Jauns puisis virs horizonta...ha ha!

Sorry, ka atkal jau esmu nočammājusies ar rakstiņu, bet tik tiešām nav laika! Bet es cenšos. Gribu, lai arī jums ir interesanti iegriezties manā blogā.

Un tātad, par ko tad šoreiz? Jā, man ir uzradies vēl viens jauns superīgs draugs šeit Holandē! Viss sākās 6dienā. Pa dienu atgriezos mājās no brīvdienām Francijā, izpakojos un beidzot pieslēdzos internetam, jo bez tā biju pavadījusi visu nedēļu. Atbildēju uz nenormāli daudzajām vēstulēm utt. un vēlējos mierīgi pavadīt vakaru pie kompīša, sagatavojot rakstu par Franciju, bet...lūk arī iemesls, kāpēc raksts par Franciju tapa tikai 1dien. Kā ielogojos Facebookā uzreiz saņēmu ziņu no Stacey (Aupair no Dienvidāfrikas), ka man esot obligāti jāiet ar viņu šovakar ballēties, jo esmu taču beidzot Back In Town. Nu...ko tu daudz domāt, loģiski, ka piekrītu, jo pēc ģimeniski pavadītās nedēļas esmu dikti sailgojusies pēc ballītes! Ok, satiekamies centrā un izdomājam iet te pat uz Wassenaar vietēju bāru „Rickys”. Esam tur ap 22:00 un sākumā tāds patukšs. Boring! Smuki čaļi arī nav. Vienīgais bārmenis jauns un smuks, visi pārējie kaut kādi onkulīši ap 30 gadiem :D Tad nu viens aliņš, otrs aliņš, Jagermeisters utt. Ap 23:00 bārs jau ir pārbāzts un sākas lielākā jautrība. Ierodas arī vairāk jaunu cilvēku. Mūzika forša, dejas trakas. Jautri, jautri. Pie bāra Stacey iepazinās ar vienu čalīti un tas mums pēc tam visu laiku pirka brendiju ar kolu. Ha ha un izrādījās, ka tas čalītis ir gejs :D Un ja kas, es to uzminēju. Man viņš likās tāds gejisks, bet vispār foršs puisis. Uuuuun...jē pirmais gejs manā mūžā! Nevienu citu nepazīstu (vismaz man tā liekas, ka nepazīstu). Ok, bet tas tā. Visvairāk man patika tā vakara daļa, kad iepazinos ar Jeroen. Viņš ir te pat no Wassenaar. Ha ha un mēs iepazināmies bāra tualetē! Cik romantiski :D Diemžēl bārā bija pārāk skaļa mūzika un mums īsti nesanāca daudz parunāt un kārtīgi iepazīties, bet vienalga bija jautri. Visu laiku sasmaidījāmies, padejojām, bija jauki! Nu jā un diezgan loģiski, ka bārs tika slēgts jau 2:30 (par to jau esmu iepriekš rakstījusi, ka visi klubi un bāri te Holandē slēdzās ciets nakts vidū. Sviests). Un jaukais puisis Jeroen pieskrien man klāt un palūdz manu telefona numuriņu. Ok, neko tur daudz nedomādama un necerēdama, es iedodu. Un kāds pārsteigums...1dien saņemu no viņa sms ar uzaicinājumu satikties. Ok, why not? 6dien nesanāca ar viņu īpaši iepazīties, tāpēc liekas interesanti kko vairāk uzzināt un labi pavadīt laiku ar foršu puisi. Un man dikti patīk iepazīties, it īpaši te Holandē. Njā, draugu jau nekad nav par daudz. Tad nu sarunājam randiņu uz 2dienu (tas bija vakar). Satiekamies Wassenaar centrā bārā „Oranjes”. Uzreiz saņemu bučas uz vaigiem (to jau arī esmu rakstījusi, ka tas te tā Holandē normāli tādā veidā sasveicināties). Viņš pasūta man kapučīno, vēlāk arī kolu. 6dien bārā es to īpaši neievēroju, jo bija patumšs, bet tikai tagad randiņa laikā saprotu, ka Jeroe ir nenormāli smuks! :) Jūs jau ziniet, ka man patīk puišus salīdzināt ar kut ko visiem zināmu, piemēram, „pasaku princis Niks”. Tātad Jeroen? Viņš ir ļoti ļoti līdzīgs Džeikobam no vampīrfilmas „Krēsla”. Nopietni. Tumsnēja ādas krāsa, tumši īsi mati, brūnas acis, žilbinoši balts smaids un augums lieliskā sportiskā formā. Mmmm! Man patīk! Ļoooti simpātisks! Tā nu mēs pasēdējām bārā, visu laiku bez apstājas pļāpājām...par visu. Nestāstīšu jums te tagad visu, ko par viņu uzzināju un ko viņš dara, bet katrā ziņā bija dikti interesanti. Un mēs vēl pilnīgi noteikti satiksimies, paballēsimies kopā vai tā pat kko sadarīsim! Ah jā, un viņš mani aizveda mājās ar savu supersmuko sudrabkrāsas Audi! Čalis ar auto...yūhuuu :D Vakars izdevies!

Kas vēl tāds jauns manā Holandes dzīvē? Ak jā, 7dien izdomāju aizbraukt uz Hāgu iepirkties. Man bija tiki 1 stunda laika, jo veikali taču te slēdzas ciet 17:00 un ja paveicas, tad dažs labs stādā līdz 18:00. Bet vienu jaciņu un maiciņu man sanāca ātri nopirkt. Iegriezos arī vienā ātrajā ēstuvē un nopirku tradicionālo holandiešu „Frikandel”, jo gribēju uzzināt, kas tas tāds ir. Labāk nebūtu mēģinājusi. Saņēmu apmēram 20 cm garu, resnu, brūnu desiņu, kas izskatījās pēc...njā paši varat iedomāties pēc kā. Perversi. Tad nu āši aši mēģināju to apēst, jo ar tādu interesantu veidojumu rokās man bija kauns iet pa ielu :D Bet garšoja labi! Tagad vismaz zinu, kas ir „Frikandel”. Ja kādreiz esat Holandē un gribat to nogaršot, tad tagad vismaz zināsiet, kā izskatīsies tas, ko saņemiet :D Tad vēl tāds interesants notikums Hāgā...centrā ir tāda viena shopping street, bet zem jumta. Ļoti skaista un grezna iela. Un tad nu es nejauši, ejot pa šo ielu izdzirdēju, ka skan mūzika un cilvēki vienkārši dejo tango. Cik interesanti! Pāris minūtes pastāvēju, paskatījos un izbaudīju skatu. Vēl viens pārsteigums mani sagaidīja Hāgā – tur pat netālu no centra ieraudzēju nožogotu teritoriju, kurā ganās stirnas un brieži! Neticami! Tāda nu ir Holande!

Nesen saņēmu pāris vēstules no saviem patstāvīgajiem lasītājiem ar jautājumu, kur palicis mans melnādainais draudziņš Obi no Āfrikas. Kāpēc par viņu vairs savā blogā nerakstu? Vai mēs vairs nesatiekamies? Kas noticis? Tad nu lai apmierinātu jūsu ziņkārību...nekur jau viņš nav pazudis! Joprojām regulāri sarakstāmies (parasti viņš raksta man un ja man ir laika, es atbildu). Bet satikušies mēs diezgan sen neesam. Pirmkārt man ne īpaši to gribas, esmu izvēlīga! Un otrkārt MAN NAV LAIKA! Es patiešām esmu ļoti ļoti aizņemta – strādāju, apmeklēju dutch valodas kursus, eju uz sporta klubu, ballējos, dzeru kafiju ar draudzenēm, ceļoju pa Holandi un, protams, rakstu blogu par to visu. Jā, bloga rakstīšana īstenībā arī aizņem daudz daudz laika! Bet vispār Obi mani atbaidīja mazliet ar savu atklātību, pasakot cik ļoti es viņam patīku, cik ļoti viņš pēc manis ilgojas, grib satikt utt. Es vienkārši viņam pateicu, ka manas jūtas pret viņu nav gluži tādas pašas. Bet čalītis vienalga mierā neliekās! :D Ah, grūti! :D

Happy Helloween! Vai Latvijā briest šaušalīgas ballītes? Mums te arī šis tas plānojās! Nedēļas nogale solās kā jau vienmēr būt aizraujoša! Gaidiet jaunākās ziņas!