Man pietiek!!!

Man viss ir apnicis, es gribu prom!!! Holande jau ir par daudz priekš manis!!!

Sorry, ja jūs nošokēju, bet tā es vienkārši jūtos pēdējās dienās. Nekas jau slikts nav noticis, vienkārši uznākusi kaut kāda neliela depresija.  Daļēji tas man liekas ir arī dēļ dīvainajiem laikapstākļiem, kas mums te tagad Holandē iestājušies. Jau 3 dienas bez apstājas mūs klāj bieza, balta migla un tā neiet prom. No rīta līdz vakaram un visu cauru nakti. Laukā man iet negribās, jo ielas izskatās tukšas un spocīgas šajā miglā. Un vēl viss liekas tik auksts un slapjš un drūms. Šodien laukā biju tikai 2 reizes un tad mani tā patiešām pārņēma šī dīvainā sajuta, ka gribās prom no šīs vietas. Vispār jau gribās prom no Wassenaar. Te viss ir pietiekami piedzīvots. Jau vairāk kā gadu dzīvoju vienā mājā ar tiem pašiem cilvēkiem, daru vienu un to pašu darbu. Pat jūtu, ka īsti vairs arī pie vakariņu galda nav par ko runāt. Liekas, ka esmu izsmēlusi sevi. Man gribās pārmaiņas. Pat ballītes vairs neliekas tik interesantas, kā sākumā. Jā, ok, mūsu foršais vietējais bārs "Rickies", kurā vienmēr ir patīkami iegriesties...pat tas jau man ir panicis. Tie paši cilvēki, tā pati mūzika. Man gribās ko jaunu, gribās arī savā bloga sākt rakstīt par ko citu, ne tikai par kārtējo ballīti "Rickijā" ar aupair meitenēm un kārtējo nedēļas nogali pie Teddy :D Gan jau arī jums tas viss ir mazliet apnicis, jo man pašai ir! OK, Teddy man nav apnicis, bet gan mana dzīve šeit kā tāda. Ja godīgi, es nevaru vien sagaidīt 23. decembri, kad braukšu prom. Jā, protams, skudriņas noskrien iedomājoties, par to kā tas būs, kā atvadīšos no visiem un cik ļoti raudāšu, bet es sevi arvien vairāk mēģinu noskaņot un sagatavot šim brīnim. Gan, jau ka būs labi! Bet nu jā, tajā pašā laikā nevaru vien sagaidīt, brīdi, kad, mana dzīve atkal mainīsies un es pielikšu punktu šim aupair laikam Holandē. It's time to move on! 

Zinu, ka jums noteikti ļoti ļoti interesē, ko tad es darīšu tālāk, jo pazīstot mani, zinat, ka Latvijā es pilngi noteikti nepalikšu. Jā, es tur iegriezīšos, apciemot ģimeni, nosvinēt svētkus, satikt draugus, bet tas nebūs uz ilgu laiku. Mani ir jau visādi citādi plāni, kurus es, protams, jums vēl neatklāšu. Man patīk saglabāt intrigu. Katrā ziņā, vienu es esmu sapratusi...es vairs negribu dzīvot PIE kāda. Es gribu dzīvot patstāvīgi, bet arī ne viena pati. Es gribu dzīvot kaut kur, KOPĀ AR kādu, ar jauniešiem, ar māsām vai ko tamlīdzīgu. Gribu pati savu vietu, kur varu nākt un iet, kad vēlos, gatavot ēst, ko pati vēlos, klausīties mūziku, cik skaļi vēlos. Gribu vietu, kur es uz durvīm varu uzrakstīt "Lūdzu netraucēt" un būt droša, ka mani arī netraucēs. Tik ļoti gribu atpūsties no dzīvošanas ģimenē. Man pietiek!!! Un gribu arī mazliet mierīgāku laiku. Gribu nedēļas nogales bez trakām ballītēm (haha, diezgan neiespējami). Gribās vienkārši pavadīt laiku nedēļas nogalēs savā istabā, skatoties filmas vai lasot grāmatas. Liekas boring, ja? Bet zinu, ka man tas pašlaik ir vajadzīgs, Gribu atpūsties no visa. Sakārtot domas un iespējams pievērsties savas grāmatas rakstīšanai. Tā kā apsolu, ne tikai jums, bet arī sev...JANVĀRĪ būs lielas pārmaiņas!!! Bet tas nebūt nenozīmē, ka mana dzīve kļūs garlaicīgāka! Tur, kur esmu es...tur nekad nav garlaicīgi :p Un nesatraucieties...blogā par to visu turpināšu rakstīt!!! :))