Nedēļas nogale sākās ceturtdien: den Haag, Wassenaar, Utrecht...

Mana nedēļas nogale patiešām sākās jau ceturtdien. Kopā apmeklēju 4 Holandes pilsētas un kārtīgi izballējos. Un biju pat AMSTERDAMĀ. Un šo neoteikti varētu nosaukt arī par "Latviešu nedēļas nogali". Iepazinos ar jauniem uz foršiem latviešiem, piedzīvoju šoku par atkalredzēšanos un kārtējo reizi pārliecinājos cik pasaule ir maza. Un liekas, ka kļūst arvien mazāka. Bez maz vai katru dienu man te uzrodas kāds latvietis, gan pazīstamie gan nepazīstamie. Latviešu sabiedrība ap mani aug. 5,5 mēnešus es te uzturējos tikai cittautiešu sabiedrībā, jo latviešus īpaši nemeklēju, bet nu pēkšņi viņi te sāk sarasties arvien vairāk un vairāk. Tas ir forši!

den Haag

Kā mēs satikām pirmo latvieti ceturtdienā? Mazliet iz vēstures - Sandra kādu laiku sarakstījās ar vienu latviešu čali un viņš teica, ka viņa draudzene Santa drīz braukšot uz Holandi, den Haag strādāt par Aupair. Tad nu šis puisis mūs visas trīs tā kā saveda kopā un jau 5 dienas pēc Santas ierašanās Holandē, mēs ar viņu satikāmies, nu tīri tā uz kafiju un papļāpāšanu. Haha tā mēs vismaz no sākuma domājām, bet viss beidzās pavisam neplānoti 2:30 pa nakti. Santu satikām Hāgas pludmales zonā, jo tur dzīvos viņas host ģimene. Man baigi gribējās ēst, tāpēc nolēmām braukt uz Hāgas centru. McDonalda kaitīgā pārtika un tālāk plāns doties uz kādu bāru iedzert pa kādam aliņam. Kāda runa! Tā kā šī bija ceturdiena, kas ir arī mazā piektdiena, tad pilsētas ielas bija pilnas ar cilvēkiem un bāros valdīja jautrība. Nu protams tie nebija tik pārbāzti kā nedēļas nogalē, bet  vienalga...rosība liela. No sākuma aizgājām uz vienu bāriņu. Forši bija. Viens aliņš, otrs. Pļāpājām bez apstājas, paflirtējām ar bārmeni. Tik forši bija satikt vēl vienu latvieti un sarunāties latviski. Ar Sandru uzreiz sapratām, ka Santa ir baigi forša un mēs noteikti ar viņu turpmāk kopā pavadīsim daudz laika. Jau izplānojām pāris mēnešus uz priekšu, ko gribam, darīt, kur ballēties utt :D Superīgi! Aaa un starp citu arī viņas čalis pārcēlās uz Holandi dzīvot, tā kā drīz arī viņu satiksim. Latvieši te arvien vairāk sarodas :D Pēc tam aizgājām uz klubu "Kluis". Tur bija studentu ceturtdienas akcija - aliņš pa 1 eiro. Protams! Kau lai atsakās :D Padejojām arī mazliet. Devāmies tālāk. Tad ieskrējām uz mazu brīdi karaoke bārā "Thai princess". Tas vispār bija tīri tā lai izmantotu bezmaksas WC. Un pēc tam atklājām vienu superīgi klubu "Supermarkt".  Biju par to iepriekš dzirdējusi, bet nekad vēl nebija sanācis iegriesties. Protams, ceturtdienā tur nebija dikti daudz cilvēku, bet kādi cilvēki. Kur tik skaties - jaunieši brīvdomātāji. Mākslinieki, mūziķi, katrs ar savu odziņu apģērbā. Un tādi smuki čaļi. Mmmm. Tad nu mēs tā tīri apostījām šo vietu un nospriedām, ka te pilnīgi noteikti ir jāatnāk nākošajā nedēļas nogalē. Un to arī darīsim. Lieki piebilsts, ka nevaru vien sagaidīt :D Un tas vēl nebija viss. Pēdējā vieta, ko apmeklējām bija viens bāriņš blakus Hilton viesnīcai. Esmu tur pāris reizes bijusi un patīk man tā vieta. Zināju, ka ceturtdienās tur vienmēr ir pārbāzts. Un cik gan laiks pagāja. Ieplānotā kafijas dzeršana un pļāpāšana ar Santu beidzās ar 5 bāru apmekēšanu un atgriešanos mājās vieglā reibumā 2:30. Santa...tu mums esi parādā šamapanieti, pati zini par ko :D :D Njā, bet bija dikti jautra naksniņa, kaut arī nākošajā dienā miru vai nost no noguruma, bet bija jāsaņemas, jo piektdiena klāt un nākošā ballīte arī...

Wassenaar

Piektdienā gribējās tādu prātīgo vakaru, jo zināju, ka nākošajā dienā agri jādodas uz Utrecht un vakarā ballīte Amsterdamā, tāpēc zināju, ka vajadzēs spēkus. Tad nu piektdien mierīgais vakars bez alkohola līdz plkst 1:00 ar manām Wassenaar Aupair draudzenēm - haha nu tā vismaz es biju izplānojusi. Protams, plāni mainījās un ballīte beidzās 3:00 ar 3 bāru/klubu apmeklējumu. Nu tā sanāca. Bet sākās jau viss patiešām mierīgi. Ar meitenēm satikāmies bārā "Oranjes". Mums pievienojās arī viena jauniņā Aupair no Dienvidāfrikas Grizelda (cik smieklīgs vārds). Dikti jautra un runīga dāma. Emilia un Annemie laikam bija nobriedušas kārtīgai ballītei, jo uz kādu pusstundu nozuda WC. Izrādījās, ka viņas tur iztukšoja 2 pudeles līdzpaņemto vīnu. Man gan negribējās piedzerties. Nāca miegs! Izdzēru vienu Irish coffee un mazliet atdzīvojos.

Grizelda, es, Emilia, Nadja, Annemie. Vēl pavisam možas un skaidras vakara sākumā

māsas

Kad dāmas jau bija mazliet iesildījušās un pie galdiņa vairs nesēja nosēdēt, devāmies iekarot deju grīdu bārā "Rickies". Nu sākuma bija tā pamaz cilvēku un mēs bijām uzmanības cenrā ar savu trako dejošanu pašā bāra vidū. Un tad kad es gāju pasūtīt pie bāra vīnu tad bārmenis man prasa: "Waka waka?" un es riktīgi nosmejos: "Haha, tas arī! Un arī viens vīns!" Šakiras Waka Waka dziesma mums te "Rickies" ir kā himna. Vienmēr, kad nākam uz tejieni, tad prasam, lai bārmenis mums to dziesmu uzliek. Nu izskatās, ka vairs nebūs jāprasa. Bārmenis atcerās! :D Vēlāk saradās diezgan daudz cilvēki. Visu laiku centāmies tikt vaļā no vienas uzbāzīgas turku kompānijas. Aaa un bārā ieradās arī Remco ar saviem draugiem. Pateicu viņam Čau, bet vairāk starp mums nekas nenotika. Es viņu vienkārši ignorēju un nelikos ne zinis, ka viņš te arī ir. Un uzturējāmies arī katrs savā bāra galā, tā kā pat nesanāca saskrieties. Un tas labi! Man viņu nevajag!

Netīrās dejas :D

Sandrai uznāca skumjas :(

Nadja un Grizelda mūs pameta un Sandras pamudinātas izdomājām doties uz vēl vienu citu ballīšvietu Wassenaar. Es zināju, ka Wassenaar ir vēl viens klubs un tas atrodas nostāk no centra, uz šosejas un tur tusējoties tīņi. Bet nekad nebija vēl sanācis to iečekot. Nezinu kāpēc, laikam īpaši neinteresēja, līdz pagaišai nedēļai. Lyndsay un Meagan uz turieni aizgāja kopā ar kaut kādiem jauniem čalīšiem un atsauksmes par to vietu bija crazy! Tad nu Sandra visu nedēļu čīkstēja, ka mums noteikti to vietu vajadzētu apskatīt. Tā arī izdarījām. Pirmais pierādījums, ka tur būs daudz tīņu bija nenormāli daudzie velosipēdi, kas novietoti pie kluba. Starp citu šo klubu sauc "Diep". Devāmies iekšā. Otrais pierādījums par tīņu klātbūtni - izkārtne uz kluba durvīm "Ieeja no 16 gadiem" Haahaaa. Un protams...iekšā viss pilns ar maziem pumpainiem čalīšiem un jaunām meitenītēm. Sajūta apmēram tāda kā pamatskolas diskotēkā. Tīņi dejo, zviln kluba dīvāniņos vai stutē sienas, pārīši kaislīgi bučojās (it kā šī būtu vienīgā vieta, kur viņiem tas atļauts darīt).  Diez vai pat viņiem te visiem bija 16. Daži pat jaunāki izskatījās. Ok, bet es jau nesaku neko sliktu par šo vietu. Man pat ļoti patika. Salīdzinot ar "Oranjes" un "Rickies", kas ir vairāk kā bāri, tad šis te "Diep" bija riktīgs klubs. Plašas telpas, deju zāle, skatuve, kastes uz kurām dejot, vidū bārs un visapkārt tusē jaunieši. Man te dikti patika. Un ne jau visi te bija tikai tīņi. Bija arī daudzi smuki čalīši apmēram mūsu vecumā. Meitenes gan visas tādas dikti jaunas izskatījās. Tad nu man radās jautājums, vai šie puiši, kas ir mūsu vecumā ir pedofīli, kas nākuši te nocopēt kādu mazgadīgo? :D Nu gan jau, ka nē! Vienkārši forša vieta, kur patusēties. Man piemēram bija dikti jautri. Un tapa arī daudzas smieklīgas bildes. Tiem tīņiem dikti patika ar mums kopā fočēties. 

Aliņš te bija lēts! Tikai 1 euro!

Annemie iemēģināja dejas uz kastēm!

Ķēmošanās WC

dejas, dejas, dejas

Ar tīņiem :D

...un vēl ar tīņiem

Šie čaļi izskatījās tomēr bišķi vecāki par 16. Viņi dikti gribēja, lai Sandra viņus nofočē!

Iepazinos ar šo jauko puisi! Pilnīgi noteikti NEtīnis! Ah, tikai žēl gan, aizmirsu viņa vārdu! Bet gan jau, Wassenaar ir maza, kaut kur jau vēl saskriesimies!

Pēc tam vēlreiz aizbraucām līdz centram, jo Emilia gribēja satikt vienu pazīstamo čali. Aaa un pa ceļam mūs apturēja policija uz riteņiem un prasīja, kāpēc man nav ieslēgtas lampiņas ritenim. Un galvenais, ka es vienmēr ieslēdzu, bet kaut kā šoreiz aizmirsās. Un tad nu nācās samelot policistam. Pateicu, ka aizmugurējo lampiņu ieslēdzu, bet laikam pa ceļam saplīsusi. Un priekšējā lietus dēļ nestrādājot. Bet kad mēģināju abas lampiņas ieslēgt, protams, tās strādāja. Haha. Bet policists bija laipns un palaida mani bez soda, bez nekā. Cik jauki.

Aizbraucām līdz centram. Bārā "Rickies" vairs netikām iekšā. Sagaidījām plkst 3:00, kad jaunieši nāca ārā un bāru slēdza. Un kāds pārsteigums - no bāra bļaustīdamās un galīgi piedzērusies iznāca Jeroen ex draudzene ar savu kompāniju. Tā pati trakā. Mēs ar meitenēm stāvējām apmēram 20 metrus no viņām. Domāju, ka viņa mani ieraudzīja, bet es ignorēju, pat neskatījos uz viņas pusi. Un tad sākās izrādīšanās. Sāka bļaustīties vēl skaļāk, dutch valodā. Tad vēl es dzirdēju, ka viņa no visa spēka divas glāzes pret zemi sašķaidīja. Un es šaubos, ka tas tik tā pat. Domāju tas bija tāpēc, lai man parādītu cik viņa te "kruta". Fuj, pretīgi! Bet nu bail man tomēr bija bišķi no viņas. Kas zin, ko šitāda trakā stiklu šķaidītāja var izdarīt. Labi, ka viņa ātri vien aiztinās prom. Varēju mierīgi ar Sandru doties mājās!

Utrecht

Sestdienas rīts. Pklst 10:00. Jāceļās un jābrauc uz vienu no lielākajām Holandes pilsētām Utrichtu. Un šoreiz ne jau lai apskatītu pilsētu, kā es to parasti pa brīvdienām daru. Šoreiz es sastādīju kompāniju Sandrai, jo šī bija sarunājusi tikšanos ar vīrieti no vienas organizācijas, kas nodarbojas ar konsultēšanu brīvprātīgajā darbā Āfrikā. Nu jā, un Sandrai tagad ir šī, manuprāt, trakā doma doties brīvprātīgajā darbā uz Āfriku. Tad nu mēs ar to vīrieti kādas 2 stundas pie kapučīno tases nopļāpājām par šo Āfrikas tēmu. Bija jau interesanti un Sandra tikai vēl vairāk pārliecinājās, ka tas ir tas, ko viņa patiešām vēlas darīt. Nu es nezinu, es uz to visu skatos tomēr mazliet skeptiski. Bet nav jau mana izvēle! Pēc tikšanās ar to vīrieti, viņš mūs aizveda līdz Utrecht centram. Tur bija kanāli, tirgus un daudz daudz veikalu. Būtu jau gribējies vairāk apskatīt šo pilsētu, jo te patiešām esot ko redzēt, bet mums nebija tik daudz laika. Sandrai bija jābrauc atpakaļ uz mājām, jo bija jāpieskata bērni (viens extra darbiņš), bet man....uz AMSTERDAMU ballēties! Un arī laiks bija tāds drēgns un mazliet lietains. Neko daudz arī nesafočējām, jo negribējās kameru samērcēt.

Šie bija baigi foršie krekliņi ar tādiem uzrakstiem kā: "I don't need google. I wife knows everything", "Fuck google. Ask me", "Fuck YouTube. Watch me"

Šis mani patiešām nošokēja - 40 rozes pa 5 euro. Jā tieši tā! Tie veselie pušķi ar rozēm, ko tur bildes apakšpusē var redzēt. Viens tāds pušķis tikai 5 euro. Nu nav jau brīnums, ka tik lēti - šī taču ir puķu karaļvalsts!

  

Sandras šoks par vīriešu WC uz ielas. Vispār šī ir sieviešu diskriminācija. Mums te uz ielām nav WC. Mums jāmaksā kafejnīcās par WC, ja pēkšņi savajagās. Bet kas nekaiš vīriešiem!

Biju cerējusi, ka šajā rakstā pastāstīšu jums arī par to, kā tad man gāja Amsterdamā, bet rakstīšana baigi ievilkās. Ir jau vēls, rīt darba diena, jādodas gulēt. Rīt taps rakstiņš par Amsterdamu! Es ceru! Tas bija interesants piedzīvojums! Jums patiks!