Perfekts džentlmenis

Esmu nedaudz sākusi dzīvot kā īsts dutch cilvēks, ja mēs runājam par logiem. Esmu jums jau stāstījusi, ka te Holandē cilvēkiem parasti ir lieli logi un tiem priekšā nav aizkaru. No ielas var redzēt visu, kas notiek iekšā. Nezinu, kāpēc viņi tā dara. Vai nu lepojās ar savām mājām vai vienkārši nekaunas no tā, ko mājās dara. Manuprāt tas ir mazliet dīvaini, bet es laikam jau sāku pie tā pierast, jo redziet, kas par lietu. Izrādās, ka arī manā mājā logiem ir tikai biezie nakts aizkari un, ja gribu, lai istabā ir dienasgaisma, nākas tos, protams, atvērt un neatliek nekas cits, kā rādīt garām ejošiem to, kas notiek manas mājas iekšpusē. Mazliet dīvaini tas joprojām liekas, bet sāku pierast. Savā ziņā tas arī dod tādu kā plašuma izjūtu. Man sāk iepatikties. Re kur bildē mana viesistaba un logi bez aizkariem :D

Nu, ko, atkal jau jāatgādina jums, lai balsojat balsojat balsojat par mani konkursiņā "Labākais darbs pasaulē". Zinu jau, ka jūs to tāpat darāt, paldies par to. Un paldies arī tiem draugiem, kas pārsūta balsošanas vēstules saviem draugiem. Tas ir dikti mīļi, paldies jums!

 Bet, ja nu ir piemirsies, tad atgādinu: http://www.draugiem.lv/havanaclub/#?nm_512923833892d=5129238338934 

Nu jau ir tā, ka man patiešām patiešām ļoti gribās iekļūt finālā un aizbraukt uz Rīgu! Un es zinu, ka tas izdosies! :))

Ir nedēļas nogale, man tā šoreiz ir diezgan mierīga, bez ballītēm un tas ir arī tas, ko vēlējos. Ir labi! Ir daudz laika, lai atpūstos, padomātu, uzrakstītu jums. Vispār šodien tā aizdomājos par to, cik es šeit šoreiz esmu laimīga. Ja esat lasījuši manu blogu no pašiem pirmsākumiem tad droši vien ziniet, ka mana dzīve pēdējo gandrīz 3 gadu laikā ir bijusi sadalīta pa posmiem. Aupair laiks Holandē, tad darbs apģērbu noliktavā Holandē. Pēc tam brīvprātīgais darbs Rumānijā. Ik pa laikam īslaicīga paviesošanās Latvijā un nu atkal darbs Holandē. Un ja godīgi, šoreiz es patiešām jūtos vislaimīgāk. Kaut kā nav vairs tā stresa un mana dzīve ir salīdzinoši mierīga. Varbūt esmu savā ziņā pieaugusi un lietas, kas ar mani šo 3 gadu laikā notikušas ir man daudz ko iemācījušas. Es vairs necenšos tik daudz uztraukties un dramatizēt notikumus, necenšos būt iekšā kaut kādās drāmās un notikumos, kas ar mani nemaz nav saistīti. Skatos uz lietām un cilvēkiem ar sava veida vienaldzību. Lai jau katrs dzīvo un dara, kā viņš grib. Es nekomentēšu, nejaukšos. Un pati arī vairs tik ļoti nesatraucos par to, ko daru un ko par to domās citi. Man vienalga. Ja kādam kas nepatīk, tā ir viņu problēma, nevis manējā. Es daru to, ko es gribu un kas dara mani laimīgu. Nav man nevienam jāiepatīkas, esmu tāda kāda esmu! Un tas viss man patiešām liek justies labi. Izslēdzu negatīvo un plūstu pa straumi!

Trešdien pie mums mājās atkal bija tradicionālais Latviešu vakariņš, šoreiz tikai trijatā...es, Laura un Arturs. Bet bija dikti jauki. Arturs mums pieteicās uztaisīt vakariņas un pagatavoja patiešām ko ļoti garšīgu...vistas fileju, ceptus kartupelīšus ar zilo sieru, tomātiņus ar baziliku un sīpoliem. Mmmm tas bija tik garšīgi.

Paēdām, iedzērām Leffi...starp citu tas ir mans šībrīža mīļākais alus. Ja neesat vēl pagaršojuši, maršs uz veikalu, hmmm diez Latvijā tādu var nopirkt? Ja nē, nu neko, jābrauc jums uz Holandi :p

Bet nu jā, vispār bija feins vakariņš, izsmējāmies un vipār labi pavadījām laiku! Kā jau vienmēr!

Šonedēļ man sanāca darbā brīva piektdiena. Vispār paprasīju tikai pusi dienas brīvu, bet beigās man iedeva visu dienu brīvu. Forši! Lieta tāda, ka man vajadzēja aizbraukt uz Hāgu un nokārtot jaunu pasi, manējai aprīlī beigsies termiņš. Latvijā biju pārāk īsu laiku, lai paspētu nokārtot. Tad nu devos uz Latvijas vēstniecību Hāgā. Starp citu gribu ļoti paslavēt Vēstniecības darbu un laipno dāmu, kas tur strādā. Pazvanīju uz Vēstniecību un bez problēmām pieteicos uz pases taisīšanu un pat nebija jāgaida kaut kādās rindās, kā Latvijā. Nu ok, šeit tas viss mazliet dārgāk izmaksāja...85 eiro par pasi+ID karti, bet toties es to uzreiz nokārtoju un dabūšu pēc 4 nedēļām :) Un izrādās, ka es joprojām varu arī ceļot ar savu veco pasi, kaut arī tai drīz beigsies termiņš. Es par to biju dikti satraukusies. Ja, ja es piemēram tieku finālā "Labākais darbs pasaulē", tad man jādodas marta beigās uz Rīgu un iespējams jaunā pase tad vēl nebūs gatava. Bet tante Vēstniecībā mani nomierināja, ka varēšot aizbraukt arī ar veco pasi, fjuuu :)

Vispār šī diena Hāgā man sanāca dikti produktīva, jo izdarīju visu, kas man bija jāizdara un pat vēl vairāk. Šādas tādas lietas nokārtoju arī bankā. Nejauši uz ielas arī satiku savas ex-host ģimenes tagadējo Au-pair no Latvijas. Šī jau bija otrā reize, kad mēs nejauši Hāgā saskrējāmies. Aaa un es vēl joprojām neesmu aizbraukusi uz Wassenaar apciemot savu host ģimeni, kauns kauns. Kaut kad drīz tas būs jāizdara.

Šajā dienā bija ļoti ļoti auksti un es jau par to, protams, nepadomāju, kad pametu mājas. Man bija tik auksti, ka nolēmu nopirkt kādu jaciņu :D Un atradu ar, pat šalli nopirku :D Tā kā redz, ne tikai izdarīju Hāgā visas vajadzīgās lietas, bet arī paspēju nedaudz iepirkties!

Bet vispār galvenais iemesls, kāpēc es vakar devos uz Hāgu...hmm gan jau, ka nojaušat! Jup, randiņš ar Ēriku! Pēc skaita otrais!

Hmm, vispār tagad kad esmu kādu satikusi un jāsāk rakstīt par puiši tēmu, tas liekas tā dīvaini, jo man ir aizdomas, ka manu blogu sākuši lasīt cilvēki, kam to nemaz nevajadzētu lasīt, ja saprotiet par ko es runāju. Bet nu īsti pārliecināta es neesmu! Lai vai kā, šis blogs ir domāts maniem patstāvīgajiem lasītājiem, ja te iemaldās, kāds, kam nevajadzētu, tad piedodiet!

Nu, jā, bet kā tad man gāja randiņš? Sīkumos neizplūdīšu...bija forši! Viņš mani sagaidīja pieturā un devāmies uz vienu jauku restorānu pludmales krastā. Jā, starp citu viņš dzīvo Hāgas pludmales zonā, cik gan lieliski ir tas! Iedzērām pa tējai un kafijai, pēc tam aizgājām uz vienu citu restorānu, tur pa aliņam. Un visu vakari bija tik jautri un interesanti. Mūsu sarunas nu jau ir kļuvušas daudz atklātākas un brīvākas un atklājam tik daudz kā kopīga. Tas, ko vēlamies no dzīves un no citiem cilvēkiem ir vien un tas pats. Viņš mani saprot un es viņu. Es esmu šobrīd tādā posmā, kad nevēlos neko nopietnu, nekādas attiecības un saistības, tikai tā saukto Fun. Un viņš ir tieši tāds pats. Domāju, ka labi sapratīsimies ;) Vakara beigās mēs vēl aizgājām pie viņa uz dzīvokli, hehe nē nē nepadomājiet lūdzu neko tādu! Viņam bija šņabis no Rīga, kā izrādās un viņš piedāvāja to iedzert, bet tā ļoti pieklājīgi ;) Ok, jā zinu, iet pie puiša uz viņa dzīvokli jau otrajā randiņā nav tā labākā doma, bet man vienkārši gribējās redzēt kur un kā viņš dzīvo...tas daudz pasaka par cilvēku. Un, man patika. Viņam viss tur ir tik vienkāršs un perfekts, nekā lieka! Ēriks bija perfekts džentlmenis. Mēs lieliski pavadījām laiku un tas arī viss, kas jums ir jāzina. Jā, un es pārnācu mājās šajā vakarā, savās mājās! ;) Un randiņš bija vienkārši lielisks!

Pārrodoties mājās, atklājās, ka te notikusi ballīte, taču neviena nebija. Pazvanīju Laurai un izrādījās, ka viņi esot mazliet patusējušies pie mums, bet vēlāk aizbraukuši pie meitenēm Zoetermeer. Nu tāda spontānā ballīte sanākusi. Nu lai jau, lai jau! Man bija prieks par manu vakaru un nemaz nepietrūka ballēšanās! Saldus sapņus!

Tas arī šim vakariņam viss! Baudiet nedēļas nogali un drīz jau atkal tiekamies ;)