Amsterdama sarkano lukturu gaismā

Patiešām, patiešām...nedēļas nogalē es beidzot biju Amsterdamā. Beidzot!!! Pēc gandrīz 6 mēnešu dzīvošanas Holandē pirmo reizi aizbraucu uz Amsterdamu. Kā gan tā sanāca un kādas blēņas es tur sastrādāju, par to šajā rakstā.

Piedodiet, ka es tā iekavējos ar šo stāstu un ja godīgi mazliet to nožēloju, jo iespaidi par Amsterdamu nu jau ir mazliet noplakuši. Vajadzēja saņemties un uzrakstīt uzreiz nākošajā dienā! Ok, nekas! Tā pat "gandrīz" visu atceros, kas notika un ko redzēju un apsolu, ka jums būs interesanti.

Esmu vispār mazliet vīlusies par savu pirmo satikšanos ar Amsterdamu. Un ne jau pilsētā esmu vīlusies, bet gan pati sevī. Izdarīju vienu muļķību, kas man mazliet sabojāja visu skaisto nakti Amsterdamā. Protams to nožēloju, bet neko jau vairs mainīt nevar. Žēl! Būtu gribējies Amsterdamu izbaidīt daudz superīgāk. Aj, nekas, ne jau pēdējā reize, kad es te paciemojos. Cerams!

Uz Amsterdamu man piedāvāja braukt viena mana Aupair draudzene no Dienvidāfrikas Sannia. Iepazināmies valodas kursos. Viņa tāda mazliet traka, ar trakām idejām. Tad nu bez jebkādas īpašas plānošanas Sannia mani uzaicināja sestdienas naktī ballēties Amsterdamā līdz rītam un tad ar pirmo vilcienu uz mājām. Jā tieši tā. Nebija mums pat nakts mājas sarunātas. Tikai un vienīgi ballīte. Ar vilcienu Amsterdamas centrālajā stacijā ierados viena pati, vakarā ap plkst 19:00. Aizgāju šo to uzēst tur pat vienā kafejnīcā un sagaidīju Sanniu, jo viņa jau pa dienu te bija ieradusies. Pēc tam mēs abas sagaidījām latvieti Santu. Es viņai piedāvāju pievienoties un cik superīgi, ka viņa arī beigās tomēr piekrita atbraukt. Jautrība varēja sākties. Tā kā ballītei vēl bija mazliet par agru, tad patēlojām tūristus un mazliet pastaigājām pa pilsētu. Protams, pirmā vieta, kuru es vēlējos redzēt bija tik ļoti slavenā "Sarkano Lukturu iela". Daudzi un dažādi nostāsti bija par šo ielu dzirdēti, tāpēc gribējās pašai savām acīm to redzēt, lai noticētu, ka kaut kas tāds pasaulē notiek. Tuvojoties šim rajonam arvien vairāk sapratu, ka šo pilsētu pilnīgi noteikti var noraksturot ar vārdu "Sex". Te tas ir visur, te to var sajust gaisā un pat redzēt. Šī pilsēta ir perversa un bez aizspriedumiem. Sex veikali, sex kafejnīcas un klubi, bordeļi, striptīzbāri, live sex šovi, sex kino teātri, erotiskie masāžas saloni, geju kinoteātri, sex muzejs, erotiskais muzejs, sex rotaļlietas...viss ko var un pat nevar iedomāties. Visur pārdroši, aicinoši, neķītri un koši izgaismoti uzraksti. Kur tik skaties, sexuāli skatlogi. Un kādas tik sexa mantiņas tur nebija...dažu labu pat ilgstoši pētot nevarēja saprast tās pielietojumu :D Nu jā un tad nu nonācām Sarkano Lukturu ielā. Tātad...prostitūcija. Starp citu, ja nezinājāt, tad šeit Holandē tā ir legalizēta, tā pat kā narkotikas. Šeit Holandē sievietes patiešām legāli nodarbojas ar šo pasaulē visvecāko arodu un pat maksā nodokļus. Tātad, kā tur izskatījās? Tādi kā dzīvokļi , izgaismoti ar sarkanām neona gaismām. Logos (tos te sauc par skatlogiem), pavedinoši un garāmgājējus kārdinot, stāv pieticīgi ģērbtas meitenes (skatlogu prostitūtas). Daudzas pat bija dikti smukas un sexīgas, bet tas tā esot tikai brīvdienās. Darba dienās parasti strādā resnās un nesmukās. Un diezgan jaunas meitenes. Nu jā un tā tās meitenes aicina tos vīriešus pie sevis tur iekšā. Cik es no nostāstiem dzirdēju, tad jāsamaksā 50 euro un tad kādas pāris minūtes vari darīt gandrīz vai visu ar to meiteni. Nu riktīgas mauku mājas. Bet katrā ziņā šī vieta ir viena no populārākajām un tūristu apmeklētākajām vietām Holandē. Diez kāpēc! :D Starp citu, diezgan loģiski, ka uz šīs ielas nedrīkst fotogrāfēt. Ja to dara, tad var rēķināties, ka no bordeļa iznāks kāds būdīgs čalis un kameru sašķaidīs. Tā, kā nesanāca man nevienu bildi ar prostitūtām uztaisīt. Haha, vispār jau man nemaz fotoaparāts līdzi nebija. Bet es uzgāju pāris bildītes internetā. Te jums mazliet priekšstatam, kā tas tur izskatījās:

Šāda lūk izskatās tā slavenā Sarkano Lukturu iela

Visur sastopamie uzraksti :D

Skatlogu prostitūtas aicina iekšā

  

Aaa un starp citu, Sarkano Lukturu ielu, apskatot Amsterdamu, ir ieteicams apmeklēt pašu pēdējo, lai nerastos nepareizs priekšstats par šo pilsētu. Es izdarītu tieši otrādi. Apmeklēju šo vietu pašu pirmo :D Nu jā...un tagad es par Amsterdamu domāju tikai kā par Sexa pilsētu :D Nu nē, nē! Nebūs jau tik traki. Noteikti drīz apskatīšu arī visu pārējo, kas padara Amsterdamu par tik skaistu un īpašu.

Pēc šoka, ko ieguvu, apskatos šo mauku ielu, tālāk pariņķojām pa centru un mēģinājām atrast vienu no slavenajām klubu un bāru zonām. Amsterdama naktī bija tik skaista. Mājas, kanāliņi, gaismas...mmm. Nākošreiz noteikti dikti daudz safočēšu. Šoreiz man jums diemžēl nav ko parādīt. Nonācām vienā tādā superīgā laukumā, kur viens čalītis dziedāja. Tas bija tik skaisti. Aaa un tad mums vēl viens smuks puisis no Austrālijas pienāca klāt un piedāvāja piedalīties "Pub crowl". Tā ir tāda slavena bāru apmeklēšanas atrakcija, kas Amsterdamā notiek katru nakti. Tu samaksā 20 euro un tad kopā ar pārējiem dalībniekiem grupā apmeklē apmēram 6 bārus un katrā bārā saņēm pa dzērienam (iekļauts tajos 20 euro). Un tā viņi līdz apmēram 1:00 visi kopā izstaigā tos bārus un tālāk var ballēties kā grib. Tad nu mums arī šito piedāvāja. Šim vakaram bija jau pieteikušiem apmēram 350 cilvēki. Neiedomājami! Mēs šoreiz atteicāmies, bet noteikti pamēģināsim citu reizi. Tas varētu būt interesanti. Vēlāk ballējoties ik pa laikam redzējām lielas cilvēku grupas, kas reizē iet iekšā, nāk ārā no bāriem vai piedzērušies klīst pa ielu. Tie pilnīgi noteikti bija "Pub crowl" dalībnieki. 

Sanniai bija doma, ka vajadzētu aiziet uz kādu coffee shop un uzpīpēt zālīti. It kā no sākuma domāju vajag pīpēt vai nē. Beigās piekritu, bet tā bija vislielākā kļūda. Aizgājām īstenībā uz vienu jauku coffee shop. Parasti man šīs zālītes pīpēšanas vietas izskatās pēc maziem un klusiem ūķiem, bet šis bija diezgan liels futbola bārs ar speciāli nodalītu vietu zālītes pīpēšanai. Hmm, interesanti. Starp citu...viena cigarete te maksā 3,50 euro. Lēēēēti! To vienu arī nopirkām. Aj, kā es nožēloju, ka pamēģināju. Nebija jau man slikti vai kā, bet vienalga nevajadzēja to darīt. Jā, no sākuma bija jautri un tā, bet pēc tam visu vakaru tāāāāāds nogurums uznāca un nespēks. Gribējās tikai un vienīgi gulēt. Tāds chill normāls uznāca. Bet bija jāsaņemas un līdz rītam jāiztur. Vēlāk jau palika labāk, bet vienalga nebija īstā ballīšsajūta. Sannia mūs no sākuma aizveda uz vienu bāru ar nosaukumu "Candela" un kā izrādījās tas esot Aupair bārs. Te nākot ballēties ļoti daudzas Aupair un ieejot tur iekšā, patiešām visur apkārt bija Aupair meitenes. Sanniai te bija pāris pazīstamās un mēs viņām pievienojmies. Pēc brīža saņēmām aliņus par velti un vēl 5 kuponus, ar kuriem var šeit šajā bārā dabūt 5 aliņus par brīvu. Un tas tikai tāpēc, ka esam Aupair. Ideāli! Tiešām Aupair bārs! Un tad vienkārši nenormāli šokējošs un pārsteidzošs notikums, kas man jau kārtājo reizi lika saprast, ka pasaule ir dikti maza. Viena no tām Aupair ar kurām tusējāmies man pateica, ka arī šī bāra bārmene ir Aupair no Latvijas. Paprasīju, kā sauc un izrādās, ka tā ir Agija, ar kuru es jau iepriekš biju internetā iepazinusies un kādu laiku jau sarakstījāmies. Zināju, ka Amsterdamā ir Latviešu Aupair, kas piestrādā vienā bārā, bet kāda gan tā bija sakritība, ka no visiem Amsterdamas bāriem mēs atnācām tieši uz šo, kur strādā viņa. Pasaule maza! Protams, Agija, ieraugot un atpazīstos mani, bija ne mazākā šokā. Tā parunājāmies pāris reizes visa vakara gaitā. Aaa un pie viņas varējām pa velti dabūt ne tikai alu, bet jebkuru alkoholisko dzērienu :) Cik forši pazīt bārmeni! Bet tas par to mazo pasauli vēl nav viss...mani sagaidīja vēl viens ne mazāks pārsteigums. Devos uz WC un pēkšņi dzirdu: "Čau, Aija!" Man šoks. Skatos uz jaunu puisi, kas mani tikko pasveicinājis latviski un vēl nosaucis manu vārdu, saprotu, ka es viņu pazīstu, seju atceros, bet pirmajā brīdī vārdu gan neatceros. Palieku mēma no šoka un iemūku WC. Vēlāk tā starp citu uzprasiju Agijai, kā sauc to latviešu puisi, kas mani pasveicināja. Izrādās, ka viņš arī strādā šajā bārā un viņu sauc Oskars. Tad es uzreiz atcerējos. Man liekas, ka pēdējo reizi mēs tikāmies pirms kādiem desmit gadiem, kad viņš vēl bija maziņš puisītis un es viņam vadīju bērnu nometnes :D Cik man tas likās pārsteidzoši viņu te satikt. Es saprastu, ja es satiktu kaut kādus latviešus, bet ka pazīstamos. Woow, šoks! Aaa un kā vēlāk atklājās, pļāpājot ar Oskaru, te pat Amsterdamā dzīvo vēl vismaz 4 mūsu kopīgie paziņas latvieši. Viena meitene pat blakus bārā. Nu jā, normāls šoks!

Tā vispār baigi feini izballējāmies. Bijām arī aizgājušas uz divien blavus klubiem un pastaigājām pa ielām. Visur tik daudz cilvēku, viss pārbāzts. Aaa, daudzi smuki čaļi bija, bet es biju tik nogurusi no tās zālītes pīpēšanas, ka pat paflirtēt bija par grūtu :D Ok ok bišķi paflirtēju! :D Bet tā vispār es Amsterdamā nejutos droši. Ja piemēram Wassenaar es viena pati nakts vidū no kluba varētu pārnākt, tad te Amsterdamā man pat bija mazliet bail divatā ar Santu staigāt. (P.S. Paldies Santa, ka biji mans miesassargs!!!) Kas zin, kas ar mums varētu atgadīties kādā klusā kanālmalā. Tāpēc centāmies iet tikai pa cilvēku pilnām un izgaismotām ielām. Man Amsterdama liekas pārāk bīstama!

Uz vilcienu devāmies 4:00, bet kā izrādījās stacija biļešu kase bija slēgta un nevarējām iegādāties biļetes uz pirmo vilcienu. Nācās man liekas kādu 1,5 h gaidīt. Pēc tam vēl 40 min līdz Leidenai ar vilcienu un tur atkal jāgaida. Mūsu vilciens uz Hāgu tikai pēc 1 stundas. Ak šausmas! Tik ļoti nāca miegs un bija dikti auksti. Likās, ka nomiršu! Yeey vilciens sagaidīts un pēdējās 20 min pavadītas guļot! Bet tas vēl nav viss. Tā kā savu riteni atstāju Hāgas centrālajā stacijā, tad priekšā vēl 30 min dzestra rīta brauciens ar riteni uz Wassenaar, kas starp citu mani pat pamodināja. Mājās biju 8:00!!! Woow, tikai pēc četrām stundām iznākot no bāra :D Trakums kaut kāds. Nākošreiz būs bišķi savādāk jāizplāno :D Bet anyway...piedzīvojums bija lielisks un neaizmirstams!

Gribu ātrāk atpakaļ uz Amsterdamu!!! It rocks!!!!