Nostaļģija

Galvā daudz domu pēdējā laikā, gan labu, gan skumīgu. Kāpēc vienkārši nevar pārstāt domāt? Domas mani beidz vai nost! Brīžiem es aizdomājos par to, kas es šeit esmu, kur ir mana vieta, vai esmu te laimīga, vai daru visu savā dzīvē pareizi, vai kaut ko nepalaidīšu garām...tie ir jautājumi uz kuriem grūti atbildēt un par kuriem pārsvarā visu laiku domāju. Reizēm sajūtos pavisam vientuļa šeit, kaut arī īstenībā tā nav. Un tad, protams, uznāk mazliet skumjas par mājām. Mēģinu iedomāties, kā dzīve rit Liepājā, Latvijā. Nekas jau īsti tur nav mainījies. Mana ģimene un draugi dara to pašu, ko vienmēr, dzīvo tās pašas dzīves, kas bija, kad arī es biju Latvijā. Tagad tikai es esmu izrauta no Latvijas, bet vai kaut kas ir mainījies? Nē! Viss ir tā pat un tas ir labi. Manā dzīvē šis ir īstenībā pavisam mazs posmiņš, par kuru es vecumdienās atcerēšos un nodomāšu: "Eh, cik forši es toreiz veselu gadu pa Holandi dzīvojos!" Bet...īstenībā es nezinu, kur es būšu pēc gada. Es pašlaik dzīvoju pēc principa: "Neplāno savu nākotni - dzīvo šodienai!" Un to es arī daru. Es plūstu pa straumi un tad jau redzēs, kur mani dzīve aiznesīs. Latvija, protams, ir forša valsts, bet vai es sevi tur redzu dzīvojam visu manu atlikušo mūžu? Grūts jautājums...uz kuru nevaru atbildēt...

Bet mazliet pozitīvai noskaņai, nobeigumā pievienoju vienu foršu video par sevi! Tās ir foršas atmiņas no Liepājas un studiju laikiem Liepājas Universitātē. Man vienmēr uzlabojas garastāvoklis, noskatoties šo video! Ok, lai jums jauka diena!