Coffee shop
Nezinu pat kā lai iesāk šo ierakstu...hmmm...jāpadomā! Ok, 3dien biju Coffee shopā ar Obi. Un, man kaut kā pēc šī vakara vairs negribas ar viņu satikties :D
Viss sākās ar to, ka atkal satikāmies vakarā Hāgā, šoreiz kaut kā negribējās sēdēt laukā uz soliņa tāpēc izlēmām doties uz Cofee shop. Nekad vēl nebiju bijusi nevienā Coffee shopā. Es iepriekš biju iedomājusies, kā tur izskatīsies un būs...domāju ka tā ir kā tumša, čillīga kafejnīca, kur sēž sapīpējušies cilvēki, smejas un "lido", vieta, kur valda brīvība un tev ir par visu vienalga. Ok, Coffee Shopi te ir daudz un varbūt citi ir tieši tādi, kādus es iedomājos, bet šis, uz kuru mēs ar Obi aizgājām man atgādināja tādu lētu bāru uz kuru nāk nabadzīgi cilvēki pasēdēt, uzpīpēt un iedzert. Vietiņa izskatījās tāda diezgan nolaista. Uzgājām otrajā stāvā, jo tur varēja nopirkt to ko mums vajadzēja :) Skats tāds - telpa ar galdiņiem, bārs ar alkoholu un pie kases liela šilte, uz kuras rakstīts, ko te var dabūt un cik tas maksā (zālīte, hašiš u.c.). Obi nopērk 1 cigareti. Jā, interesanti, te var dabūt to mantu gan paciņā un pats uztaisīt cigareti, bet var nopirkt uzreiz gatavu cigareti. Tā mazāka ķēpa. Un obligāti ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Hmm, es vienīgi nepaprasīju, kāds te ir atļautais vecums. 18 vai tomēr 21? Nezinu, noskaidrošu! Pēc tam dodamies uz Coffee shop pirmo stāvu, tur Obi nopērk aliņus un jautrība var sākties. Ok, sākam pīpēt un es jau noreibstu un jūtos dīvaini pēc pirmajiem dūmiem. Ah, jā un tads sīkums, Obi man atklāj, ka tā nav zālīte, ko pīpējam, bet gan hašiš, ko nekad vēl neesmu mēģinājusi un nezinu, kāda būs mana reakcija. Tiem kas nezina, varu pastāstīt, ka zālīte ir tāds zaļš augs, ko izaudzē, sakaltē, sajauca ar tabaku un pīpē. Pēc izskata atgādina zaļo tēju. Bet hašiš ir kā šokolādes batoniņš, ko sadrupina gabaliņos un pieber klāt tabakai. Aaa un gribēju pieminēt...es šodien necik neiztērēju, visu nopirka Obi un baigi lēti īstenībā. Viņam bija 10 eiro un par to dabujām gan hašišu, gan 2 aliņus, gan 2 burgerus. Ok, atpakaļ pie notiekošā. Sēžot kafejnīcā, sajūta dīvaina. Tur sēž vēl divas meitenes, kas dzer tēju un pīpē un klusi sarunājas. Tad mums tieši pretī sēž divi bārdaini, padzīvojuši vīrieši, kas mierīgi skatās TV. Apkārt valda miers un es sajūtos neērti, jo pavisam nejūtos mierīga. Liekas, ka man pazudis krēsls un nosēdēt vairs nevaru :D Ok, saprotam, ka labāk doties laukā un pastaigāt apkārt, citādi būs traki. Tālāk labāk nestāstīšu to kā jutos un uzvedos. Sapratu tikai to, ka gribu mājās, bet saprotu, ka nespēju to izdarīt, jo jābrauc ar riteni taču. Ah un jā esmu te Hāgā tikai 1 stundu, bet liekas it kā būtu pagājušas 5 stundas. Tad kaut kā laiks tiek nosists vazājoties pa Hāgas centru, pasēžot uz soliņiem un dzerot ūdeni Mcdonalda WC. Ap plkst 00:00 jūtos jau labāk un saprotu, ka tiešām gribu mājās. Braucu! Bet man ir tik ļoti bail, šoseja klusa, apkārt tumšs, braucu ļoti ļoti ātri! Galvā visādas šaušalīgas domas. Bet tā kā es te sēžu šodien un rakstu šo te ierakstu savā blogā, tad loģiski, ka ar mani viss ok un vakar laimīgi tiku mājās. Vienu gan sapratu...es vairs viena pati vakarā nedošos uz Hāgu. Un pilnīgi noteikti nepīpēšu Hašišu. Ok, izmēģināju un redzēju, kas notika. Nē, to es vairs negribu atkārtot! Un tāpēc, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es vairs negribu satikt Obi. Zinu, ja sākšu ar viņu satikties, tad noiešu no ceļa, tāpēc labāk nē. Njā un ir vēl viens iemesls, kāpēc negribu viņu vairs satikt, bet to labāk paturēšu pie sevis! Pārāk personiski :p
Nu jā, ar katru dienu šī valsts mani pārsteidz arvien vairāk! Tik daudz kas jauns, tik daudz kas nepierasts un pavisam savādāks kā LV. Jau gandrīz 1 mēnesis pagājis, bet liekas, ka esmu te daudz ilgāk.
Un viena superīga lieta, ko nesen uzzināju! 16.oktobrī es ar savu Host ģimeni braucam brīvdienās uz Franciju. Tik vienkārši un forši! Protams, man tas tiek apmaksāts. Viņi Francijā īrēs māju un atpūtīsimies tur veselu nedēļu. Es tikai aizmirsu kā sauc to pilsētu, kur būsim. Diemžēl tā nebūs Parīze, bet nu vienalga...Francija! Izklausās super! Nekad tur neesmu bijusi! Can't wait!
Viss sākās ar to, ka atkal satikāmies vakarā Hāgā, šoreiz kaut kā negribējās sēdēt laukā uz soliņa tāpēc izlēmām doties uz Cofee shop. Nekad vēl nebiju bijusi nevienā Coffee shopā. Es iepriekš biju iedomājusies, kā tur izskatīsies un būs...domāju ka tā ir kā tumša, čillīga kafejnīca, kur sēž sapīpējušies cilvēki, smejas un "lido", vieta, kur valda brīvība un tev ir par visu vienalga. Ok, Coffee Shopi te ir daudz un varbūt citi ir tieši tādi, kādus es iedomājos, bet šis, uz kuru mēs ar Obi aizgājām man atgādināja tādu lētu bāru uz kuru nāk nabadzīgi cilvēki pasēdēt, uzpīpēt un iedzert. Vietiņa izskatījās tāda diezgan nolaista. Uzgājām otrajā stāvā, jo tur varēja nopirkt to ko mums vajadzēja :) Skats tāds - telpa ar galdiņiem, bārs ar alkoholu un pie kases liela šilte, uz kuras rakstīts, ko te var dabūt un cik tas maksā (zālīte, hašiš u.c.). Obi nopērk 1 cigareti. Jā, interesanti, te var dabūt to mantu gan paciņā un pats uztaisīt cigareti, bet var nopirkt uzreiz gatavu cigareti. Tā mazāka ķēpa. Un obligāti ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Hmm, es vienīgi nepaprasīju, kāds te ir atļautais vecums. 18 vai tomēr 21? Nezinu, noskaidrošu! Pēc tam dodamies uz Coffee shop pirmo stāvu, tur Obi nopērk aliņus un jautrība var sākties. Ok, sākam pīpēt un es jau noreibstu un jūtos dīvaini pēc pirmajiem dūmiem. Ah, jā un tads sīkums, Obi man atklāj, ka tā nav zālīte, ko pīpējam, bet gan hašiš, ko nekad vēl neesmu mēģinājusi un nezinu, kāda būs mana reakcija. Tiem kas nezina, varu pastāstīt, ka zālīte ir tāds zaļš augs, ko izaudzē, sakaltē, sajauca ar tabaku un pīpē. Pēc izskata atgādina zaļo tēju. Bet hašiš ir kā šokolādes batoniņš, ko sadrupina gabaliņos un pieber klāt tabakai. Aaa un gribēju pieminēt...es šodien necik neiztērēju, visu nopirka Obi un baigi lēti īstenībā. Viņam bija 10 eiro un par to dabujām gan hašišu, gan 2 aliņus, gan 2 burgerus. Ok, atpakaļ pie notiekošā. Sēžot kafejnīcā, sajūta dīvaina. Tur sēž vēl divas meitenes, kas dzer tēju un pīpē un klusi sarunājas. Tad mums tieši pretī sēž divi bārdaini, padzīvojuši vīrieši, kas mierīgi skatās TV. Apkārt valda miers un es sajūtos neērti, jo pavisam nejūtos mierīga. Liekas, ka man pazudis krēsls un nosēdēt vairs nevaru :D Ok, saprotam, ka labāk doties laukā un pastaigāt apkārt, citādi būs traki. Tālāk labāk nestāstīšu to kā jutos un uzvedos. Sapratu tikai to, ka gribu mājās, bet saprotu, ka nespēju to izdarīt, jo jābrauc ar riteni taču. Ah un jā esmu te Hāgā tikai 1 stundu, bet liekas it kā būtu pagājušas 5 stundas. Tad kaut kā laiks tiek nosists vazājoties pa Hāgas centru, pasēžot uz soliņiem un dzerot ūdeni Mcdonalda WC. Ap plkst 00:00 jūtos jau labāk un saprotu, ka tiešām gribu mājās. Braucu! Bet man ir tik ļoti bail, šoseja klusa, apkārt tumšs, braucu ļoti ļoti ātri! Galvā visādas šaušalīgas domas. Bet tā kā es te sēžu šodien un rakstu šo te ierakstu savā blogā, tad loģiski, ka ar mani viss ok un vakar laimīgi tiku mājās. Vienu gan sapratu...es vairs viena pati vakarā nedošos uz Hāgu. Un pilnīgi noteikti nepīpēšu Hašišu. Ok, izmēģināju un redzēju, kas notika. Nē, to es vairs negribu atkārtot! Un tāpēc, tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc es vairs negribu satikt Obi. Zinu, ja sākšu ar viņu satikties, tad noiešu no ceļa, tāpēc labāk nē. Njā un ir vēl viens iemesls, kāpēc negribu viņu vairs satikt, bet to labāk paturēšu pie sevis! Pārāk personiski :p
Nu jā, ar katru dienu šī valsts mani pārsteidz arvien vairāk! Tik daudz kas jauns, tik daudz kas nepierasts un pavisam savādāks kā LV. Jau gandrīz 1 mēnesis pagājis, bet liekas, ka esmu te daudz ilgāk.
Un viena superīga lieta, ko nesen uzzināju! 16.oktobrī es ar savu Host ģimeni braucam brīvdienās uz Franciju. Tik vienkārši un forši! Protams, man tas tiek apmaksāts. Viņi Francijā īrēs māju un atpūtīsimies tur veselu nedēļu. Es tikai aizmirsu kā sauc to pilsētu, kur būsim. Diemžēl tā nebūs Parīze, bet nu vienalga...Francija! Izklausās super! Nekad tur neesmu bijusi! Can't wait!
Komentāri
Ierakstīt komentāru