Latvijā būt ir FORŠI

Sveiki sveiki jaukie, foršie un visi pārējie lieliskie!
Līdz ar atgriešanos Holandē, ir atgriezusies arī mana rakstīšanas iedvesma un te nu es esmu :)
Atpakaļ Holandē un vēlos jums paziņot, ka šī nu patiešām būs pēdējā sērija manam Holandes seriālam. Es jūtu, ka man pietiek un šoreiz patiešām pietiek. Par to vien liecina manas sajūtas atkal atgriežoties šeit. Ja es tā parēķinu, tad man šī jau ir 4. vai 5. reize, kad es atgriežos Holandē pēc brīvdienām Latvijā. Ja atcerieties, tad līdz šim es sūdzējos, cik man ļoti Latvijā ir garlaicīgi, cik viss tur ir drūms un cik man ļoti gribas atgriezties Holandē un vienmēr esmu ļoti satraukta par gaidāmo. Bet šoreiz...kaut kā tās sajūtas ir pagriezušās par 180 grādiem. Atgriešanās Holandē man vairs nešķiet nekas īpašs, man tas pat liekas skumji. Laiks, ko es pavadīju Latvijā bija vienkārši fantastisks. Patiešām labākās un ģimeniskākās brīvdienas, kādas līdz šim man bijušas. Bija ļoti daudz sirsnīgu notikumu un tik ļoti izjutu to mājas sajūtu, siltumu. Gribējās tur palikt vēl un vēl. Es pat ar saviem draugiem praktiski nesatikos...pavadīju laiku tikai ar ģimeni un māsām un šie bija cilvēki, kas man tieši bija vajadzīgi apkārt.
Pašas brīvdienas man sākās ar neaizmirstamo ceļojumu uz Turciju, bet par to jau jūs visu (gandrīz :p) ziniet. Maija sākumā mēs ar māsām un tēti diezgan braši strādājām pie dažādiem mājas darbiem, piemēram, līmējām tapetes, labojām siltumnīcu, krāsojām mūsu namiņu kokā. Šāda darbošanās kopā man radīja īpašu prieku un gandarījumu. Sanāca arī pāris dienas pa Rīgu padzīvot un ja līdz šim man šī pilsēta bija likusies pārāk liela un trauksmaina priekš manis, tad šoreiz es to ieraudzīju ar pavisam citām acīm. Man tik ļoti iepatikās Rīga, ka pat sāku apsvērt domu, ka varētu pārcelties uz dzīvi tieši tur. Vispār pa šīm brīvdienām man galvā radās tik daudz jaunas idejas un tieši par to, ko es nakotnē varētu darīt Latvijā. Man patiešām ir uzradušies reāli plāni un zinu, ka tas viss ir piepildāms. Vajag tikai ļoti ļoti gribēt un ticēt sev. Pati esmu par sevi pārsteigta. Ja kādreiz tik to vien gribēju, kā rauties prom no Latvijas, tad tagad sāku saskatīt iespējas būt laimīgai un redzēt pasauli, esot te pat Latvijā. Kā? To es jums neatklāšu. Lai šie plāni paliek pie manis, savādāk var nepiepildīties.
Brīvdienu laikā paspēju pabūt arī vienā divu dienu garā seminārā, te pat Liepājā, kur es satiku apmēram 100 jaunus un ļoti aktīvus jauniešus. Dalījāmies savās pieredzēs par darbošanos organizācijās, brīvprātīgo darbu, projektiem, pasākumiem....visu visu, kas man ir tik sirdij tuvs. Jauki bija iepazīties ar man līdzīgi domājošiem un haha padzīvot 2 dienas "Amrita" viesnīcā :p
Paspēju arī novadīt pāris aktivitātes bērniem. Tas bija jautri! Sajutos kā brīvprātīgajā darbā Rumānijā! Paldies "Liepājas Jaunajiem vanagiem" par iespēju ;)

Spēles ar bērniem

Viens tāds diezgan liels notikums bija Hody apciemojums. Atbrauca pie manis no pašas Rumānijas un palika 9 dienas. Nu mūsu starpā pēdējā laikā visādas drāmas bija un svārstīšanās par "braukšanu/nebraukšanu", bet nu beigu beigās viņš atbrauca. Sīkumos neieslīgšu par to, kas un kā notika, bet viss beidzās ar to, ka es sapratu, ka viņš nav tas cilvēks, ar ko es vēlos būt nākotnē kopā. Viņš man ir un paliks tikai draugs. Sapratu, ka mēs abi esam tik ļoti atšķirīgi un mums galīgi nesaskan uzskati. Saka jau, ka pretpoli pievelkas, bet tas nestrādā manā gadījumā. No šīs pieredzes ar Hody es iemācījos, ka man ir vajadzīgs tāds pats cilvēks kā es...mazliet traks, mākslinieks, radoša dvēsele, kas nebaidās riskēt un ir gatavs izaicinājumiem, kas vienmēr ir kustībā un ceļojumos. Tāds, kam patīk visur darboties, vis kaut ko organizēt. Un nebaidīšos teikt...arī nedaudz egoists, jo es augstu vērtēju, ja cilvēks vairāk par visu mīl sevi un cīnās par to, ko vēlās! Es tāda esmu un gribu tādu pašu cilvēku sev blakus. Hmmm, diez ir iespējams sevi klonēt, bet tikai vīrieša dzimtē? :D
Bet par Hody, piedodiet, bet nu nav man to jūtu, lai arī cik es ļoti censtos. Ja nav tad nav. Sirdij jau nepavēlēsi! Un es esmu iemācījusies vienu....ja neesmu laimīga tajā situācijā, kurā esmu, tā noteikti ir jāmaina. Neesmu taču koks! :D Un es jutīšu, kad satikšu savu īsto. Līdz šim neesmu satikusi. Īstenībā labi, ka Hody tomēr atbrauca. Jo ja viņš nebūtu atbraucis, domāju, ka es joprojām svārstītos par to "Ja nu..." Bet tagad, padzīvojot kopā 9 dienas, pavadot kopā 24 h diennaktī, lietas, kas man par viņu reiz likās pieņemamas un nenozīmīgas, tagad sāka kaitināt un bija pat neizturamas. Brīžiem likās, ka man "trūks elpas", viss, ko viņš dara un saka tik kaitinošs, ka gribas kliegt. Un kā lai es ar šādu cilvēku pavadu kopā turpmāko dzīvi? Jā, jūs teiksiet, ka pie cilvēkiem ir jāpierod un pie attiecībām jāpiestrādā, bet es to nespēju. Ne ar viņu! Es to vienkārši sajutu tik saasināti...tur nekas nesanāks! Un līdz šim nevienu brīdi neesmu nožēlojusi savu lēmumu...palikt tikai draugiem. Hody gan tas ir nedaudz grūtāk, jo zinu, ka viņš mani joprojām mīl un lai tiktu man pāri, teica, ka vēlas pārtraukt kontaktēties. Ok, pieņemu un respektēju. Būs ok ;) Tikai nezinu tad kāpēc viņš man joprojām raksta!

Bet tā jau vispār mēs ar Hody ļoti labi pavadījām laiku Latvijā. Bijām 2 dienas Rīgā. Pēc tam dzīvojām pa Liepāju manu vecāku mājā. Maniem vecākiem un vecvecākiem viņš ļoti patika, domāju, ka šie jau viņu bija noskatījuši par manu precinieku :D Bet re kā sanāca! Ar Hody kopā es biju tādās Liepājas vietās, kur sen nebija būts, piemēram uzkāpām Baznīcas tornī un apskatījām Liepāju no augšas, bijām Karostas fortos, Liepājas pludmalē, ekskursijā ar tramvaju un vēl šur tur. Hody ļoti ļoti patika Liepāja un vispār mana valsts kā tāda. Tā kā es domāju, ka radīju labu priekšstatu. Hody teica, ka kādu dienu obligāti uz šejieni atvedīšot draugus, viņiem esot Latvija jāredz!!! Yeeey!

Pa starpai bija arī mama mammuča dzimšanas diena. Uztaisījām vienu varen jauku ballīti dārzā. Tas tik bij viens foršs ģimenisks pasāciens. Bija arī atvadu ballīte pie manis sētā ar maniem un manu māsu draugiem. Visu nobeidzām "Fonteinā" un mājās bijām tikai saules stariem austot. :D Jauks nobeigums brīvdienām Latvijā!

Ar māsām :) Ceļā uz "Akti Naktī + Muzeju nakts" pasākumu

Ar Sandru taisam šašliku mammas dzimšanas dienai

Elīna arī bija ciemos, mana saulīte :*

Zaļumbaļļuks ar draudziņiem

Spēlējām pat Mēmo šovu :D

Ok, šoriz pietiks gan! Tāda neliela pakavēšanās atmiņās! Nedaudz jau vajag ;)
Nākošajā rakstiņā pastāstīšu par to, kā tad esmu šeit iedzīvojusies un vispār ar ko es kopā dzīvoju un galu galā kur? Un kāpēc manas māsas tomēr neatbrauca uz Holandi kopā ar mani? Aaa jā, laikam piemirsu pieminēt tik svarīgu sīkumu :D Esmu šeit viena, bez māšukiem :( Mūsu ceļi jau atkal ir šķīrušies! Katra esam devušās uz dažādām valstīm! Par to nākošreiz ;)

Saldus sapņus!