Atpakaļ pagātnē

Sākšu  šo rakstiņu ar bildi!!! Šīs ir mūsu jaukās mašīnītes!!!

Cik jauki, ka piektdiena ir atkal jau klāt :)) Un beidzot man ir laiks piesēsties pie kompīša un jums šo to pastāstīt. Nu patiešām tā ir, ka pa nedēļu vakaros man galīgi nav laika, jo strādāju līdz pat 21:00 vakarā un tad esmu pārāk nogurusi un eju gulēt. Bet tā jau nav tik traki. It īpaši, ja patīk darbs, ko daru. Un tā joprojām ir. Katru dienu ceļos ar prieku un dodos uz savu modes noliktavu ar prieku. Nu jau ir pagājušas 2 pilnas darba nedēļas un ir vērojams diezgan liels progress. Esmu tik daudz ko iemācījusies un man priekšnieks Kifs ir devis pieeju datorsistēmā tādām funkcijām, ko drīkst izmantot tikai daži darbiņiem. Un tas ir tik forši. Njā, vienīgi te pagaišnedēļ sanāca tāds neliels starpgadījums ar vienu darbinieci, kas te strādā jau apmēram 2 gadus un viņai pat šāda pieeja kā man nav dota. Zinu, ka viņa ir mazliet greizsirdīga, bet aj, man jau vienalga. Pa šo nedēļu mēs ar māsām arī esam saņēmušas ļoti daudz uzslavējumus par labu darbu. Tas patiešām motivē un šādā darba vietā es jūtos tik labi. Bet tas jau ir atkarīgs no katra paša, cik tu ļoti centies lai priekšniecība tevi pamana. Domāju, ka mēs ar māsām to esam panākušas, pirmkārt ar savu labo angļu valodu, lieliskām komunikācijas spējām, apķērību un vēlmi strādāt. Mēs visu te darām ar smaidu un domāju, ka arī no malas to var redzēt, cik mums te ļoti patīk. To arī priekšniecība pamana un novērtē. Prieks par to. Viena forša lieta pagaišnedēļ sakarā ar darbinieku motivēšanu notika...priekšnieciba visiem darbiniekiem uzsauca torti un uz tās bija uzraksts "You are doing a great job" un vēl smaidīga sejiņa. Tik jauki no viņiem. Un tad vēl viņi teica, cik mēs lieliska komanda šajā sezonā esam un cik labu darbu katrs darām. Mīļi. Pēc šī visa man ir vēl lielāks prieks strādāt. Vienīgais, kas mazliet darbā traucē ir pāris kaitinoši cilvēki ar stulbiem komentāriem. Bet nu jau es esmu iemācījusies to visu ignorēt un izrādīt, ka man vienalga. Lai jau runā. Tas jau tikai parāda, cik viņi ir greizsirdīgi un bērnišķīgi. Man vienalga! Es daru savu darbu un nevienam ar to necenšos pielīst vai kā savādāk.

Tralalaaaa...pagājušo nedēļas nogali mēs ar māsām pavadījām mūsu vecajās mājās...pilsētiņā Wassenaar. Pirmais un galvenais iemesls, kāpēc uz turieni devāmies bija, lai savāktu savas tur atstātās mantas. Un protams pie reizes apciemot savas vecās host ģimenes, aupair draudzenes un dutch draugus. Sestdien pēc darba (jā pastrādājam 4 extra stundiņas) devāmies uz Hāgu. Tur plānojām izdarīt divas lietas...satikt Teddy un Sandrai nopirkt datoru. Jā jā...patiešām satiku atkal Teddy. Pirms tam bijām daudz sarakstījušies par to vai vajag vai nevajag satikties atkal. Es jau biju tā kā vairāk noskaņota, ka negribu viņu satikt, jo kas bijis bijis un es to vēlos atstāt pagātnē. Man tagad ir jauna dzīve Holandē. Bet beigās tomēr pēc daudzām sarunām, nolēmēm satikties... Un bija īstenībā tik jauki. Es viņu ieraudzīju un atmiņas uzliesmoja. Viņš bija tik jauks un mīļš un dikti pēc manis sailgojies. Man bija tāda sajūta, ka mēs mūžību nebūtu tikušies, kaut arī bija pagājušas tikai 5 nedēļas. Visi četri kopā aizgājām un nopirkām Sandrai datoru! Yēēy. Beidzot viņai ir savs dators! Pats pirmais! Tad aizgājām pačillot vienā bārā. Laiciņš bija tik jauks...saulains un ne īpaši auksts. Mēs pat vienu dzērienu laukā nobaudījām, bet vēlāk gan iekšā iegājām. Bija patiešām jauki. Man patika atkal būt Teddy klātbūtnē. Un Teddy nākošajā nedēļas nogalē atbrauks mūs apciemot uz fermu. Haha būs jautri. Uztaisīsim mazu ballīti un aiziesim arī uz tuvāko bāru Niewekoop pilsētiņā. Nevaru vien sagaidīt...tas jau būs rīt!

čillojam Hāgā :)

Gudrīši :D

Pēc paciemošanās Hāgā, devāmies uz Wassenaar. Sajūta bija mazliet dīvaina, kad atkal ierados pilsētiņā, kurā biju nodzīvojusi gandrīz 1,5 gadus. It kā laba, bet tajā pašā laikā sapratu, ka savs laiks te ir nodzīvots un nemaz nebija skumji, ka šīs vairs nav manas mājas. Man vecā host ģimene bija tik jauka, ka piedāvāja man pa nakti palikt pie viņiem. Man pie viņiem mājas būšot vienmēr un palikt varu, kad vien vēlos. Tad nu ierados savās vecajās mājās. Pirmos, ko satiku bija mans host tētis un puika Gijs. Tik laimīgi bija. Saņēmu bučas no host tēta, bet Gijs man cieši apkrita ap kaklu un nelaida vaļā. Vēlāk ieradās arī host mamma un mana māzā mīļā Nynke. Aaaaa, viņu es visvairāk gribēju satikt. Tik ļoti biju sailgojusies. Mazā mani cieši apskāva un bučoja un pēc tam visu vakaru man klēpī sēdēja un gribēja spēlēties. Tik jauki. Mans mazais enģelītis. Pavadīju pie host ģimenes visu vakaru. Man par godu uztaisīja ļoti jaukas vakariņas. Mēs arī čillojam pie kamīna ar uzkodām un vīnu. Man nācās izstāstīt visu par manu jauno darbu un dzīvesvietu. Tik ļoti saslavēju un viņi ļoti priecājās, ka man tik labi iet. Pie viņiem gan nekas īpaši nebija mainījies, vienīgi, ka tagad manā vietā ir jauna aupair. Ar viņu arī iepazinos. Tiiiik jauka meitene. Nerea no Spānijas. Tā viņa tāda nopietna un es pat teiktu, ka diezgan kautrīga un klusa, bet man viņa ļoti ļoti iepatikās. Tik daudz ko pārrunājām. Stāstīju viņai par savu pieredzi ar šo ģimeni un dzīvi Wassenaar. Devu arī ļoti daudz padomus. Sapratām, ka mums abām bija un ir tā pati problēma ar host mammu. Tas, ka viņa ir pārāk stresaina un pedantiska un bieži vien ir jāpiedomā, ko viņai teikt. Nerea atklāja, ka viņai šīs pirmās nedēļas ir bijušas īpaši grūtas, kamēr visu saprot un pierod pie ikdienas rutīnas un tad vēl stresainā host mamma. Es viņu tik ļoti saprotu. Man bija tā pat sākumā. Bet ir vajadzīgs laiks un es Nerea mierināju, ka būs jau labi. Tas jau tikai sākums. Ja es varēju tajā ģimenē izturēt 1,5 gadus, tad viņa arī varēs. Un ja godīgi...tagad atskatoties atpakaļ uz savu aupair laiku es pilnīgi droši varu teikt, ka mana host ģimene nebija no tām lieliskākajām, atmosfēra tajā pilnīgi noteikti bija ļoti saspringta. Man būtu gribējies mīļāku ģimeni. Mīļāku tajā ziņā...viņu pašu savstarpējās attiecībās. Iedomājieties, nevienu reizi es savus host vecākus neredzēju samīļojam viens otru vai nobučojam. Kas tās par attiecībām? Viņi īstenībā viens pret otru bija diezgan ieturēti. Tas man traucēja. Es būtu gribējusi redzēt vairāk mīlestības. Bet es vienalga izturēju. Ja man te nebūtu bijusi tik lieliska sabiedriskā dzīve un draugi, tad es jau daudz ātrāk būtu viņus pametusi. Nopietni!

Sestdienas vakarā...protams ballīte. Un protams "Rickies"! Mūsu vecais jaukais Wassenaar bārs. Mēs ar māsām uzorganizējām ballīti un saaicinājām aupair draudzenes un mūsu dutch draugus. Bija tik jauki tur atgriesties. Ieradāmies tur jau diezgan agri un bārs bija pavisam tukšs, bet tas bija forši, jo varēja normāli papļāpāt ar meitenēm. Uzaicināju līdzi arī Nerea. Viņa vēl nekad nebija bijusi ballēties, tāpēc man bija ļoti liels gods viņai parādīt mūsu vietējo ballīšvietu. Tā kā Nerea bija jau paspējusi aiziet uz divām Hema brokastīm, tad pāris aupair šī jau bija satikusi. Sandrai līdzi bija arī viņas host ģimenes jaunā aupair Keitlina no Austrālijas. Arī jauka meitene. Vēlāk ieradās arī Lauras jaunā aupair Athina no Itālijas, bet šī bija galīgi sapīpējusies. Viņa vispār esot tāda dīvaina un galīgi traka. Tā vismaz no pārējām meitenēm dzirdējām. No vecajām aupair satikām Vivi, Miru, Izabellu, Barbaru. Bija arī jauki satikt mūsu dutch draugus Madelon, Basu, Viktoru, Remco, Ivo, bārmeni Džeiku un citus. Ballīte bija ok, bet priekš manis mazliet par garlaicīgu. Es nezinu, kaut kā vairs nebija tā vecā sajūta kas kādreiz ballējoties Rikijā :( Pēc bāra slēgšanas mēs satikām pāris puišus no Amsterdamas. Vivi viņus pazina. Un baigās aizgājām uz viņu kempinga mājiņu. Tāds neliels afterparty bija. Aj bet tur arī nekas īpaši interesants nenotika un mēs drīz jau devāmies mājās. Tā ap 5:00 jau biju gultiņā. Jauki vēl pa ceļam papļāpāju ar Nerea. Viņa bija tik priecīga par šo ballīti un es domāju, ka turpinās tusēties ar Wassenaar aupairām. Es vismaz tā ceru. Diemžēl man nav neviena bilde no ballītes, jo savu fočīgo es aizmirsu mājās :( Sorry!

No rīta pamodos ar milzīgām galvassāpēm. Njā, vispār Nynke mani pamodināja jau 9:30. Pārģērbās par princesi un gribēja apskatīt visas manas mantas. Tas bija traki, jo man tik ļoti gribējās gulēt. Nācās vien celties augšā. Pavadīju ar host ģimeni vēl kopā ļoti jaukas svētdienas brokastis un tad jau devos prom. Atvadījos, bet šoreiz kaut kā bija tā savādāk. Man pat gribējās prom. Skumji nebija nemaz. Protams, viņi man teica, ka gaidot mani atkal atpakaļ un jebkurā brīdi varu atkal paciemoties. Tas jau jauki, bet domāju ka tik drīz tas vairs nebūs. Varbūt pēc gada, tad jau redzēs. Tagad tā jau ir mana pagātne un tur lai tā paliek. Nu man ir jauna dzīve un man par to liels liels prieks.

Smieklīgi mums sanāca no rīta, jo atklājām, ka nevienai no mums vairs nav naudas. Man pat uz konta bija mīnusos aizgājis :D O-o kā lai tiek atpakaļ uz Zevenhoven, uz mājām? Bet mums kā jau vienmēr ļoti paveicās, jo Lauras host mamma piedāvāja mūs visas ar savu mašīnu aizvest mājās. Tik jauki. Veiksmīgi tikām mājās jau ap 15:00. Yeey!!! Un tad mēs vienkārši mirām nost :D Aaa vakarā vienīgi uzpīpējām zālīti :DDD Hihi Tāds čillīgs vakariņš bija! 

 Kas vēl tāds, ko es jums vēlētos pastāstīt!!! Aaaa mums te šonedēļ Holandē beidzot ir iestājusies neliela ziema. Patiešām neliela, ja salīdzina ar to, kas jums tur tagad Latvijā darās. Pirms pāris dienām uzsniga tāds maziņš sniedziņš (apmēram 2 mm) un es jau par to dikti sapriecājos. Bet šodien jau uzsniga ta kārtīgāk. Nu varbūt kādi 5 centimetri, bet viņiem tas te Holandē ir baigi lielais un trakais notikums, jo sniegs nav pierasta lieta. Šodien visā Holandē kopā uz ceļiem esot bijuši 800 km gari sastrēgumi un vielcienu kursēšana pārtraukta. Trakums. Galvenais ka tas sniegs nemaz nav tik daudz, bet vienalga. Nu jā zin kā, lielākai daļai noteikti vēl vasaras riepas un tad uz ceļiem baigi jāuzmanās un lēni jābrauc. Mēs arī šodien no darba divreiz lēnāk braucām. Te viena bildīte no mūsu pirmā sniega:

 

Tā kā šodien ir piektdiena tad mums te mājās ir tagad tāda tradīcīja kopā visiem ēst vakariņas. Tas arī tāpēc, ka visi piektdienās strādājam līdz 17:00, tāpēc arī esam mājās laicīgi un varam kopīgi kaut ko pagatavot. Šovakar Agnese pagatavoja īpašos rīsus ar lasi un salātiem. Un saldo arī vēl uztaisīja. Oskars uzvārīja savu īpašo soļanku, bet to mēs rīt ēdīsim ;p Un tā mums bija tik jaukas kopīgās vakariņas un gastranomiskās izvirtības. Bišķi jau var. 

Mmmm lasītis

Beidzot šodien arī dabujām pirmo lielo algu par iepriekšējo nostrādāto nedēļu un tad nu arī uztaisījām tādu kārtīgu pārtikas šopingu. Haha vienīgi tagad ledusskapis ir tā pārbāzts, ka durvis bez maz vai izkritīs. Un visi skapīši arī :D Bet būs vismaz ko ēst kādu laiku :) Vispār ja tā padomā, man dikti patīk šitā dzīvot. Sen jau gribēju. Pašai sava māja, daru ko gribu, pērku ēst ko gribu un gatavoju ko gribu. Un arī viena pati te neesmu, bet ir lieliski un jautri dzīvokļbiedri! Man patīk! Žēl, kas es te tikai vēl 2 nedēļas būšu :( Man ir pārāk iepaticies! Re kur varat iečekot, kā mums te tagad izskatās:

Virtuvīte ;))

Ok, tas arī šajai reizei viss!

Es došos gulēt. Man šis tāds prātīgais vakariņš bija, salīdzinot ar dažiem šīs mājas iemītniekiem, kas piedzērās :D Hahah an vismaz jautri bija no malas paskatīties :)

Rīt būs jauka diena. Dodamies uz Leidenu un Hagu un pēc tam ballīte pie mums mājās! Būs jautri!

Ar labu nakti :*