Katwjik + Leidena + nenormāls lietus + Aupair meiteņu ballīte = 6diena

:)
Mana nedēļas nogale sākās ar sporta kluba apmeklējumu 6dienas rītā. Bija baigi grūti. Pašlaik apmeklēju sporta klubu 3-4 reizes nedēļā un sāku just savus muskuļus. Sāp! Bet gan jau...sports ir laba lieta. Ar Alexandrea izmēģinājām arī tādu trenažieri kā "Pover plate". Tāda interesanta vibrējoša ierīce un kuras var izpildīt visādus vingrinājumus. Dikti patika. Tā vibrācija tik forša! Ah jā, un tad vēl papļāpājām ar smuko un jauko sporta instruktoru Mateuš. Tāds jaukumiņš :D
Pēc enerģijas uzņemšanas, bijām spēka pilnas, lai sāktu izbaudīt 6dienu. Ar laiku atkal jau mums dikti paveicās. Bija silts un saulains un tieši kā radīts kādam riteņceļojumam. Devāmies uz pilsētu, kuras nosaukums ir Katwjik. Ar riteni jābrauc apmēram 20 min un pilsēta atrodas tieši jūras krastā. Protams, mums nebija ne karte, ne mazākā saprašana, kāda tā pilsēta izskatās, cik liela utt. Bet es mīlu Holandi, jo viņi tik dikti rūpējās par tādiem cilvēkiem, kā es, kas neprot orientēties svešās pilsētās un vienmēr apmaldās. Te bez maz vai uz katra stūra ir norādes, kurā virzienā ir tuvākās pilsētas un, kad tu iebrauc kādā pilsētā, tad ir speciālas sarkanas norādes tieši riteņbraucējiem. Parasti tur ir rakstīts, kur atrodas centrs un lielākie apskates objekti. Tad nu ar šo norāžu palīdzību aizkļuvām līdz Katwjik pavisam viegli. Iebraucām pilsētā – nekas īpašs. Liekas, ka pilsēta klusa, maza un mierīga. Nejauši iebraucām vienā tādā it kā bagātnieku rajonā, kur visas mājas bija vienādas un pie tām izveidoti ūdens kanāli. Tik forši, vari baudīt savas brokastis uz terases, kas ir virs ūdens.

Aaa, neesmu jums pastāstījusi vienu zīmīgu lietu par Holandes mājām. Tām parasti ir ļoti lieli pirmā stāva logi bez aizkariem. Kā man pastāstīja Alexandrea, tas esot tāpēc, ka holandieši ļoti lepojas ar savām mājām un grib lai citi no ielas redz, kā iekšā izskatās. Starp citu, arī manas Host ģimenes mājā ir šie lielie logi un dienas laikā aizkari ir atvērti, tā ka ejot garām var redzēt cauri visai mājai līdz pat pagalmam, kas atrodas otrā pusē. Tas tiešām ir interesanti. Latvijā cilvēki, to kas atrodas aiz logiem cenšas noslēpt cik tik labi iespējams :D  Tā kā pilsēta atrodas tieši pie jūras, nolēmām sameklēt šo pludmales zonu un kā izrādījās (sapratām pēc norādēm), ka pludmales zona īstenībā ir pilsētas centrs. Tātad, sanāk, ka centrs nemaz nav centrā, bet gan sānā. Nokļūstot centrā, likās, ka esam pavisam citā pilsētā. Tā pēkšņi pārvērtās par kūrortpilsētu. Skaistas ielas ar krāsainām, smalkā stilā

veidotām ēkām, viss tik krāsains, gaišs un plašs. Daudz, daudz veikalu, daudz cilvēku. Un tad pavisam pārsteidzošs skats – iepirkumu iela pēkšņi beidzas ar zilām debesīm. Skats pavisam neparasts. Mēs saprotam, ka tur sākas pludmale. Woow tiešām, ko tādu vēl savā mūžā nebiju redzējusi. Ok, mazliet atgādināja kaut kādu Spānijas kūrortu. Te tikai palmas pietrūka. Tātad esam shopping zonā, paejam apmēram 100 metrus un esam jau pludmalē.

Skats no pludmales uz pilsētu pasakains. Viss pilns ar skaistām 2 stāvu un 3 stāvu dzīvojamajām mājiņām. Pilnīgi pašai sagribas tādā dzīvot. Tik forši, no rīta vari iziet uz sava mazā balkoniņa, sēdēt, malkot kafiju uz skatīties uz tūristus pārbāzto un skaisto pludmali. Pasaka, paradīze. Tiešām skaisti. Vienkārši vienā brīdī iemīlējos šajā pilsētā. Nu jā, nav jau noslēpums, ka pilsētas pie jūras ir mana ideālā dzīves vietā. Ha, diez kāpēc jau 24 gadus dzīvoju Liepājā?! :D

Nu jā, tātad pastaigājām apkārt pa pilsētu, safočējāmies daudzās interesantās vietās. Skaisti te bija. Sīkāk varat palasīt aprakstos pie bildēm. Njā, bilžu daudz! Viena tāda pavisam šokējoša lieta par Katwjik centru – te nav koku!!! Jā, patiešām! No sākuma to nepamanījām. Bet tad es vienā brīdī Alexandrea saku, ka baigi dīvains plašums visapkārt, kaut kas īsti nav tā kā vajadzētu būt. Un tad saprotu, ka nav koku, nav pat neviena zaļas zāles pleķīša. Tikai mājas, mašīnas un laternas. Izskatījās interesanti un pavisam nepierasti. Bet tas ir tāpēc, ka šī vieta noteikti uzbūvēta uz pludmales smiltīm, kurās parastie lapu koki un zāle īpaši nemīl augt. Tāds bija mans secinājums. Protams, citās pilsētas daļās bija koki. Tā kā, patiešām...šīs pilsētas centrs ir kā pavisam cita pilsēta, nekā vienojoša.

Ah jā, Katwjikā beidzot nopirku sev zābaciņus. Sen jau vajadzēja. Atradām pāris foršus un ne pārāk dārgus apavu veikalus. Vispār veikali te dikti jauki un lēti. Pilnīgi noteikti uz Katwjik ir vērts vēlreiz atbraukt iepirkties. 

Re kur pārējās bildes no Katwjik:

 Tālāk mūsu šīs dienas plānā bija došanās uz Leiden. Atkal jau izmantojot foršās norādes atradām ceļu uz turieni. Gribējām tur pa dienu aizbraukt, jo pilsēta svinēja savu atbrīvošanos no Spānijas iebrukuma 1610. gadā laikam. Tas te viņiem tāds dikti zīmīgs notikums un tiek svinēts katru gadu. Un wooow...tie tik bija pilsētas svētki. Nu tik daudz karuseļus, atrakcijas, ēdienu un dzērienu stendus, dažādas tirgotavas un balonus es vēl nebiju redzējusi. Svētki bija vienkārši grandiozi. Cilvēki tūkstošiem. Viss pilsētas centrs un liela daļa ap to pārbāzta ar cilēkiem un atrakcijām. Bāri pilni. Pieaugušie staigā ar alus glāzēm rokās, bērni ar milzīgām cukurvatēm. Leidenā valdīja vienkārši haoss. Vienā jaukā tirdziņā nopirku sev jaunu somu (to man ar vajadzēja). Nobaudīju arī savu mīļo Stropvafeli. Te uz ielām viņi tās pārdod tikko pagatavotas, karstas ar karameļu pildījumu un pie tam vēl 2x lielākas nekā parastās, ko var veikalā nopirkt. Nenormāli garšīgas. Nobaudījām vēl kaut kādu Holandiešu saldumu brīnumu, ko gatavo no īpašas mīklas un cep eļļā. Ņamm ņamm. Nu jā, vispār gribējām apskatīt un saprats kā te apmēram izskatīsies pa nakti, jo ar pārējām Aupair meitenēm plānojām doties ballēties tieši uz šiem Leidenas svētkiem. Ievērojām, ka jau pa dienu viņi tur sāka celt deju un tusiņu teltis, skatuves utt...nu visu priekš kārtīgas nakts dzīves. Man pat bija bail iedomāties, kas te darīsies pa nakti, ja jau pa dienu pilsēta bija pārbāzta.

Ap plkst 17:00 Leidenā sāka mazliet līt lietus...un tad vēl vairāk...un vēl...un pavisam traki. Sapratām, ka bez lietussargiem neiztikt. Labi, ka tos tur pat tirgoja. Nopirkām. Bet neko īpaši tie nelīdzēja. Tātad braucām mājās un lietus tik kļuva arvien stiprāks un stiprāks. Pirmo reizi mūžā es braucu ar riteni, vienā rokā turot lietussargu. Un ziniet ko...ļoti grūti! Lietus+vējs+ritenis+ceļa neredzēšana=diezgan „jauks” brauciens! Savu lietussargu, protams, pa pusei salauzu, jo vismaz 2 reizes vējš to apgrieza otrādi un man gandrīz no rokām izrāva. Bet tas jau nebija tas trakākais. Mēs ar Alexandrea bijām tik traki izmirkušas, it kā dušā ar visām drēbēm būtu iegājušas. Lietussargs pasargāja vienīgi mazliet ķermeņa augšdaļu. Bet, ja godīgi, sajūta laba. Gaiss un lietus bija silts. Man nemaz nebija auksti! Visu laiku smējāmies par šo situāciju. Sen nebiju tik traki izmirkusi. Bet tam reiz vajadzēja notikt. Šī taču ir valsts, kurā gandrīz katru dienu rudenī un ziemā līst. Laimīgi tiku mājās un no saviem zābakiem izlēju apmēram vienu krūzi ar lietusūdens :D Skaidrs bija viens – ja šitā turpinās līt visu vakaru, uz Leidenu ballēties pilnīgi noteikti nebrauksim, lai arī cik tas būtu vilinoši!

Uuuuun tātad 6dienas vakara daļa! Par laimi lietus pārgāja un tusiņš varēja sākties. No sākuma devos pie Linnea. Viņa bija uzaicinājusi pie sevis Aupair meitenes. Tā kā mums beidzot bija tāds īstais meiteņu vakars. Linnea Host vecāki bija devušies nedēļas nogalē kaut kur prom un viņu māja bija mūsu rīcībā. Vienīgi, ka Linnea paralēli bija jāpieskata 1 gadu vecais mazulis Sinna, bet tas īpaši netraucēja, jo viņš jau čučēja. Katra meitene bija atnākusi ar savu alkoholu. Tad nu mēs tur degustējām visu, ko katra ir atnesusi. Tas bija interesanti. Parasti Latvijā mēs ballējoties katrs dzeram savu līdzi paņemto dzērienu, bet šis veids ar nebija slikts. Dažas meitenes vēl picu pasūtīja. Tā kā mums bija tāds jauks alkohola, picas, sarunu, smieklu un fočēšanās vakars. Man dikti patika. Šādā neformālā tusiņā mēs visas jutāmies brīvāk, sarunas bija atklātākas. Bija jautri. Un par ko tad runā Aupair meitenes? Galvenā mūsu tēma, protams, ir Host ģimeņu, bērnu un darba salīdzināšana. Ir patiešām tik atšķirīgas mums visām ģimenes. Katrā ir savi noteikumi un dažādas lietas, kas ir pieņemamas un nepieņemamas. Jauki, ka mums ir tāda Aupair meiteņu kompānija, kurā tevi saprot un tu vari citām pastāstīt, kas tevi apmierina vai neapmierina tavā Host ģimenē un vispār dzīvošanā Holandē. Meitenēm ir tik dažādas pieredzes. Man ļoti patīk klausīties viņu stāstus un padalīties arī ar saviem iespaidiem. Un kas ir vēl interesantāk – mēs taču katra nākam no savas pasaules malas. Šovakar šeit bija pārstāvēti 5 KONTINENTI – Eiropa, Ziemeļamerika, Āfrika, Āzija un Austrālija. Vai varat to iedomāties?! Tas ir tik neticami. Gandrīz visa pasaule zem viena jumta. Un katrai ir ko pastāstīt par vietu, no kurienes viņa nāk. Tas viss ir tik aizraujoši. Tik daudz informācijas, tik daudz iespaidu!

Ok, ap plkst 23:00 nolēmām doties uz Leidenas pilsētas svētkiem. Lietus vairs nelija, tas bija labi. Uz turieni devāmies 6 meitenes. Bet, ja godīgi, man vairs nebija īpaši liels party garastāvoklis, miegs pat uznāca. Ierodoties Leidenā, nogurums kļuva tikai arvien lielāks. Un...ārprāc, kas tur darījās. Iedomājieties Baltic Beach party pirms apmēram 5 gadiem, kad pasākuma laikā pludmale bija tik pārbāzta, ka grūti pārvietoties...nu tad te Leidenā bija tas pats, bet apmēram 5x vairāk cilvēku. Visa centra teritorija viens milzīgs tusiņbardaks. Apmēram 10 skatuves ar dzīvo mūziku un dīdžejiem, deju teltis, bāri. Viss viss pārbāzts ar iereibušiem cilvēkiem. Mēs ar meitenēm devāmies uz vietu, ko sauc „Tawn hall”, jo tur mums bija sarunāts satikties ar Zumbas treneri un viņas kompāniju. Kad tur nokļuvām, ar mokām laužoties cauri nenormālajiem cilvēku pūļiem, sapratām, ka tā ir pasākuma lielā galvenā skatuve un tur vienkārši nav iespējams kādu atrast. Pie tam vēl nevarējām sakontaktēties ar Zumbas treneri. Nu nekas. Devāmies kāda bāra meklējumos. Iegājām vienā, padejojām, aizgājām uz citu, pasēdējām, palauzāmies cauri atkal cilvēku pūļiem. Tas bija nenormāli. Es nesaprotu, kā var būt prieks un patika tusēties vietā, kur tevi no visām pusēm stumda un grūsta. Ah jā, un tā mūzika. Vienkārši tīrās šausmas. Katrā no skatuvēm un teltīm skanēja kaut kāds tuc tuc krievu stilā! Fuj! Mēs nepavisam nebijām apmierinātas. Tas patiešām bija par traku. Nolēmām doties mājām. Bet ejot uz vietu, kur atstājām savus riteņus, uzskrējām virsū vēl vienai skatuvei. Tā bija mazliet nostāk no centra un mūzika bija ļoti forša. Palikām tur mazliet padejot un devāmies tālāk. Un re...vēl viena skatuve. Bet tur divas sievietes uz skatuves un dzied. Izklausījās pēc karaokes, jo viņas ne īpaši labi dziedāja :D Bet tas bija jautri! Man garastāvoklis uzlabojās. Cilvēku arī te nebija tik ļoti daudz, lai tas apgrūtinātu kustēšanos. Bet meitenes bija sagurušas, pulkstens jau bija 2:00 un nolēmām tomēr doties mājās. Bet ar to vēl piedzīvojums nebeidzās. Laimīgi nokļuvusi savā istabā un taisoties jau līst gultā, pēkšņi saņemu zvanu no Alexandrea. Viņa netiekot iekšā savā mājā, jo Host vecākti to aizslēguši no iekšpuses. Nu ko...neatstāšu jau draudzeni uz ielas. Saku, ka var pie manis pa nakti palikt. Mani Host vecāki man teica, ka pie manis varot draugi palikt, bet esot iepriekš jāpasaka. Nu jā, ok šis bija izņēmuma gadījums. Es jau neiešu viņus nakts vidū modināt. Bet no rīta viss bija ok. Satikām manu Host tēti un pastāstījām, kāda bija situācija un, protams, viņš nedusmojās, ka Alexandrea palikusi pie manis. Nu tāda interesanta un piedzīvojumiem un jauniem iespaidiem bagāta man bija šī 6diena.

P.S. nelielai atkāpītei – mana māsa Laura ir ceļā pie savas jaunās Host ģimenes Spānijā un tagad 1 nedēļu dzīvo pie manas otrās māsas Sandras viņas Host ģimenē Vācijā. Nu jā, bet ne par to ir stāsts. Viņas bija vakar ballēties un pārrodoties mājās Sandra pa tumsu uzskrēja virsū akmens begimotam, nokrita un salauza roku!!! :D Ok, nav smieklīgi, bet anyway! Nu jā, lab viņa īstenībā nesalauza, bet laikam izgrieza roku un plecu uz otru pusi un slimnīcā, esot zem narkozes viņai to roku iegrieza atpakaļ! Traki traki! Esot sāpējis vienkārši nenormāli! Sandrai ir bīstami dzīvot ārzemēs. Pirms kāda laika viņa tak arī kāju tur salauza un dabūja ar ģipsi staigāt!