Iestājies veiksmīgais periods!!!

Es esmu optimists un ticu, ka pēc sliktiem laikiem vienmēr notiek kaut kas labs. Nu tā ir vienmēr, tam tikai ir jātic. Vai atcerieties, ka pirms pāris nedēļām rakstīju, ka vairākas sliktas lietas notika manā dzīvē vienlaicīgi? Kompis saplīsa, kamera saplīsa, Laura roku salauza, ritenis atkal saplīsa un vēl pāris neforshas lietas notikās. Atceros, ka tās nedēļas beigās mani pārņēma tāda depresija, ka neizturēju un visu to pastāstot savai host mammai, izplūdu asarās. Vinja mani ļoti nomierināja un toreiz palīdzēja un es zināju, ka gan jau viss būs labi :) Un ir. Un ir pat vēl labāk nekā biju iedomājusies. Pagaišā nedēļa patiešām man bija super veiksmīga. Dabuju atpakaļ savu datoru, kurā bija ieperinājies kaut kāds vīruss. Man par labošanu nekas nebija jāmaksā. Host mamma samaksāja :) Un vēl pavisam lieliska lieta - nopirku jaunu telefonu (sk. bildē) Nu tādu kruto ar skārienjūtīgo ekrānu. Njā zinu, tagad jau visiem tādi ir, bet es jau kādus 3 gadus biju lietojusi savu mazo rozā baby telefonu un galīgi atpalikusi no jaunākajām tehnoloģijām. Tā kā tagad mēģinu pierast un man nenormāli ir iepaticies mans jaunais telefons. Tiiiik jauks! Un ziniet, kas ir pats lieliskākais...par jauno telefonu un jauno kameru (kura starp citu arī ir salabota) es dabuju savu naudu atpakaļ no savas host mammas zobārstniecības firmas. Man liekas, ka es jums jau to stāstīju. Nu tas par to, ka viņiem taisu dizainus un palīdzu ar mājas lapu. Nevar viņi man oficiāli maksāt, tāpēc atalgojumu saņemu mantā. Tātad no viņiem man jau ir dators, kamera, mobilais un skaisti salaboti zobiņi. Host mamma teica, ka gada beigās vēl man kaut kas būs. Super. Māsas jau man saka, ka neesot īsti godīgi un man par darbu, ko daru, vajadzētu saņemt daudz vairāk, bet es nesūdzos. Man šī ir lieliska prakse paralēli aupair darbam un ja par to kaut vai mazliet saņemu, arī priecājos. Starp citu pēdējais lielākais darbiņš zobārstniecības firmai, bija visu darbinieku fotogrāfēšana, foto apstrāde un ievietošana mājas lapā. Maziet pareklamēšu! Varat manu galarezultātu apskatīt šeit. Ne tikai tās cilvēku profila bildes, bet arī daudzas citas tajā mājas lapā, ir manis pašas fotogrāfētas. Tā kā, jā, priecājos par padarīto un lepojos ar to! Starp citu, man priekšā vēl viens diezgan apjomīgs darbiņš - šo piektdien ir jaunās zobārstniecības prakses atklāšanas pasākums un mana host mamma paprasīja vai es nevēlos būt party fotogrāfs. Jā, cool, tas būs jautri. Būšu šikā atklāšanas ballītē, staigāšu apkārt un fočēšu viesus. Un pēc tam man bilžu prezentācija jāuztaisa. Tādas lietas man patīk. Nu ko, piektdiena būs jautra :)

Gribēju jums pastāstīt, cik mums te tagad Holandē ir superīgs rudens. Visa pagaišā nedēļa un arī šī ir tik silta, salīdzinoši silta rudenim. Nu kādi 15-17 grādi. Lietus ar tāds īpašs nav manīts. Un viss te tik skaists. Koki rotājās visdažādākajos rudens toņos - sarkani, dzelteni, zaļi un oranži. Lapas viņi te īpaši uz ielām nesavāc, tāpēc tās rotā jauki un krāsaini paklāji. Tik skaists rudens. Nespēju vien beigt priecāties.

Bet vispār vēlējos šajā rakstiņā atskatīties uz pagaišu nedēļu un pāris jautrām ballītēm. Un vispār nedēļas nogalē bija arī sen gaidītie Halovīni. Uh, cik mums te spocīgi jautri gāja :D Nu lab, vairāk smieklīgi nekā spocīgi. Ok, bet par to vēlāk...

Kad pagaišo pirmdien atgriezos no Berlīnes ceļojuma, tulīt tiku atkal iemesta parastajā darba ritmā. Un kas bija vēl trakāks, pirmās trīs darba dienas bija īpaši garas. Un vispār mani bija pārņēmis arī tik nenormāls nogurums pēc ceļojuma. Pirmdienā es vispār īpaši daudz nereaģēju un vienīgais, ko gribēju bija gulēt un gulēt un gulēt. Otrdien jau bija normālāk, bet trešdien jau biju pavisam atpakaļ uz svītras :) "Hema" brokastis ar aupair meitenēm, ceļojumu stāsti un viss bija tik forši. Es tik ļoti priecājos par mūsu tradīciju ēst kopā brokastis trešdienu rītos "Hema" kafejnīcā. Un nu jau meitenēm par to nav vairs pat jāatgādina. Visas zina, ka trešdienās ir aupair brokastu rīts. Un arvien biežāk kāda paņem kādu jauno aupair līdzi. Šodien vispār mēs sasniedzām rekodru - bijām veselas 15 aupair. Haha sanāca okupēt kādus 5 galdiņus, lai visām būtu kur sasēsties :D Bet man tik ļoti patīk šie rīti. Sanākt kopā ar meitenēm, papļāpāt, izsmieties uzēst jaukas un lētas 1 eiro brokastis. Kas var būt labāks par to! Te viena bilde no brokastīm (šī nav no šodienas, bet katrā ziņā vienas no brokastu trešdienām):

Pēc pagaišās nedēļas aupair brokastīm, visas devāmies uz kostīmu veikalu iegādāties tērpus Halloween ballītei. Šim pasākumam piegājām ļoti nopietni. Visas gribējām smieklīgi un forši saģērbties un doties ballēties uz Hāgu. Tik jautri mums tērpu veikalā gāja. Tur tik daudz foršas un smieklīgas Halloween lietas bija. Nu kādu pus stundu vismaz pavadījām. Es beigās iegādājos zaķīša austiņas, jo izlēmu, ka būšu sexīgs zaķis. Jā, izklausās banāli, bet es nekad neesmu pārģērbusies par zaķīti (nu tikai bērnībā, spēlējot teātri). Tāpēc izdomāju, ka Halloween būs kā radīti, lai piepildītu manu zaķīša sapni :D

Nezinu īsti kā radās šī doma un kas to izdomāja, BET ceturtdienas vakarā es ar māsām un Vivi (Brazīliete) aizbraucām ballēties uz Hāgu. Njā, slikta doma :D Nē nu tā jau ballīte bija superjautra, ja tikai es nebūtu mazliet par daudz sadraudzējusies ar alkoholu :( Uz Hāgu braucām ar ričukiem un jau pa ceļam šo to iedzērām. Ar Vivi bija tik jautri. Viņa riktīgi foršā. Un tie visi viņas stāsti par trakajām brazīliešu ballītēm un puišiem haha. Hāgā nokļuvām veiksmīgi un tālāk bija vislielākais izaicinājums - tikt iekša bārā "Kluis", jo ceturtdienās tur vienmēr ir tas stulbais apsargs, kas mani un māsas nelaiž iekšā. Arī šoreiz viņš tur bija, bet mēs kā par brīnumu tikām ielaistas. Laikam tāpēc, ka bārs bija vēl diezgan patukšs. Bet vienalga yeey. Varbūt tagad mūs visu laiku laidīs iekšā. Dikti ilgi "Kluisā" nepalikām, jo tur bija garlaicīgi. Izdomājām iemēģināt tur pat blakus esošo klubu "Danzig". Un pie tam Laura un Vivi tur vēl nekad nebija bijušas. Man tas klubs parasti licies nu tā, kaut kā nejūtos tur labi, bet pēc šī vakara...varētu teikt, ka man tas iepatikās pat vairāk, kā "Kluis". Kaut kāda savādāka atmosfēra bija. Cilvēki tik nenormāli daudz. Un aliņš arī tikai pa 1 eiro un glāze nedaudz lielāka kā "Kluisā", kur arī tas maksā 1 eiro ceturdienās. Ballīte bija riktīgi superīga. Izdejojāmies, iepazināmies ar kaut kādiem puišiem. Vivi ar kaut ko bučojās, neatceros :D Aaa un satikām arī Jeroen draugus Tjeerd un Stefan. Ar viņiem diezgan ilgu laiku kopā notusējāmies. Un tad atgadījās kaut kas tik pārsteidzošs, kas man atkal jau kārtējo reizi lika pārliecināties, cik pasaule ir maza - satikām senu paziņu no Liepājas Mārtiņu Mažoni. Es zināju, ka viņš arī dzīvo Holandē, bet tikai citā pilsētā. Nu izrādās, ka šis pārcēlies tagad uz Hāgu un studē te. Un tā nu nejauši satikāmies klubā. Māsas arī bija pilnīgi šokā (viņas arī viņu pazīst). Nu vienkārši sākām bļaut, apskāvāmies, jo nespējām ticēt savām acīm, cik pasaule maza. Mārtiņam līdzi bija vēl viens draugs no Liepājas - Artis. It kā nepazinu, bet atceros, ka kaut kur Liepājā pilnīgi noteikti biju viņu arī satikusi. Tad nu ar abiem puišiem kopā pēc tam superīgi noballējāmies. Tik jautra ballīte. Un tik forši latviešus satikt. Viņi mums te apkārt arvien vairāk uzrodās.

Piektdiena pēc tik trakas ballītes, protams, bija nāvējoša. Un man liekas, šī nu patiešām bija vistrakākā piektdiena, kāda man jebkad pēc ballēšanās ceturtdienā bijusi. Visu darīju "slow motion", kad tik bija iespēja, tad tik gulēju. Ieēst visu dienu neko nevarēju. Vakariņas arī izlaidu un tā vieta aizgāju gulēt. Tik ļoti labprāt būtu gājusi gulēt pavisam, bet nevarēju. Ar Teddy bijām sarunājuši, ka palikšu pie viņa Zoetermeer. Un vēlme viņu satikt bija daudz lielāka par vēlēšanos gulēt. Saņēmu visus spēkus un devos pie Teddy. Un it īpaši gribēju viņu satikt, jo pagaišajā nedēļas nogalē es taču biju Berlīnē. Viens pēc otra bijām tik ļoti noilgojušies. Šajā vakarā mūs nekas un neviens nespēja atraut vienu no otra :D Devāmies pie viņa uz majām. Tur bišķi pačillojām, papļāpāju ar viņa vecākiem uz māsu. Šie, protams, bija priecīgi par manu ierašanos. Es patīku Teddy ģimenei un tas ir dikti jauki. Man arī viņi ļoti patīk :) Kaut arī mans nogurums bija nāvējošs, es saņēmu visus spēkus un kopā ar Teddy devos uz Zoetermeer centru. Tur vienā bārā čilloja viņa draugi. Mēs arī pievienojāmies. Tur bija kādi 5 puisi un 3 meitenes. Pazinu tikai Joram, Polu un Ian. Bārs bija ļoti jauks. Sēdējām laukā zem lielajiem lietussargiem un siltajām lampām, tā kā bija baigi omulīgi. Un tā kā nebija īpaši daudz vietas, tad visu vakaru Teddy klēpītī nosēdēju. Tas bija tik mīļi un mums bija vienalga par Teddy draugu jaukajām piezīmēm, piemēram: "Ah, get a room lovers!", "When you gonna get married?" :D Es biju tik ļoti nogurusi, bet vienalga vakars ar Teddy draugiem bija superīgs. Brīžiem vienīgi jau sajutos tā neveikli, kad viņi runāja dutch valodā, bet tas tā normāli. Tā jau netiku ignorētas un pārējie centās ar mani angliski runāt. Un Teddy...mmm vienkārši mīļums. Tā ap 2:00 visi devāmies prom. It kā bija piedāvājums iet pie Pola uz majām un tur pačillot ar aliņiem un zālīti, bet es biju tik ļoti nogurusi, ka labāk gribēju doties majās. Bet vakars vienalga bija feins!

Šī bildīte ir no ballītes Klubā "Millers" pirms 2 nedēļām. Teddy man to šodien tikai atsūtīja. Nemaz neatceros, ka kāds būtu mūs šajā brīdī fočējis :D Bet nu jā, varu vien skatīties un skatīties. Man viņš tik ļoti tagad pietrūkst :(

Sestdien pa ilgiem laikiem ļoti labi izgulējos, bez modinātāja! Un vēl lieliskāk bija pamosties blakus tik īpašam cilvēkam kā Teddy :) Pēc vēlajām brokastīm un paslinkošanas pa mājām, devāmies shoppingā uz Hāgu. Es gribēju nopirkt mobilo telefonu un Teddy vajadzēja ziemas kurpes. Viss beidzās ļoti superīgi. Ar jaunajiem pirkumiem bijām dikti apmierināti. Es tā vien nespēju beigt jūsmot par savu jauno telefonu. Pat Teddy smējās. Aaa nopirkām arī vienu smiekligu kreklu Teddy draugam Polam :D Ko mēs vēl Hagā sadarījām...uzēdām pusdienas vienā Take away kafenē. Teddy izmaksāja :) Cik mīļi. Un pēc tam vēl mani uz mājām ar mašīnu aizveda, kaut arī es uzstāju, ka nevajag!  Vienkārši tik jauka sestdiena bija, ka pilnīgi negribējās šķirties. Dikti žēl, ka sestdienas naktij mums abiem atkal bija citi plāni - man Halloween ballīte Hāgā, viņam dzimšanas dienas ballīte Utrecht :( Bet nu ko lai dara...tādi mēs esam un tādas ir mūsu attiecības. Divi ļoti aizņemti cilvēki, kas kopā laiku var pavadīt tikai nedēļas nogalēs un arī tajās kaut kā jāmēģina atveltīt laiku vienam priekš otra, paralēli pavadot laiku ar saviem draugiem. Njā, grūti, bet nu kaut kā mēģinam. Un ziniet, kas ir pats trakākais...šodien izskaitīju un sanāk, ka man līdz braukšanai uz LV palikušas tikai 7 nedēļas nogales. Tas taču ir tik maz. Un tas nozīmē, ka tikai 7 reizes es satikšu Teddy un par to iedomājoties man paliek baisi. Brīžiem tā aizdomājos...kāpēc gan man bija viņš jāsatiek un sava prom braukšana tā jāsarežģī???

Ok, diezgan vēls jau...stāstu par Halloween nosvinēšanu atstāšu uz rītdienu!!! Būs jautri!

Ar labu nakti :*