Sabiedriskais transports nav mans labākais draugs + PUIŠI no Afganistānas

Šovakar piedzīvoju savu pirmo "eksāmenu" braucienā ar Holandes sabiedrisko transportu. Man vienmēr ir bijušas paniskas bailes izmantot publisko transportu svešās pilsētās un kur nu vēl citās valstīs, kur neko nevar saprast. Man tas laikam no tās reizes, kad Rīgā iekāpu pareizajā tramvajā, bet aizbraucu nepareizajā virzienā :D Holandē es vislabprātāk visur braucu tikai ar riteni. Tad zinu, ka nenomaldīšos no ceļa (iespējams).

Nu jā, bet šovakar man nācās doties uz Hāgu ar autobusu (ko man apmaksā mana Host ģimene), jo sākās mani Dutch valodas kursi Aupair meitenēm. To, kā ar autobusu nokļūtu no Wassenaar līdz ar Hāgas centrālajai stacijai es zināju. Vismaz virziens man bija skaidrs. Pēc tam mazliet grūtāks uzdevums - atrast, no kurienes iet 9.tramvajs, jo ar to man tālāk bija jāturpina ceļš uz kursiem. Ah jā un pirms tam man vēl bija jānopērk tā sauktā Strippenkaard, kas ir viens no braukšanas biļešu veidiem. Es to biļešu sistēmu te pilnīgi nesaprotu. Šoferis tev tajā Strippenkartē iespiež zīmogu attiecīgajā jaukumiņā. Dabuju zīmogu autobusā, ar to aizbraucu līdz Hāgai un to pašu zīmogu parādot varēju arī braukt tālāk ar tramvaju. Neko nesaprotu. Tad vēl ievēroju, ka citiem cilvēkiem ir vienkārši kaut kādas kartītes, ko viņi pie šofera noskenē zem īpaša aparāta. Tad vēl citi vienkārši parāda kaut kādu kartiņu. Ir vēl vienreizējās braukšanas biļetes. Traks var palikt, kamēr šo sistēmu saprot. Protams, nevarēju atrast vietu, kur nopirkt to Strippenkaard, tāpēc paprasīju vienam jaukam holandiešu pārim. Ok, atradu, nopirku. Arī 9.tramvaja pieturu atradu, kaut arī paprasīju info centrā, kur tāda ir :D Njā, esmu blondīne reizēm. Pēc tam nākošā problēma - virziens, kurā jābrauc noskaidrots, taču nezinu, cik tālu un kur jākāpj ārā. Zināju tikai to kursu adresi. Ok, ideja! Zvanu savai draudzenei Linnea, kas arī apmeklē tos kursus, bet citā dienā un prasu, cik tālu jābrauc. Kamēr runāju ja telefonu, pie manis pienāk melnādaina meitene un prasa vai arī esmu Aupair? Pārtraucu sarunu ar Linnea. Izrādās, ka šī meitene ir Aupair no Dienvidāfrikas un arī ir ceļā uz tiem pašiem valodas kursiem. Cik jauki. Bet arī viņa tikai aptuveni zina, kur jākāpj ārā. Beidzas viss ar to, ka izkāpjam vienu pieturu ātrāk, nekā vajag un sanāk tādu gabaliņu ar kājām paiet. Ok, nekas. Dienvidāfrikas meitenei tāds interesants vārds - Medron. Ļoti jautra, atvērta un draudzīga liekas. Izrādās, ka mums pat ir viena kopīga paziņa - Aupair Stacey (trakā ballīšmeitene). Cik pasaule maza! Ok, esam nokļuvušas Dutch valodas kursu ēkā. Tur, protams, jau ir arī citas Aupair. Atmosfēra jauka, pasniedzēja superīga, meitenes interesantas. Lekciju protams sākam ar iepazīšanos un katra pastāsta, no kurienes viņa ir, cik gadu, cik ilgi jau te ir, kāda Host ģimene un bērni, hobiji un nākotnes plāni. Fuuu un beidzot iepazīstos ar kādu Aupair, kas ir vecāka par mani, īstenībā pat veselām divām. Divas meitenes bija 25 gadus vecas. Vēl kas interesanti - viena Aupair no Meksikas arī ir studējusi datordizainu, tad vēl viena ar mākslu aizraujas. Divas meitenes ir mūziķes - dzied, spēlē instrumentus. Viena baigā sportiste. Ah un veselas 3 Aupair šeit Holandē ir tikai 6 dienas. Tā kā es ar savām 6 nedēļām jau jūtos diezgan iedzīvojusies :D Bet vispār kopā mēs bijām 10 Aupair šajā Dutch valodas grupiņā un pārstāvējām 8 valstis - Latvija, Polija, Krievija, Kanāda, Meksika, Filipīnas, Dienvidāfrika un Indija. Cik internacionāli. I like it! Ha ha filipīnietes vienmēr pēc izskata var atpazīt - mazas, apaļīgas, tumšiem matiem, mazliet šķībām acīm, izskatās vecas un ir ne īpaši simpātiskas. Ko varu teikt par pašu Dutch valodas lekciju? Tā valoda ir sarežīta. Tā izruna un gramatika, ah nošaujiet mani. Bet par sevi pastāstīt tagad māku: "Ik ben Aija. Ik kom uit Lettland. Ik heb twei zusen. Mjin zusen heter Laura en Sandra. Ik ben 24 jaar. Ik ben au pair bij de familie van Bremen. Ik woon in Wassenaar op do Schouwweg." Nu tas tā, lai jūs apmēram saprastu, kā izskatās Dutch valoda. Mums vēl iedeva vienu mācību grāmatu un disku. Un tad vēl cienāja ar tēju, kafiju un cepumiem. Vispār bija forši. Un man tagad būs jāapmeklē tikai 12 šādas lekcijas (katra 2 h gara). Tas tāds intensīvai kurss speciāli priekš Aupair Holandē. Tik jauki, ka viņi te tā par Aupair rūpējas. Un vispār šie kursi diezgan dārgi. Bet man noveicies un mana Host ģimene par tiem maksā.

Sākās vakara otrā jautrākā daļa - tikšana mājās. Kopā ar Medron ar tramvaju aizbraucām līdz centrālajai stacijai un tas problēmas nesagādāja. Problēmas nesagādāja arī atrast 43.autobusa pieturu (Medron palīdzēja). Izpētījām sarakstu un secinājām, ka mans autobuss uz Wassenaar attiet tikai 22:58. Nu neko, nāksies 40 min pagaidīt (kursi beidzās 22:00). Medron devās mājās, jo viņa te pat Hāgā dzīvo (tā pat kā visas pārējās Aupair no kursiem, es tikai vienīgā no Wassenaar). Bet es apsēdos pieturā, klikšķināju sava mobilā pogas un gaidīju autobusu. Pēc brīža pie manis piemāca divi puiši. No sākuma neko neteica, savā starpā runāja. Es arī nepievērsu nekādu uzmanību viņiem. Bet tad viens no viņiem man kaut ko paprasīja, bet es saku, ka nesaprotu un runāju angliski. Pēc brīža šis atkal prasa, bet šoreiz angliski. Gribēja zināt no kurienes esmu. Ah un atkal jau grūtais uzdevums - izskaidrot kur ir Latvija (to man nācās arī valodas kursos skaidrot): "Nu jūs ziniet tur augšā Eiropā, kur ir Zviedrija un Norvēģija, nu tur pat ir arī Latvija!" :D Un tā vienmēr! Ok, puiši izrādās ir no Afganistānas. Viens dzīvo un meklē darbu Hāgā, bet otrs studē Leidenā, bet dzīvo Katwijk. Katwijk puisi sauc Fawad. Otrajam vārdu neatceros :D Tas Fawad tāds diezgan simpātisks bija, tikai maziņš augumā. Tātad šie man prasa, kas esmu, ko es te daru, uz kurienu braucu utt. Normālie iepazīšanās jautājumi. Saku, ka gaidu 43.autobusu uz Wassenaar. Fawad saka, ka es varot braukt kopā ar viņu ar 90.autobusu uz Katwijk, jo tas arī ejot caur Wassenaar. Hmm, domāju, šaubos, zin kā bailīgi bišķi, braukt ne ar savējo autobusu, kad tu vēl īsti nezinu, kurā vietā viņš Wassenaar apstāsies. Ok, tam otrajam čalītim telefonā ir GPRS un mēs ar tā palīdzību izpētam kur atrodas pieturas Wassenaarā, kur apstājas 90.autobuss un cik tas ir tālu no manām mājām. Ģeogrāfi :D It kā viss ir noskaidrots, 90.autobuss arī jau piestājis, manējais 43. vēl nav. Pēc brīža pienāk arī mans autobuss. Pēc grafika mazliet par ātru. Es izlemju, ka tomēr labāk braukšu ar savējo zināmo 43.autobusu, bet tad pēkšņi ŠOKS - mans autobuss aizbrauc prom un pie tam vēl pirms atiešanas laika. Nu kā tas var būt! Diezgan loģiski, ka man nekas cits neatliek kā braukt kopā ar Fawad ar mistisko 90.autobusu. Saņemu zīmogu savā Strippenkaard, bet joprojām nesaprotu, kā viņi tur skaita tos laukumiņus, kuros spiest zīmogus :D Ceļš ir jautrs kopā ar Fawad. Interesants puisis. Apmaināmies arī ar numuriem un sarunājam vēl kādreiz tikties! Kāpēc gan ne! Man patīk iepazīties ar interesantiem cilvēkiem no visas pasaules. Tāpēc jau esmu te Holandē! Ok, es visu laiku uzmanīgi sekoju līdzi pieturām un ceļam, lai nepalaistu garām vietu, kur man jākāpj ārā. Pēc GPRS noskaidrojām, ka tas ir netālu no Wassenaar centra (apmēram 10 min gājiens līdz manām mājām). Ja būtu braukusi ar 43.autobusu tad ar kājām līdz mājām tiktu 2 minūtēs. Fuu...bet viss beidzas labi. Izkāpju pareizajā pieturā un ātrā solītī pa naksnīgajām Wassenaar ieliņām dodod uz māju pusi. Bišķi bailīgi jau protams ir, bet tā kā te sēžu savā gultā un rakstu šo ierakstu, tad viss ir beidzies labi! :) Ar autobusu braukšanas EKSĀMENS ir NOLIKTS!!! Yessss