ilgi pīles un zosis pa ielām nestaigātu. Bomži tās apēstu! Bet te gan nē. Holandē dzīvnieki lieliski sadzīvo ar cilvēkiem pilsētās.
 Vēl Hody teica, ka mājas šeit izskatoties pēc piparkūku namiņiem, viss tik mazs un smalks, ļoti skaists. Jā, tā ir! Arhitektūra ir tieši tas kas man šeit ļoti ļoti patīk. Visas tās sīkās detaļas un krāsainās mājas. Viens gan Hody likās nesaprotams, īstenībā tā pat kā man...tas kāpēc Holandiešiem ir tik lieli logi un viņi nemīl lietot aizkarus. Patīk, ja cilvēki no ielas redz, kas iekšā mājā notiek. Hody pat sāka fotogrāfēt cilvēkus viņu logos :D Njaa tas te tā Holandē ir mazliet dīvaini un arī man līdz šim nesaprotami. Hody pārsteidzoši arī likās tas, ka šeit nav suņu un kaķu. Un ja ir, tad suņi ir jaukās pavadiņās kopā ar saimniekiem. Ielu suņus jūs te nekad nekad neieraudzīsiet, arī ielu kaķus. Kopš Holandē jau gandrīz 2 gadus dzīvoju, nekad neesmu redzējusi. Rumānijā tas atkal ir pilnīgi normāli, ka suņi bez mājām lielos baros klejo pa ielām. Latvija atkal ir ļoti daudz kaķi. Bet te gan nav ne viens ne otrs. Aaa bet šeit suņus piemēram var ievest veikalos, restorānos un pludmalēs. Hody teica arī to, ka Holande ir ļoti tehnoloģiski attīstīta, liekas it kā tā būtu vismaz 10 gadus attīstības līmenī priekšā Rumānijai. Lieki pieminēt, ka Hody nekad vēl nebija bijis Holandē.
Šodien Leidenā tieši bija atvēries neliels atrakciju parks un Hody radās muļķīgā doma kaut ko vinnēt priekš manis. Un viņš atrada atrakciju, kurā pēc viņa domām, viņam noteikti veiksies...proti, bumbiņu mešana pa bundžām. Un veicās ar. Hody man vinnēja vidēja lieluma mīksto mantiņu pērtiķīti. Un ar to vēl viss nebeidzās. Azarts bija pamodies un viņš gribēja kaut ko vinnēt arī Laurai un vinnēja mīksto mantiņu bruņurupuci. Tik jauki! Spēlēšanās beigusies, ejam iepirkties! Tirdziņš Hody ļoti ļoti patika. Kā jau vienmēr es to daru, visu ko šeit nogaršojām. Tīri tā kā pieēdāmies pat :D Nogaršojām arī cepto zivi, Hody paņēma ceptas garneles, bet sūdzējās, ka esot aukstas. Princese mana :D Nedaudz arī iepirkāmies. Hody gribēja priekš šī vakara sieru, oīves, nopirka arī mazos tomātiņus. Vēlāk veikalā nopirkām arī vīnu un dažas uzkodas. Reizēm man liekas, Hody dara pilnīgi nevajadzīgs lietas. Piemēram, šodien mēs apstājāmies pie vienas hipiju bodes un Hody tur nopirka cepuri un bikses tikai tāpēc, ka tās bija paša pārdevēja hipija darinātas. Vispār pārdevējs bija dikti foršs. Nu tāds Bob Marley...melnādainais un ar drediem. Riktīgi jauki. Bet es domāju, ka tās bikses Hody vienalga nevajadzēja :D Nu bet lai jau papriecājas!
Vakaru pavadījām kopā viesnīcā un šis bija viens no visatklātākajiem un foršākajiem vakariem, kādi  mums jebkad bijuši. Lieliski paēdām, protams. Un izrunājāmies pilnīgi par visu. Pastāstīju visu, kas man uz sirds un visas tās lietas, kas mani dzīvē dara nelaimīgu. Zinu, ka esmu egoistiska, taču mani diezgan ļoti pārsteidza tas, ka arī Hody tam piekrīt un ne tikai. Viņš pateica, ka es esot visegoistiskākais cilvēks, kuru viņš pazīstot, un vēl es pārāk daudz uztraucoties par lietām. Bet vienalga neskatoties uz to visu viņš mani mīl. Man tik ļoti bija vajadzīgs šāds atklāts vakars ar kādu,  un Hody tam, manuprāt, ir vispiemērotākais cilvēks. Nezinu, ko es darītu, ja man viņš nebūtu...
Te vēl pāris bildes no mūsu dienas Leidenā:

Brokastis gultā, vai Hody nav lielisks? :)))

Mantiņas, ko Hody vinnēja atrakciju parkā

Riteņiiiiiiiiii

Muzeja apmeklējums

Ok, pirmās daļas beigas!
Gribējās jau man jums šovakar vairāk uzrakstīt, bet mans dators nezinu kāpēc niķojās :(
Weekenda otrā daļa būs rīt, cerams! ;)