Viss notiek tā kā tam jānotiek
Jūs jau ziniet, cik man ļoti patīk atcerēties svarīgus datumus un skaitīt laiku, tad nu jā...vakar 28. novembrī apritēja tieši 3 mēneši kopš mana un Teddy pirmā randiņa un pirmā skūpsta. Un atceroties to dienu pirms 3 mēnešiem, es nemūžam nebūtu iedomājusies, ka tas viss izveidosies par tik jaukām un skaistām attecībām. Pat nepieļāvu tādu domu, ka varēu šajā puisī iemīlēties. Bet re kā sanāca..
Tad nu es tā šodien aizdomājos par lietām, ko mēs savā dzīvē darām un cilvēkiem, kurus satiekam. Es ticu tam, ka viss tas ir saistīts un katrs solis, ko speram ir nozīmīgs. Viss ir viens otram pakārtots un lietas dzīvē nenotiek bez iemesla. Citi to sauc par likteni, citi par vienkārši sagadīšanos, bet es ticu, ka viss notiek tā kā tam bijis jānotiek! Katrs sīkums, kaut vai neliela ballīte, vai nejauši satikts svešinieks var iedarbināt neparedzamu notikumu virkni, kas noved pie kā negaidīta.
Dzīvs piemērs iz manas Holandes dzīves! Aizdomājoties par to, kā es nonācu līdz dienai, kad iepazinos ar Teddy...beigu beigās aizrakos tik tālu, ka vainīgs ir, neticēsiet, bet Wassenaar vietējais bārs "Rickies". Nē, ja vēl tālāk aizrokas, tad mana senā aupair draudzene Stacey no Dienvidāfrikas. Tas viss sākās 2010. gada 23. oktobrī, kad biju tikko atgriezusies no brīvdienām Francijā un vēlējos pavadīt mierīgu sestdienas vakaru mājās, BET šajā vakarā visa mana Holandes dzīve pagriezās, kad Stacey mani uzaicināja aiziet paballēties uz "Rickies". Piekritu! Tagad atskatoties atpakaļ, saprotu, ka šis mans lēmums īstenībā bija tik īpašs un svarīgs pagrieziena punkts. Starp citu tā arī bija pati pirmā reize, kad es uz "Rickies" aizgāju. Nākošais notikums, kas mani virzīja tuvāk Teddy satikšanai, bija, lai cik tas neticami būtu, bet iepazīšanās ar to pašu manu mīļoto Jeroen!!! Jā ar viņu es iepazinos tieši tajā liktenīgajā "Rickies" ballītē. Tālāk jau jūs ziniet kas notika...randiņi, satikšanās, friends with benefits, šķiršanās, atkal kopā saiešana...nu tas viss ir Jeroen stāsts. Taču, ja nekas no tā visa nebūtu noticis, es nebūtu arī iespējams iepazinusies ar Teddy. Nākošais un ļoti svarīgais pagrieziena punkts bija Jeroen dzimšanas diena un tā kā es ar viņu tajā laikā satikos, tad diezgan loģiski biju uzaicināta uz ballīti un manas māsas arī. Ballējāmies Hāgas bārā "Kluis" un tur kā gadījās kā nē, ballējās arī Joram (Teddy labākais draugs). Un tā kā izrādījās, ja Joram un Jeroen arī ir labi draugi tad Joram pievienojās mūsu bariņam, kurā viņš iepazinās ar manu māsu Lauru. Un tālaikais jau ir liktenis. Viņi iepatikās viens otram no pirmā acu skatiena un dzirksteles uzliesmoja. Pēc tās nakts abi sāka satikties. Joram kļuva par labu draugu arī man un Sandrai. Un tad augustā viņš mūs visas trīs uzaicināja snovbordot, kas īstenībā bija ļoti ļoti liktenīga diena, jo mums pievienojās arī Joram labākais draugs Teddy. Tad arī pirmo reizi ar viņu iepazinos. Pēc šīs dienas pilnīgi un noteikti neskatījos uz Teddy kā uz savu potenciālo puisi. Viņš man bija vienkārši parasts puisis, ko es iespējams vairs nekad nesatikšu. Bet visu mainīja tie divi liktenīgie vārdi - "cute guy"! Jā! Pēc snovbordošanas es it kā jokodama visu laiku Laurai un Joram teicu, ka Teddy ir cute guy un man viņš patīk. Bet nu tas tiešām tik kā tāds joks bija. Bet šī mana jokošana noveda pie tā, ka es izraisīju Teddy interesi. Laura un Jorams pateica viņam, ka man viņš patīk. Izrādījās, arī es viņam patīku. Saprotot, ka mums ir radušās abpusējas simpātijas, Teddy pajautāja Joramam manu telefona numuru un viss aizgāja savu gaitu. Tālāko jau jūs visu ziniet...pirmais randiņš, otrais randiņš...un nu re esam kopā un ļoti iemīlējušies :)
Nu baigi es te aizfantazējos, bet vienkārši vēlējos parādīt, ka katrs notikums ir pakārtots kādam citam notikumam un viss notiek aiz kaut kāda iemesla!!! Pamēģiniet paši atskatīties atpakaļ uz nelielajām lietām, kas jūs pamazām novedušas pie kā dzīvē ļoti svarīga. Tas ir neticami, bet tā tas ir!

Jāā! Es jau pāris gadus to te zinu/ticu, ka pat it kā visniecīgākais lēmums,darbība var ietekmēt turpmāko dzīves ritējumu. Salīdzinu katru savu darbību kā mazu sniega piku kalna virsotnē, kura ripojot var vienā brīdī pārvērsties par milzīgu bumbu vai lavīnu! :)
AtbildētDzēstHaha man patík tas tavs salídzinájums ar sniega piku! Bet nu nevaru nepiekrits...tá tas vienkárši ir!
AtbildētDzēstTad jau tu arī mani tagad saproti...? :)
AtbildētDzēstBet, lai arī cik tas neapdomīgi būtu, bieži vien lēmumi ir jāpieņem nedomājot un spontāni...
Lai Tev veicas pēdējos brīžos Holandē, un varbūt dažreiz ir labi pieņemt lēmumu neskaitot plusus un mīnusus. ;)
Jaunais gads Biedrības namā. Ņem savu vīrieti līdz :P :))
Nu jā, tā jau laikam ir gan, neko nevar dzīvē uz priekšu paredzēt! Vienkārši ir jāpieņem tas, kas ir noticis, jo mainīt pagātni nevar!
AtbildētDzēstNē nē, mans vīrietis paliks Holandē! Tā bija skaista Holandes mīla, kurai jābeidzās. Un vēl viena lieta...es diemžēl Jauno gadu vienā citā valstī svinēšu. Nu tā sanāca...