FRANCIJA

Piedodiet, ka nočammājos ar šo rakstu par brīvdienām Francijā! Bija daudz ko rakstīt, bija daudz bilžu un lai visu to saliktu kopā diezgan laiciņš pagāja! Bet te nu tas ir...gatavs!

Nu ko lai saka par nedēļu, ko pavadīju Francijā? Īsumā to varētu nosaukt par „Fishy week”, jo patiešām gandrīz katra diena bija saistīta ar zivīm un jūru. Franči mīl zivis un it īpaši šajā reģionā, uz kuru devāmies mēs. Bet iesākumā pastāstīšu par vietu, kur dzīvojām. Tātad uz Franciju devos kopā ar savu Host ģimeni (braucām ar auto). Cik sapratu, tad dzīvosim pilsētā pie jūras Le Touquet, bet ierodoties tur mani sagaidīja pirmais šoks - māja, kuru manējie bija noīrējuši atradās mežā apmēram 5 km no pilsētas. Woow...vai tiešām man vesela nedēļa būs jāpavada ārpus civilizācijas? Jā! Ok, bet nebija jau tik traki! Katru dienu kaut kur braucām ar mašīnu. Nebiju ieslēgta mājā veselu nedēļu. :D Ok, nedaudz par māju – ļoti jauka un ģimeniska 2 stāvu māja. Pirmajā stāvā virtuve, bērnu spēļu istaba un ēdamistaba apvienojumā ar viesistabu, kurā bija omulīgi dīvāni un kamīns (te pavadīju daudz laika, lasot grāmatu). Otrajā stāvā atradās 3 guļamistabas, TV istaba un vannas istaba. Man bija jāguļ ar bērniem vienā istabā, kas, starp citu, bija nedaudz kaitinoši, jo viņi no rītiem ļoti agri cēlās (pirmajās dienās pat ap 8:00), bet es gribēju pagulēt un izbaudīt brīvdienas. Mums bija arī savs pagalms ar šūpolēm un slidkalniņu. Pagalms tālāk pārvērtās par mežu (kurā bija atrodami gigantiski čiekuri. Aaa un bērni tur uzcēla mājiņu no koku zariem) un tālāk sākās golfa laukums. Njā, golfa laukumi te bija ļoti daudz. Un tā kā mana host ģimene ir milzīgi golfa fani, tad diezgan loģiski, ka viņi te pāris dienas arī golfu spēlēja. Un kā izrādās golfs neesot nemaz tik vienkāršs sporta veids, kā man no sākuma likās. Lai izspēlētu 18 bedrītes, jānostaigā apmēram 12 km (varbūt kļūdos, bet cik atceros, tā man host tētis teica) un spēle ilgst apmēram 4 stundas. Ah jā un, protams, ka arī tenisu viņi pāris dienas spēlēja. Sportiska man tā ģimenīte. Starp citu, mums brīvdienās pievienojās arī Ann māsa Lucille ar savu vīru Klausu. Tas bija forši. Man viņi abi dikti patīk!

Šīs nedēļas laikā apskatījām veselas 3 Francijas jūras pilsētas – Le Touquet, Etaples un Boulogne. Nu ko lai saka? Interesanti, protams. Le Touquet ieradāmies jau pirmajā vakarā, kad bija tumšs. Man šīs pilsētas centrs uzreiz atgādināja kaut kādu Lasvegasu, tikai miniatūras formā. Daudz daudz gaismas un krāsainas afišas, kazino, restorāni, viss krāsains un spožs. Tikai viens trūkums – viss tukšs un kluss. Uz ielām valdīja miers un klusums. Arī pa dienu, kad ieradāmies šajā pilsētā, tā bija kā izslaucīta. Tukša. Bet kā man paskaidroja tas esot tāpēc, ka cilvēki te ir daudz tikai brīvdienās. Uz Le Touquet braucot izklaidēties. Tagad esot klusais periods. Bet vispāt Le Touquet izcēlās ar lielām, skaistām mājām ar interesantu, smalku un krāsainu arhitektūru. Apskatījām arī pludmali. Skats bija apmēram tāds pats kā Holandes pilsētā Katwijk, kad pilsētas centrs beidzas ar pludmali. Te bija tā pat, bet tas nebija tik skaisti kā Holandē. Pludmale kā jau pludmale, taču ēkas gar pludmali tādas nolaistas daudzstāvenes. Man ļoti iepatikās krāsainās ģērbtuves pludmalē. Tas piedeva īpašu noskaņu šai pludmalei. Tad vēl tur bija tāds jauks ūdens atrakciju parks, ka nestrādāja, jo ir tak klusais periods. Es domāju, ja mēs te atbrauktu vasarā, tad šī pilsēta būtu pārbāzta un būtu patiešām interesanti. Tagad man radās tāda drūma sajūta. Ja nav cilvēku, nav arī dzīvības :( 

Vienu dienu bijām arī Le Touquet tirgū. Nu diezgan loģiski, ka tur varēja nopirkt visdažādākos jūras produktus. Es nezināju, ka pastāv tik daudz veidu krabji, omāri un garneles :) Tad vēl tur bija visādi gliemeži un daudz daudz zivis. Kā jau normālā tirgū, varēja nopirkt arī apģērbu, apavus un somas, taču es biju diezgan vīlusies. Viss te likās tik prasts, lietots un „lēts”. Ar Holandes superīgajiem tirdziņiem pat salīdzināt nevar. Ah un viena interesanta lieta, ko uzzināju par Franciju – no plkst 13:00-15:00 te ir „siesta”, jeb atpūtas laiks, kad visi veikali aizslēdzas ciet. Interesanti. Aaa un vēl te bija ļoti ļoti daudz šokolādes veikali. Franči ļoti lepojas ar savu šokolādi. Un tajos veikaliņos patiešām bija ko redzēt. Īsta māksla ne šokolāde. Gribējās visu ar acīm vien apēst!

Etaples pilsētiņa. Nu šajā pilsētā mēs apmeklējām vēl vienu tirdziņu, kas bija diezgan līdzīgs Le Touquet tirgum. Ne kā īpaša, taču Etaples īpaši izcēlās ar nenormāli daudzajām zivju tirgotavām un bodītēm. Bez maz vai uz katra stūra. Tā jau skaista, maza pilsētiņa. Gandrīz katru dienu braucām tai cauri.

Boulogne – woow tas jau bija kaut kas iespaidīgāks. Diezgan liela Francijas pilsētiņa (apmēram 44 000 iedzīvotāju). Devāmies to vienkārši apskatīt. Jau pirmais pārsteigums – viss kalnains. Ielas augšup un lejup. Skaista, sena arhitektūra, taču daudzas mājas diezgan nolaistas un nabadzīgas izskatījām. Pilsētā valdīja dzīvība, ielas pilnas ar cilvēkiem, bāri, restorāni, veikali. Devāmies apskatīt slaveno Boulogne katedrāli, kas bija ļoti liela un iespaidīga. To jau pa gabalu varēja pamanīt. Pa ceļam uzskrējām virsū tādam kā Gulivera dārzam, jeb „XXL dārzs”. Tas bija diezgan interesanti un jautri. Tur bija uztaisīti dažādi dārzeņi un dārza piederumi apmēram 50 reizes lielāki nekā tie ir patiesībā. Forši pastāvēt blakus gigantiskam baklažānam vai pasēdēt uz milzu gumijas zābaka :D Šeit šajā pilsētā saņēmu arī savu pirmo franču bereti. Mana host mamma Ann ieraudzīja spilgti rozā bereti vienā suvenīru veikaliņā un man to uzdāvināja (jo viņa zina, ka man patīk rozā krāsa). Tas bija tik forši! Sajutos pavisam franciska. Arī Lucille pēc tam sev nopirka tādu pašu zaļu bereti. He he tik jauki! Tādas nu mēs staigājām pa Francijas ielām un ļoti labi te iejutāmies. Nopirku sen arī vienu foršu pidžamu un, protams, auskarus. Kur nu bez tiem! Ah jā, tātad apskatījām katedrāli un vēl kaut kādu pili. Man patika. Varat apskatīties bildēs. Ko tur daudz stāstīt!

Tad bijām arī Boulogne Jūra muzejā. Wooow tas tik bija forši. Tas muzejs bija it kā par visām pasaules jūrām. Tur varēja apskatīt dzīvus visdažādākos jūras dzīvniekus – gliemežus, medūzas, zivis, koraļļus, bruņurupučus, hameleonus, kukaiņus, čūskas un pat krokodilus, jūras lauvas un haizivis. Mmmm par haizivīm biju īpaši iepriecināta. Nekad mūžā vēl nebiju redzējusi īstu haizivi. Un tās tur bija visādas, sākot no 1 m garām līdz pat diezgan lielām 2,5 m garām. Sajūta dīvaina, ieraugot šos jūras plēsējus. Un tad tur vēl bija viens tāds baseins, kurā drīkstēja ar rokām pieskarties zivīm – rajām un īpašas šķirnes haizivīm. Woow, es pieskāros haizivij. Tik forši! Pārsteidzošs skats mani sagaidīja Boulogne pludmalē. No tās pāri jūrai varēja ieraudzīt Anglijas krastu. Tik neticami tas likās. Nu jā un kā izrādās, Anglija esot tikai 30 km attālumā no šī Francijas krasta. Te pat netālu blakus pilsētā ir slavenais jūras tunelis, kas savieno Franciju ar Angliju.

 Pirms devos uz Franciju, mamma (mana īstā mamma) mani brīdināma: „Tu tur uzmanies Francijā! Mēs te pa TV skatāmies, ka viņiem tur tagad ir visādi nemieri, protesti un demonstrācijas!” Es par to īpaši nepiedomāju. Kas tad tur tāds! Bet te pēkšņi vienu dienu braucam pa Etaples pilsētu un skat...uz ielas guļ cilvēku grupa, nosprostojot ceļu mašīnām. Apkārt policija, bet neizskatās, ka baigi censtos viņus izkliedēt. Ok, bet tas nebija trakākais. Boulogne pilsētā cilvēku grupas bija nosprostojušas ielas ar degošām autoriepām, kas radīja nenormālus melnus dūmus. Bez maz vai likās, ka pilsētā notiek karš, jo viss bija dūmos. Traki, traki! Bet par laimi, protestētāji bija miermīlīgi, nevienam neuzbruka un mums sanāca apbraukt viņiem apkārt pa citu ceļu.

 Par ēdienu! Šim tematam es pilnīgi noteikti varētu atvēlēt veselu rakstu. Tik daudz jaunas lietas šajā nedēļa nogaršoju un redzēju. Atgādināšu vēlreiz, ka dzīvojām Francijas reģionā pie jūras un tāpēc diezgan loģiski, ka jūras veltes bija galvenais produkts visu restorānu, kafejnīcu un arī mūsu ēdienkartē. Jau pirmajā vakarā, kad ieradāmies, devāmies uz vienu jauku restorānu Le Touquet. Vecāki man prasīja, vai es kādreiz esmu ēdusi mīdijas (tie, kas nezina, kas ir mīdijas, varat apskatīties fotogrāfijās par jūras produktiem iepriekš). Es teicu, ka tikai mīklā ceptās (toreiz Leidenā nopirku). Ah jā un vienreiz Latvijā tās nopirku burciņā marinētas. Fuj tās man negaršoja. Tad nu šeit restorānā viņi pasūtīja 3 porcijas ar mīdījām – vienu marinādē un divas krējuma mērcē. Atnesa mums tādus vidēja lieluma melnus grāpīšus un tajos iekšā milzīga kaudze ar tikko pagatavotām karstām mīdījām. Starp citu, viens šāds grāpītis maksā apmēram 14 eiro un paēst var tā pa riktīgo. Mums ar Giju uz abiem bija viens grāpītis, bet mēs pat to neizēdām. Tātad, kā ēd mīdijas? Paņem vienā rokā tukšu gliemežvāku un izmanto to kā knaiblītes, lai izņemtu ārā mīdiju no cita pilna gliemežvāka. No malas jau izskatās diezgan dīvaina šāda ēšana ar rokām, bet tas tā normāli. Priekš frančiem nekā šokējoša! Un, atklāšu jums...man ļoooooti garšoja! Tiešām, šādas mīdijas ir nenormāli garšīgas! Tad vienu vakaru tētis mājās pagatavoja vienus interesantus gliemežveidīgos. Angliski tie saucas „Common scallop” (iztulkoju ar google translater „svētceļnieku gliemenes”). Tie ir tādi ļoti skaisti 10x10 cm lieli sarkanrozīgi gliemežvāki (varat apskatīt bildēs). Šos gliemežvākus te varēja nopirkt visos zivju veikalos un tirdziņos. Ļoti populāri, bet es tādus pirmo reizi redzēju. Ak jā un kā tad garšoja? Ļoti ļoti garšīgi! Garša mazliet līdzīga mīdijām. Laikam esmu oficiāli kļuvusi par jūras produktu cienītāju. 

Ah vienīgi žēl, ka nesanāca nogaršot austeres. Tās te arī varēja dabūt vietējos restorānos. Bet es vismaz reāli dzīvē dabūju redzēt kā izskatās īstas austeres. Un to, ka tās jāēd, kamēr tās ir dzīvas, to jau jūs noteikti, ka ziniet! Turpinot par zivju ēdieniem. Mana host ģimene nopirka arī Le Touquet tradicionālo zivju zupu, bet to pagatavosim te pat Wassenaar kādu vakaru. Tā ir tāda īpaša biezeņveidīga zupa, ko ēr ar grauzdiņiem un kaut kādu speciālu pastu. Un to var nopirkt safasētu stikla burkās. Šis reģions esot īpaši slavens tieši ar šo zivju zupu. Citur to dabūt nevar. Sanāca arī nogaršot tunci un pīles pastēti ar grauzdētu maizi. Tās esot tādas tradicionālas franču uzkodas pirms vakariņām. Vispār šādi vakari franču stilā mums bija katru vakaru. Pirms vakariņām dzērām sarkanvīnu un ēdām sieru (mīksto Bri un Zilo sieru) ar grauzdiņiem. Tik jauki – sēdēt pie kamīna, baudīt vīnu un supergardas uzkodas. Tik franciski! Aaa un vienreiz dzērām „Kir” (šampanietis ar kaut kādu sīrupu man liekas. Tas esot ļoti ļoti franciski). 

Prieks, ka mani host vecāki rūpējās par to lai mēs ne tikai dzīvotu Francijā, bet arī patiešām dzīvotu te franču stilā. Pat brokastis mums bija diezgan franciskas, jo katru rītu sākām ar svaigiem kruasāniem (kas starp citu nāk no Francijas, ja nezinājāt). Tik garšīgi. Pirmajā rītā, es gribēju ēst kruasānu ar nutellu, bet man paskaidroja, ka franči tos ēdot ar ievārījumu. Tad nu man nācās to baudīt franču stilā :D Garšīgi bez gala! Le Touquet pilsētiņā nobaudīju vēl vienu tradicionālo šī reģiona ēdienu – „Crepes” pankūku. To mums pagatavoja tur pat uz ielas šo pankūku ceptuvē. Tā ir tāda apmēram 40 cm diametrā liela plānā pankūka, ko saloka trīsstūrveidā un apsmērē ar medu, nutellu, karameli, ievārījumu vai ko citu. Tīri pēc izvēles. Jap, garšīgi, protams!

Ļoti dīvains atklājums man bija „sāļie produkti”, kas man ne īpaši garšoja. Piemēram, dabūjām manas mīļās Stropvafeles, bet pildītas ar sālītu sviests krēmu (yah) un tad vēl nogaršoju arī sālītu šokolādi (garšoja pēc šokolādes, bet tā bija sālīta). Aaa un vēl te esot arī sālīts saldējums! Iedomājieties?!? To gan nenogaršoju un varbūt labi vien ir. Sabojātos labais priekšstats par saldējumiem. Varbūt rodas jautājums kāpēc šādi sālīti saldie produkti? Stāsts ir par Napaleonu. Dzīvojot Parīzē viņam apnicis visu laiku ēst saldu sviestu un tāpēc viņš vēlējies lai priekš viņa speciāli Francijas jūras reģionā izgatavo sālītu sviestu. Tā arī noticis un kopš tiem laikiem šo īpašo sālīto sviestu jūras reģionu pilsētās pievieno arī ļoti daudziem saldiem produktiem. Interesanti. Cik viņi te lepni ar savu sāli :D

Ah jā un vienu dienu mēs arī nobaudījām tradicionālos Le Touquet saldumus. Tos sauc „Makaron” (nekāda saistība ar makaroniem). Es pat nezinu, kā tos varētu nosaukt – nu it kā tādas mazas pildītas kūciņas, ar cietu glazūru, it kā cepumiņi, it kā konfektes, izskatās pēc zefīriem. Es nezinu, tādi dīvaini saldumi. Un...kā par nelaimi, tas, kuru izvēlējos es, bija pildīta ar slaveno sālīto sviesta krēmu :D Ok, nebija jau tik traki. Apēdu vienalga! 

Nu tas tā par ēdienu! Tas bija neaizmirstami. Tagad man ir bail kāpt uz svariem pēc visām šitām ēdiena izvirtībām :D Noteikti nepieciešams sporta kluba apmeklējums katru dienu!

Iemācījos arī franču valodu. Nu ok, tikai pāris svarīgākos vārdus. Lucille atveda tādu vienu grāmatiņu „franču valoda dumiķīšiem” un tad nu pamācījos mazliet. Ah, tā valoda ir tik sarežģīta! Njā. Es joprojām jaucu „mersī” un „sil vo plē”. Neatšķiru, kurš nozīmē „lūdzu” un kurš „paldies”! Man liekas, ka veikalā pārdevējai pateicu „lūdzu” brīdī, kad viņa man izsniedza preci :D Ok, „bonžūr”!

Aaa un vēl man liekas, ka te Francijā bija pilns ar gejiem! Tā ir Francija!

Secinājumi, par brīvdienām Francijā...visā visumā man dikti patika. Bet ja godīgi uz beigām es nevarēju vien sagaidīt, kad atgriezīsimies mājās Holandē, jo pietrūka civilizācija, sava istaba, privātā sfēra, ballītes un draugi... Taču bija jauki pavadīt laiku kopā ar savu host ģimeni, iepazīstot un atklājot franču kultūru un es zinu, ka ir vēl nenormāli daudz ko atklāt par šo interesanto un pārsteidzošo valsti. Gan jau! Pēc 2 nedēļām dodos uz Parīzi. Tas ir liels izaicinājums priekš manis. Nezinu, ko sagaidīt. Mazliet bail! Parīze esot kā milzīgs centrs, kurā saplūst viss no visiem Francijas reģioniem. Ar to arī Francija ir īpaša. Katrs reģions ir ar kaut ko ļoti specifisks. Man bija iespēja iepazīt jūras reģionu! Man patika! Tiešām...one fishy week!

See yaa!!! Rīt vai parīt būs jauns rakstiņš! Paspēju 6dien pēc atgriešanās no Francijas noballēties un iepazīties ar vienu foršu čalīti. Un jā...mums rīt randiņš! Tad jau gaidiet jaunākās ziņas un pikantākos notikumus! Būs interesanti!!! ;)