Ziemīgais stress

Viennozīmīgi varu teikt, ka pagājušā nedēļa ir ierindojusies manu visstresaināko un emocionālāko nedēļu TOP 3. Tas jau pat bija gaidāms. Jau 3 nedēļas kopā ir dzīvots un strādāts ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem un tas ir pašsaprotami, ka, iepazīstot šos cilvēkus, sāk rasties arvien vairāk nesaskaņas un strīdi. Šī nedēļa nu patiešām bija kulminācija visam un man ir sajūta, ka tas ir tikai sākums...

Esmu izbļaustījusies, izraudājusies un pat izkāvusies un tas NAV LABI!!!

Bet sākšu labāk ar pozitīvām lietām. Pagājušā nedēļas nogalē mums te beidzot sākās kārtīga ziema, uzsniga tā pa īstam un riktīgi. Sestdienas rīts bija vienkārši brīnišķīgs. Tas skats, kas pavērās pa logu, kad pamodāmies un atvērām aizkarus...neaprakstāmi skaists. Istabā iespīdēja koši saules stari, kas kopā ar sniega baltumu apžilbinaja mūsu acis. Viss bija balts. Kokiem katrs mazākais zariņš bija pārklāts ar apledojušu sniegu. Un pie logiem burvīgi vizuļoja ar sarmu pārklāti zirnekļu tīkli. Kaut ko tik skaistu es vēl nebiju redzējusi.

Skats pa logu

Tapa arī mini sniegavīrs!

Skaistiiiii :)

Diezgan loģiski, ka šādā skaistā dienā būtu grēks sēdēt majās. Haha īstenībā mums jau sen bija plāns šajai nedēļas nogalei, ar vai bez sniega. Nelielai atkāpītei jāpastāsta, ka Sandra sev nopirka portatīvo datoru. Pārveda mājās, bet izrādījās, ka šis ir kaut kāds brāķis, jo visu laiku meta ārā kaut kādus uzrakstus un slēdzās pats no sevis ārā. Tad nu nolēmām pagājušā sestdienā doties uz Hāgu, atpakaļ uz Media Markt un samainīt pret jaunu datoru. Arī Sigita brauca ar mums, jo šī gribēja uztaisīt šopingu un apskatīt Hāgu. Nu ko, gāja mums visai interesanti. Jautrākais sākās, kad gājām uz autobusu un sapratām, ka mums nav skaidras naudas. Izlēmām stopēt līdz Alphen pilsētai. Divas mašīnas sanāca nostopēt, bet tās diemžēl brauca uz citu pilsētu. Nekas cits neatlika, kā doties atpakaļ uz mājām un paprasīt naudu mājas palikušajiem dzīvokļbiedriem. Agnese iedeva 10 eiro. Tad nu veiksmīgi ar autobusu tikām no mūsu laukiem līdz Alphen pilsētai.

Foršā riteņu stāvvieta Alphen stacijā. Dizains ir domāts tāds kā ābols. Te bildē īsti nevar redzēt, bet pašā galā ir pat kātiņš un lapiņa :)

 Tālāk jaņem vilciens uz Leidenu, bet kā izrādījās, dēļ sniega vilcienu kursēšana atcelta. Tas jau nekas, ka biļetes nopirkām :( Nu vismaz par gaidīšanu un vilšanos dabujām bezmaksas kapučīno stacijas kioskā :) Nācās iet uz autobusu. Brauciens ilga kādas 40 min (ar vilcienu būtu bijis 15 min). Izbesījušās ieradāmies Leidenā. Ļoti ātri izskrējām cauri Leidenas tirdziņam, jo laika mums daudz nebija. Bet tā vispār bija jauki un smuki tur. Ziemā Leidenu vēl nekad nebiju redzējusi.

Tirdziņā! Tradicionālās dutch jēlās siļķes ar sīpoliem. Tās viņi laikam ēd visu laiku laiku, neatkarīgi no gadalaika

Viens no jaukajiem Leidenas kanāliņiem

Nezinu, kas tas par joku viņiem, bet Leidenā ļoti daudzi koki bija ietērpti adītos džemperīšos. Tik mīļi!

Kamēr mēs ar Sandru un Sigitu skraidelējām pa Leidenu, tikmēr mājās palikušie Laura, Agnese un Oskars devās ziemīgā pastaigā pa vietējiem laukiem. Un šie pat uz Alphen esot aizbraukuši. Esot bijusi ļoti jautra diena. Te nočiepu pāris bildes no viņiem!

Ziema nekurienes vidū!

Jautrā zilīšu kompānija

Pēs jaukās pastaigas pa Leidenu devāmies uz staciju un kā izrādījās arī tur bija čakars ar vilcieniem un mēs negribējām riskēt un gaidīt, vai mūsējais ies vai nē, tāpēc izlēmām braukt ar autobusu. Autobusā atklājās, ka datorveikals, uz kuru centāmies paspēt līdz tā slēgšanai, tomēr strādā līdz 22:00 un tāpēc sākām mazliet nožēlot, ka tomēr nepakavējāmies Leidenā ilgāk, lai iepirktos utt. Nu nekas, vismaz nauda ieekonomējās :D

Datorveikalā viss noritēja ļoti veiksmīgi. Pastāstījām par problēmu un Sandra vietā saņēma jaunu ASUS datoru. Bet smieklīgākais ir tas, ka vakarā pārbraucot mājās, atklājās, ka arī šim datoram ir tā pati problēma. Bet nu beidzot viss ir kārtībā, jo vakar Sandra devās uz vietējo Alphen datorveikalu (tās pašas firmas) un dabuja naudu atpakaļ un beigās nopirka TOSHIBA kompīti. Tas pagaidām strādā lieliski un cerams, ka tā arī paliks.

Pēc datortrakuma atklājām, ka praktiski visi veikali Hāgā jau ir slēgti, tā kā nekāds lielais šopings arī nesanāks. Bet nu mazliet jau sanāca iepirkties. Manā īpašumā jauna somiņa un zeķītes :D

Vakariņas McDonaldā :D

Šis tas no Hāgas

Tālāk devāmies uz Coffeeshop. Uz turieni gājām ar mēŗki nopirkt hašišu, jo gribējām izjokot savus dzīvokļa biedrus un uzcept apreibinošās kūciņas :D Hašišu dabujām. Izlēmām palikt coffeeshopā uz kādu  brīdi un uzpīpēt zālīti. Haha bija jautri un mazliet dīvaini. Pēc tam pastaigājām pa Hāgu un izvēdinājām galviņas. Bija taču jāsatiek Teddy un Jorams. Šovakar šie abi pie mums uz laukiem ciemos brauca. Satikām un tad uz mūsu fermu. Man mazliet bija jāpiestrādā par navigāciju, jo nezinātājam mūsu fermu nekurienes vidū atrast būtu grūti :D Laimīgi nokļuvām galā un ballīte varēja sākties. Mums bija alus, vīns, uzkodas un mēs tik jauki pačillojām. Spēlējam arī vienu alkohola spēli, ko Teddy visiem iemācija. Bija tik jautri.

 Vienīgais nesmukais gadījums sanāca ar Oskaru, kurš ļoti ļoti piedzērās. Esmu sapratusi, ka viņš ir tāds cilvēks, kas nespēj kontrolēt savu alkohola līmeni. Viņš nemāk tā jauki iedzert, bet vienmēr piedzeras līdz nemaņai un taisa "sūdus". Ziniet ko viņš šovakar izdarīja??? Saplēsa tualetes poda vāku! Nu slimi. Un pats par to vēlāk tikai pasmējās. Mums nemaz nelikās smieklīgi. Pats tagad lai maksā par labošanu!

Slimi!

Viens labums tam, ka Oskars tik ļoti piedzērās, bija gan! Viņš vismaz aizgāja gulēt un nenāca mums līdzi uz bāru. Ar viņu tādā stāvoklī mēs nekur iekšā toč nebūtu tikuši.

Tad nu jā, pirmo reizi gājām ballēties uz tuvāko bāru Niewekoop pilsētiņā. Tas bija apmēram 25 minūšu gājiens ar kājām. Un bija tik ļoti auksti. Teddy ar Joramu visu laiku činkstēja, kā tādas mazas meitenītes :D Ha pilsētnieki! Mēs devāmies pa taisno uz bāru "Lucky duck". Pulkstens bija jau apmēram 1:00 un bārs bija nenormāli pārbāzts. Pārsteidzoši priekš tādas mazas pilsētiņas kā Niewekoop. Nu es neteiktu, ka man tur nenormāli patika, jo tur bija ļoti karsts, dīdžejs lika briesmīgus dziesmu remiksus, alus bija dārgs un vietējās dutch meitenes ļoti nedraudzīgas. Viena mani pat pagrūda un citas visu laiku ar šķību aci uz mūsu kompāniju skatījās. Nu tā jau ir tajos mazpilsētu bāros...iebraucēji te nav cieņā. Haha smieklīgi bija tas, ka šajā bārā bija striptīza stienis. Viena meiča pa to pat līdz augšai uzlīda un sāka veidot kaut kādas dīvainas striptīzdejotāju kustības :D  Bet tā mēs visār lieliski pavadījām laiku. Dejojām, fočējāmies, dzērām aliņus! Vēlāk tā ap 2:30 izdomājām aiziet iečekot tur pat blakus esošo bāru, bet mēs tur diemžēl iekšā netikām, jo bija pārāk pilns. Nu neko. Laiks bija doties mājās. Visi bija noguruši. Es pilnīgi noteikti biju gatava atkal iet ar kājām, taču pilsētnieciņi Teddy un Jorams uzstāja, ka jāņem taksis. Nu lai veicas :D Kaut kādu taksi šie sazvanīja, kas apsolīja atzvanīt un kaut kad ierasties. Haha, cilvēki mīļie, mēs esam mazpilsētā, te takši nebraukā :D Bet šie jau neticēja. Tā nu pēc apmēram 30 min bezcerīgas gaidīšanas visi piekrita doties uz mājām ar kājām. Kaut kā sanāca tā, ka sadalījāmies divās grupiņās. Es biju kopā ar Sandru, Agnesi un Teddy un mēs sākām skriet. Bija tik auksti un tik ļoti gribējās uz mājām. Tikām diezgan ātri, vismaz 10 min pirms pārējiem. Visi kārtīgi pieēdāmies, kā tas parasti notiek pēc ballītēm un devāmies gulēt. Hah un tik smieklīgi mēs ar māsām sastūmām kopā mūsu gultas un tad nu mums bija viena milzīga gulta, kur arī mūsu ciemiņiem vietas pietika :D

Ballītēēē

Ar Agnesīti

čau Sandra ;)

Wooohoooo

Sigita, ko tu man tur dari? :D

Haha smieklīgie

Svētdiena kā jau vienmēr tas ir, bija slinkošanas diena. Mirām arī nost no galvassāpēm un noguruma, tā kā neko īpaši vairāk par gulēšanu dīvānos un TV skatīšanos, darīt negribējām. Aaa nē, mēs uzspēlējām slavenību spēli, kad tev pieres uzlīmē lapiņu ar kādas slavenības vārdu un tad ir jāuzmin, kas tu esi. Bija jautri! Bet man visu dienu bija iekšā tāda sajūta "nu kaut tas Teddy un Jorams ātrāk brauktu mājās." Man ir vajadzīga mana svētdiena, pašai priekš sevis un arī vairs nav man tā pašas attiecības ar Teddy kā iepriekš, kad izbaudīju čillošanu un neko nedarīšanu kopā ar viņu. Kaut arī šajā nedēļā bijām kopā, manas domas bija pavisam kur citur, pavisam tālu. Un es jutos tik slikti. Gan dēļ tā ko nodaru Teddy, viņam pašam to iespējams nenojaušot, gan arī dēļ citiem cilvēkiem, kurus tādā veidā sāpinu. Aj to jau man tikai pašai saprast. Puiši aizbrauca mājās tā ap 18:00. Atvadoties Teddy mani nākošajā nedēļas nogalē uzaicināja pie sevis. Uzreiz jau iekšēji zināju, ka pilnīgi noteikti nebraukšu, negribu un nav jēgas. Bet es viņam sameloju un pateicu, ka par to padomāšu un noteikti jau ka aizbraukšu. Jā, zinu, ka tas bija ļoti ļauni. Bet pa nedēļu mēs sarakstījāmies un tad arī pateicu, ka nebraukšu. Paskaidroju, ka man nav laika un ir vajadzīgas nedēļas nogales pašai priekš sevis, savām lietām. Man jāpārstāj ballēties un braukāt apkārt, bet gan jāpavada laiks mājās un jāgatavojas savam EVS projektam. Un tā jau arī ir, jo tā ir lieta, kas man šobrīd ir pati svarīgākā. Bet protams Teddy to nesaprata un sāka man pārmest, ka tās lietas jau es varot Latvijā nokārtot un tagad taču mums obligāti jābūt kopā, kamēr vēl esmu Holandē. Nu nēēēē, es to negribu. Man pietiek!!! Tad arī pateicu viņam skaidri un gaiši, ka starp mums viss ir pilnīgi un galīgi cauri un tas ir labāk. Pēc tam Teddy uz savas facebook "sienas" uzrakstīja, ka viņam jau otro reizi mūžā salauzta sirds. Nu izskatījās tas pēc tāda gājiena, lai viņa visi draugi par to zinātu un tagad viņu žēlotu. Un to arī viņi darīju. Es jau esmu tā sliktā tagad :( Paldies! Bet nu nē nē, tik traki jau arī viss nebeidzās. Pēdējās vēstulēs mēs šķīrāmies kā draugi un naida mūsu starpā nebūs. Kaut arī viss ir cauri, es par to neskumstu. Es jūtos ļoti atvieglota, jo zināju, ka šī ir lieta, kas man jau sen bija jānokārto un jāizbeidz. Nu tas ir izdarīts un es varu dzīvot tālāk!

Atkāpītei gribēju pastāstīt, ka Holandē iestājies kaut kāds slidošanas trakums. Patiešām. Holandieši paliek pilnīgi traki, ja aizsalst viņu kanāli. Tas ir vesels pasākums vairāku dienu garumā. Pie āra slidotavām pat tiek izveidotas teltis, kurās var iedzert karstos dzērienus. Tiek rīkotas slidošanas diskotēkas un viņi pat speciāli appludina futbola laukumus. Trakums! Sigita ar Oskaru vienu dienu gāja uz veikalu un nejauši vienam no tiem daudzajām publiskajiem slidošanas kanāliem uzskrēja virsū. Šie pat slidas pa 10 eiro nopirka tur pat uz vietas (lietotas). Šie esot traki izslidojušies un vēl mūzika bijusi. Es arī vispār gribētu pamēģināt, bet darba dienās jau nav laika. Iespējams nākošo nedēļas nogali, ja vēl būs ledus ;) Te es jums pāris bildes gribēju parādīt no ledus trakuma. Nočiepu internetā :D

Šāds skats piemēram paveras Amsterdamā. Iedomājieties, cilvēki pat izveidojuši kafejnīcu uz ledus!

Šis ir manā mīļajā Wassenaar

Arī tur pat Wassenaar

Šī ir manas bijušās host ģimenes jaunā aupair Nerea un Gijs. Arī bijuši paslidot!

Manai mazulītei Nynkei kaut kā nesanāk :D

Biju domājusi, ka šovakar jums uzrakstīšu arī par visiem tiem trakumiem, kas notika pagaišnedēļ manā darbā un mājās, bet man tam vairs nav spēka. Ne fiziski ne emocionāli. Šī diena, svētdiena, vispār bija kulminācija visam, jo es "uzsprāgu" tik ļoti kā vēl nekad. Emocijas bija nenormāli sakāpinātas. Es pati sevi nepazinu. Es parasti tāda neesmu, bet ja nu reiz nācies sastapties ar vislielākajiem idiotiem uz šīs pasaules, savādāk reāģēt laikam nespēju...

Šovakar, pēc visa pārdzīvotā, es patiešām jūtos ļoti slikti un man ir vajadzīgs miers. Lai jūs nesatrauktu, tad vēlos pieminēt, ka fiziski ar mani viss ir kārtībā. Un tas kašķis kas izcēlās, tas nebija starp mani un māsām. Starp mums viss pa vecam. 

Mēģināšu tuvākajās dienās pieslēgties atkal blogam un izsūdzēt jums savas bēdas ;)

Pagaidām čau un baudiet ziemu!!!