Šveice 2. Laimīgās beigas

Esmu jums palikusi parādā nelielu stāstiņu par manām brīvdienām Šveicē. Dikti daudz jau man jums nav ko stāstīt. Par iespaidiem un to, kā te izskatās un to, ko es te daru, varējāt jau izlasīt pirmajā rakstā par Šveici. Šeit būs tāds neliels apkopojums un dažas lietas, kas tad vēl notika pa šo nedēļu, kamēr baudīju Šveices Alpu kalnu burvību.

Protams, vissvarīgākā lieta - SLĒPOŠANA!!! Es to patiešām iemācījos. Ok, sanāca slēpot tikai 2 dienas, bet vienalga tas bija super. Kā jau iepriekš rakstīju, aizņēmos no Aljen slēpju zābakus un slēpes, un devos viena pati uz kalnu. Nu ne jau kaut kāds lielais un stāvais kalns, bet gan mācību kalniņš bērniem un tādiem iesācējiem kā es :D Un kā tad man sanāca tā iemācīties slēpot? Man, kas to, nekad nebija darījusi? No sākuma pašļūkāju apkārt ar vienu slēpi, tad ar otru, un pēc tam jau kkā mēģināju nobalansēt uz abām. Man noveicās, ka uz kalna bija 3 meiteņu kompānija un izskatījās, ka viena no meitenēm māca pārējām slēpot. Tad nu es viņas tā kā pavēroju un mēģināju darīt to pašu. Uz kalna bija arī viens maziņš puisītis ar personīgo treneri. Arī no viņiem es tā kā pašpikoju slēpošanas kustības un skola man bija rokā. Tā nu pamazām vien, sākumā pavisam lēni laidos lejā no kalna. Iemācījos "picas pozu", iemācījos taisīt pagriezienus un bremzēt, iemācījos stāju, kāda jāieņem slēpojot. Un beigu beigās man sanāca tīri ok. Man tā vismaz liekas. Nevienu reizi nenokritu. Laidos no kalna lejā arvien ātrāk un ātrāk. Tad atkal augšā ar liftiņu, un atkal lejā, katru reizi izmēģinot arvien jaunus trikus un slēpošanas veidus. Man patika. Vienīgi, ka bija mazliet garlaicīgi. Būtu interesantāk, ja varētu slēpot kopā ar Aljen, bet viņai tak bija jāpieskata bērni, kamēr esmu prom. Un ar host vecākiem jau arī kopā nevarēju slēpot, jo tik labi tak nemāku. Viņi jau ir profesionāļi un iemēģina lielos kalnus. Nākošajā dienā es atkal viena pati devos uz kalnu un kādu stundiņu paslēpoju, nostiprinot savas iemaņas. Cerēju, ka nākošajā dienā uz kalnu varēsim doties kopā ar Aljen un bērniem, lai viņa mani varētu nofočēt vai pat nofilmēt, bet no tā nekas neiznāca, jo Aljen host vecāki īrētās slēpes atdeva atpakaļ. :( Nu žēl, nesanāca man vairs slēpot. Nekas. Prieks, ka vismaz pamēģināju. Tikai bilžu ar mani uz slēpēm šoreiz nebūs. Nav man pierādījumu :D Haha, nāksies vien jums ticēt tam, ko rakstu :D

Nu ko lai vēl jums pastāsta? Man liekas, labāk spēj runāt bildes! Palasiet aprakstiņus un uzzināsiet vairāk, kā man gāja un ko es darīju Šveicē! 

Es un Aupair Aljen (mūsu pirmā kopbilde). Bijām divatā uz īsu brīdi izskrējušas uz pilsētu, kamēr host vecāki vēl nebija devušies slēpot. Aljen ir forša! Riktīga jautrule :)

Ceļā uz kalnu! Mūsu pilsētiņa! Un es!

Arī pa ceļam uz kalnu! Burvīgs skats!

Debesis, kalni, mmmm!

Te Nynke iemēģināja vienu atrakciju bērnu spēļu laukumā. Ok, ok, es arī ar šito pāris reizes nobraucu. Bija jauri :D

Verena un Aljen našķojās ar frī

Bet mums pica. Kaut kad uz nedēļas beigām aizvedām bērnus uz restorānu un palutinājām viņus, kamēr vecāki bija tik dikti aizņemti ar slēpošanu!

Pēdējā dienā notika kaut kādas riteņbraucēju sacensības. Viņi brauca pa to pašu trako trasi, pa kuru es ar ragaviņām braucu. Ārprāc, trakums kaut kāds! Bīstami taču!

Nynke 5 dienas apmeklēja slēpošanas kursus. Es pedējā dienā aizgāju apskatīties, ko tad viņa ir iemācījusies. Un ziniet...praktiski NEKO. Mazais nabadziņš knapi turējās un balansēja uz slēpēm. Ne viņa mācēja piebremzēt, ne pagriesties. Es viņu iestūmu, Nynke slīdēja taisni pa kalnu lejā un host mamma viņu noķēra. Tas bija tik smieklīgi!

Vienu dienu Nynke "mazliet" paspēlējās ar krāsām :D Aaa un vienā citā dienā viņa apzīmēja savu seju ar flomasteriem. Tad vēl citu dienu viņa nezin kāpēc izdomāja izgērbties pilnīgi kaila un tāda skraidāt apkārt pa māju. Tāda nu man viņa interesanta dīvainīte ir. Bet es viņu vienalga tik ļoooooti mīlu :))

mēs ar Aljen uz mūsu mājiņas balkona. Skats jau superīgs pavērās

Man šajās brīvdienās sanāca diezgan daudz gatavot. Šī ir tikai viena no 3 kūkām, kuras es izcepu. Tad vēl vienu dienu es cepumus izcepu. Ok, tā visa, protams, bija arī neliela izklaide bērniem, jo gatavot ēst viņiem dikti patīk. Un ja godīgi, tad man ar. Un manas kūkas sanāca dikti garšīgas. Visi baigi slavēja!

Mans šokolādes brīnums! Ņammm!!!! Mazliet tikai saplīsa :D

Te Nynke man palīdzēja gatavot burkānu salātus :)

Ar mūsu mazajiem palaidņiem

Tā mēs pavadījām gandrīz katru pēcpusdienu - pieskatot bērnus un zvilnot uz dīvāna! Jaukiiii!

Nu tā man tur gāja! Esmu dikti laimīga un pateicīga savai host ģimenei par šīm brīvdienām. Vienīgi pēdējās divās dienās uznāca kaut kāds besītis un apnikums un dikti gribējās atpakaļ uz Holandi. Mazliet sāka palikt par garlaicīgu. Un tad vēl tas, ka tā bija piektdiena un sestdiena un manas draudzenes dikti traki ballējās (ieskaitot manu māsu Sandru, kuru es esmu ļoti veiksmīgi iefiltrējusi Wassenaar Aupair sabiedrībā un man par to liels prieks), bet es prātīgi atpūtos Šveicē. Tas arī mani nomāca. Nu neko jau nevar darīt...esmu pārāk pieradusi pie ballītēm, tā ir kā slimība, kā ūdens, kuru gribas dzert :D Haha, man jālabojas. Bet laikam labi vien ir, ka izlaidu divas nedēļas nogales. Vismaz nauda ieekonomējās. Starp citu, vai varat iedomāties, cik man pašai šīs Šveices brīvdienas izmaksāja??? 25 eiro, par kuriem es nopirku suvenīrus un pāris našķus :D Superīgi! Viss pārējais tika apmaksāts!

Aaaa starp citu šajās brīvdienās izlasīju 300 lappuses no 600 lappušu biezas grāmatas ar nosaukumu "Skandāla ēnā". Grāmatu aizņēmos no mammas, kad ciemojos Latvijā un nodomāju, ka gan jau kādreiz noderēs un pa brīviem brīžiem varēšu palasīt. Bet kā sāku lasīt, tā nespēju apstāties. Tik nenormāli interesanta! Iesaku!

Un tātad mans secinājums par Šveici - ļoti skaista un brīnišķīga valsts, bet tajā pašā laikā diezgan dārga. Dzīvot es tur īsti negribētu. Man patīk mana plakanā Holande, kur es visur ar ričuku varu aizmīties. Bet Šveice mani apbūra ar savu kalnu burvību un nereālo dabas skaistumu. Es tur jutos tik labi. Šīs brīvdienas viennozīmīgi bija izdevušās!

Mājās devāmies svētdienas rītā 5:00. Tad 10 stundu brauciens un jau 15:00 biju atpakaļ Holandē. Un kādas interesantas un krasas laikapstākļu maiņas. No -4 grādus aukstas sniegiem klātas kalnu virsotnes es spēru kāju +8 grādus siltā pavasarīgā zemē. No sniega, protams, ne miņas. Vienīgo vējs mani gandrīz no kājām nogāza. Jā, tagad te Holandē plosās kaut kāds viesulis. Baigi pūš! 

Aaaa un kā jūs domājat, kas bija pirmais, ko darīju pēc atgriešanās no Šveices??? Protams, devos satikt savas foršās draudzenes. Es, Sandra un Emilia aizgājām pie Linnea un viņa uztaisīja vakariņas. Un desetrā mēs vēl saldējumu atnesēm. Tāāā pieēdāmies! Trakums! Katrā ziņā bija tik forši viņas satikt un dzirdēt jaunākās baumas iz ballīšu dzīves un ikdienas. To, ko viņas nedēļas nogalē darīja un kā izklaidējās, to gan es jums nestāstīšu, jo es tur klāt nebiju. Rakstu tak par savām ballītēm. Bet pačuksēt varu, ka Sandra pēc sestdienas ballītes mājās atgriezās ar jaunu t-kreklu, lakatu un divām cepurēm. Aaa un striptīzu arī redzējusi! Njā....esmu palaidusi garām vienu elllīgi labu ballīti. Nu nekas! Gan jau nākošnedēļ. Starp citu, ir tikai pirmdiena, bet man jau saplānota ir visa nedēļas nogale no piektdienas vakara līdz pat svētdienas vakaram. Foršīīīī! Nevaru vien sagaidīt!!!

Ok, nu gan došos gulēt! Rīt pastāstīšu, kas jauns Holandē! Ir pāris interesanta lietas. Viena pavisam interesanta lieta saistās ar manu Zumbas treniņu. Šodien piedzīvoju nenormālu šoku, bet katrā ziņā, ļoti patīkamu! Par to visu rīt!