Man oranži mati!

Sveikiņi! Nedēļas nogale, svētdiena un es te tā jauki pa mājām čilloju. Laukā lietus, viss kūst un es izbaudu jauku vārtīšanos pa dīvānu. Starp citu, es praktiski dzīvoju mūsu mājas viesistabā, pie tam vēl viena pati. Tā kā mums viesistaba ir apvienota ar virtuvi, tad Lukass šeit iznāk tikai tad, ja vēlās ko uzēst. Un Laura...weekendos viņa parasti ļoti ļoti ilgi guļ un tā pat viņa labprāt pavada laiku savā istabā, skatās filmas un tā. Es gan savā istabā tikai guļu, jo man tur ir ļoti auksti (vienīgā istaba mājā, kurai nav radiatora). Bieži vien es Laurai lūdzos, lai šī nāk lejā uz viesistabu, jo man ir garlaicīgi. Bet tā vispār man  patīk. Jauki un ērti varu čillot uz dīvāna un te pat uztaisīt tējiņu vai ko uzkožamu. Tā arī ir šodien...esmu viena pati savā jaukajā viesistabā un šoreiz pastāstīšu par ikdienu un pirmajām aizvadītajām nedēļas nogalēm šeit Holandē...

Kā tad bija atkal būt atpakaļ darbā? Forši! Ja jūs esat piemirsuši, tad vēlreiz atgādināšu, kur tad es strādāju un ko tur daru. Teiksim, tā, tas ir apģērbu bizness. Amsterdamā ir dizaineru firmas tādas kā "Stills", "Sandwich" un "Turnover" un viņi izstrādā jaunās kolekcijas un pēc tam pasūta šos apģērbus izgatavošanai Ķīnā, Indijā, Itālijā u.c. un pēc tam apģērbi no turienes tiek sūtīti atpakaļ uz Holandi pie mums. Tur sākas mūsu darbs. Starp citu šie apģērbi ir ļoti dārgi. Nu tā vidēji sākot no 70 eiro un uz augšu par vienu lietu. Veikali no visas Eiropas un pat Kanādas pasūta šos apģērbus un mūsu uzdevums ir viņiem tos nosūtīt. Tad nu liekam pasūtījumus, noformējam to visu datorsistēmā. Nu tā apmēram. Daudz kas dažāds jādara. Man nav piemēram tā, ka visu laiku daru vienu un to pašu un tas man patīk. Darbs nav garlaicīgs.
Šogad mēs darbā esam ļoti daudz latviešu, kādi padsmit un tas ir forši. Ir arī palikuši pāris vecie darbinieki no pagājušā gada. Protams ir arī mans superīgais priekšnieks Kriss. Runājot par atmosfēru darbā...hmmm ir ok, bet varētu būt labāk. Nedaudz sākušās drāmiņas, bet tas viss ir pārdzīvojams. Lai cik es censtos būt pelēkā pele, nevienu neaprunāt un vienkārši darīt savu darbu, kaut kā nesanāk tā kā vēlos. Vienmēr jau kolektīvā būs kāds, kam tu nepatīc. Bet nu lai jau. Es šeit neesmu atbraukusi nodibināt draudzību tā kā man ir vienalga. Man svarīgs ir tikai mans darbs. Vienu gan esmu sapratusi, ne tikai šeit, bet arī Rumānijā...esmu pēc rakstura diezgan liela princese un gribu lai viss notiek pēc mana prāta. Arī mana pašapziņa ir diezgan augusi, esmu kļuvusi iedomīgāka un daudz augstāk sevi vērtēju. Tas arī sāk nedaudz nākt uz āru darbā un iespējams tāpēc es dažam labam ne īpaši patīku. Bet tāda es esmu, tāds ir mans raksturs. Un galvenais jau ir tas, ka es to atzīstu. Es jau cenšos mainīties, bet tas nav viegli. Ok, centīšos sadzīvot un netaisīt nekādas drāmas. jo man taču šogad galvenais ir mierīgs dzīvesveids, bez uztraukumiem un trakumiem. Un ja jau citiem gribās man aiz muguras runāt, lai runā. Tas tikai nozīmē to, ka esmu priekšā, bet viņi aiz manis :D

Latviešu banda

Mana otrā nedēļas nogale Holandē....pagāja ļoti mierīgi. Sestdienā es izdomāju ar kājām aizstaigāt līdz Alphen (mūsu pilsēta) centram. Google Mapā atradu īsāko ceļu un kā izrādījās no mūsu mājas jāseko tikai upei un tā iet līdz pat pilsētas centram. Man ceļš aizņēma 35 min, tā kā nav tik traki. Centrā satikos ar Lauru, jo šī pa nakti bija palikusi pie draudzenes Leidenā. Tad nu mēs tikāmies centrā un devāmies nelielā šopingā. Tik forši visādi veikali ir Alphenā. Nemaz tik maziņa šī pilsētiņa nav. Te priekš jums pāris bildes no mūsu jaukās sestdienas:

 

Trešā nedēļas nogale sākās jau ceturtdienā. Laurai un viņas draudzenēm Lī, La un Le bija tāda tradīcija ... "ceturtdienu ballītes". Tad nu meičas šajā ceturtdienā atbrauca pie mums. Tīri jauks vakariņš bija, pačillojām, paspēlējām vienu galda spēli, arī vīnu iedzērām. Nākošajā dienā visi uz darbu :) Piektdien atkal ar Lauru devāmies šopingā pa Alphen un vakarā...wooohooo  Ekstrēmās pārvērtības!!! Es beidzot izdomāju, ka jātiek vaļā no saviem melnajiem matiem...ja jau šis gads man būs pārmaiņu gads, tad vajag pārmaiņas arī izskatā!!! Nopirku tādu kā krāsas noņēmēju. Pēc tam plānoju nokrāsot matus sarkanus (man kādreiz tādi bija un dikti patika). Melnā krāsa patiešām jauki noņēmās nost, bet rezultātā man bija spilgti oranži mati. No sākuma tas likās ļoti smieklīgi, bet beigu beigās mēs ar Lauru sapratām, ka izskatās dikti interesanti un man pat piestāv oranži mati. Pirmo reizi mūžā man tādi. Sestdien bija dikti jauks laiciņš un mēs ar Lauru izdomājām uztaisīt nelielu fotosesiju. Jāiemūžina taču mani jaunie mati :D Te priekš jums pāris bildes:

Nu kā jums liekas? Melnie bija labāk, vai tomēr šie?

Bet nu prieks par oranžo nebija liels, jo jau svētdienā es tos nokrāsoju sarkanus. Tā vienkārši vajadzēja, jo no balināšanas mati pie saknēm bija blondi :D Arī sarkanie man patīk. Kad nomazgāsies nost, es atkal nokrāsošu oranžus!

Starp citu, ziniet, ko mēs darījām svētdien? Bijām izbraukt ar laivu pa mūsu upi. Satikām saimnieku un kaut kā runa aizgāja par laivu, kas mums pie mājām stāv un saimnieks teica, ka mēs to varot ņemt un braukāties, ja gribot. Un tā laiva vienkārši ir piesieta, tā kā pat nav jāatslēdz! Ok, tad nu devāmies izbraucienā. Haha tik jautri bija!

Starp citu saimnieks teica, ka varēšot mums iedod slidas, ja mēs gribam slidot, kad upe aizsals. Viņiem esot daudz slidu. Forši! Man patīk mani saimnieki!

Ceturtā nedēļa pagāja diezgan ātri un viss kaut kas interesants notikās, arī sanāca paballēties. La un Le bija dzimšanas dienas, starp citu vienā un tajā pašā dienā, otrdienā. Mēs ar Lauru aizbraucām pie meitenēm uz Zoetermeer otrdienā. Tāda neliela un jauka pasēdēšana bija...uzkodas, vīns. Palikām arī pa nakti pie meičām. Starp citu šajā dienā Holandē sāka snigt sniegs. Viss balts, mašīna piesalusi. Un Lukasam šī bija pirmā reize mūžā, kad viņš brauca sniegā. Viņš taču no Spānijas, kur sniegs nav pierasta lieta. Nu vispār bija tā diezgan bailīgi un pāris trakas situācijas uz ceļa viņš uztaisīja. Man joprojām ļoti besī kā viņš brauc, diezgan kaitinoši, bet es jau savaldos un neko nesaku. Vismaz cenšos.

Vēl viena jauna lieta šajā nedēļā...mums kaimiņos ievācās 3 latviešu puiši, kas arī sāka strādāt mūsu darba vietā. Puišiem arī ir sava mājiņa, apmēram 100 metrus no mūsējās. Forši!

Ceturtdien es un Lukass devāmies uz Amsterdamu, jo gribējām satikt mūsu draudzenes no Rumānijas - Roxy un Alinu. Viņas te bija ieradušās uz kaut kādu treniņu. Ja godīgi es nebiju īpaši iepriecināta par šo dienu dēļ tā, ka man uz Amsterdamu jābrauc kopā ar Lukasu. Njā, bija tā dīvaini. Īpaši jau mēs neko daudz pa ceļam nerunājām. Man arī negribējās. Aaa un tad vēl sanāca problēmas ar vilcieniem. Tas, kuru mums vajadzēja bija atcelts dēļ sniega. Un laukā bija tik auksti, nācās vismaz kādu stundu gaidīt nākošo vilcienu. Besis! Bet nu Amsterdamā nokļuvām un pavadījām tīri jauku dienu ar Roxy un Alinu. Mazliet pastaigājām apkārt, pēc tam aizgājām paēst ķīniešu restorānā...samaksā 8 eiro un ēd ko un cik gribi. Vispārsteidzošākais šajā dienā bija tas, ka Roxy ierosināja doties uz Coffeeshop un tā bija pirmā reize, kad es kopā ar Roxy un Alinu uzpīpēju. Rumānijā viņas taču pret to tik strikti cīnījās. Bet nu jā saprotams, šī ir Holande, valsts kurā tas ir atļauts, nevis tā kā Rumānijā. Kaut kad vakara pusē devāmies atpakaļ uz Alphen, šoreiz bez vilcienu problēmām. Tīri jauka diena Amsterdamā bija. Bildītes:

Mana aizraujošā nedēļa turpinājās un nu jau klāt bija weekends! Dzimšanas dienas ballītes La un Le. Lukasu, protams, līdzi neaicinājām. Lai jau padzīvo pa mājām viens pats un viņam tā pat būtu ar mums garlaicīgi. Piektdienā ar Lauru devāmies uz Zoetermeer pie meitenēm. No sākuma šopings, sapirkāmies visādas jaunas drēbītes, tas vienmēr uzlabo garastāvokli :) Vakarā bija neliela pasēdēšanas ballīte pie meitenēm mājās. Atbrauca arī mūsu poļu draugi. Bija jauki, bet priekš manis bišķi boring. Laikam jau šī nav mana īstā kompānija. Nākošajā dienā, sestdienā, izgulējāmies, čilojām pa Lī, La un Le mājām. Starp citu te dzīvo vēl divas latviešu meitenes un viens puisis. Tā kā pilna māja. Sestdienas ballīte iesākās ar pasēdēšanu, uzkodām, vīna iedzeršanu, atkal jau boring. Jautrākā daļa bija došanās ballēties uz Hāgu, manu mīļo mīļo pilsētu, kur es reiz fantastiski pavadīju laiku nedēļas nogalēs. Aizbraucām ar vilcienu (pa zaķi) un tad pa taisno uz klubu "Supermarkt". Man tur patika, tik jauki un interesanti cilvēki. Iepazinos arī ar vienu puisi un liekas, ka viņš ir diezgan ieinteresēts, jo mēs joprojām sarakstāmies un viņš mani atkal aicina ballēties. Nezinu, it kā jau dikti smuks un interesants, bet kā jau es iepriekš teicu...šogad vēlos koncentrēties uz sevi, nekādu attiecību, nekādu puišu. Nevēlos nevienā iemīlēties.
Ok, kur es paliku...tātad "Supermarkt". Nu kādu laiciņu tur paballējāmies, taču dažām no mūsu kompānijas meitenēm tur nepatika un tāpēc devāmies uz citu klubu. Uz "Kluis"...vieta kur es kādreiz visvairāk ballējos, trakais klubs, kur es uz bāra dejoju :D Prieks bija tur atgriezties. Starp citu "Kluisā" satiku savas Ex-host ģimenes jauno Aupair Madaru...arī latviete un starp citu esam kopā Liepājas Universitatē mācījušās, tā kā es viņu jau iepriekš nedaudz zināju. Bija tik forši viņu satikt un papļāpāt par to kā viņai te iet. Jauki bija uzzināt, ka bērni par mani joprojām runā, tas mīļi. Vispār drīzumā es plānoju apciemot Wassenaar un savu host ģimeni, bērnus...ilgojos pēc viņiem. Haha būs arī uz mīļo bāru "Rickies" jāaiziet!
Sestdienas ballīte beidzās Zoetermeer pilsētā, jo meitenes gribēja braukt atpakaļ uz viņu vietējo klubu. Es par to nebiju īpaši iepriecināta un labprāt būtu palikusi Hāgā. Man arī ne īpaši patika tajā Zoetermeer klubā un biju arī diezgan sagurusi. Nu ja tā visā visumā paskatās uz šo sestdienas nakti...varēja būt labāka!
Pāris bildītes no nedēļas nogales:

Svētdien ar Lauru devāmies mājās. Ceļš, kas ar mašīnu būtu aizņēmis 40 min, mums aizņēma 3 stundas...tramvajs, 2 vilcieni un vēl pusstundas gājiens ar kājām. Un pie tam vēl laukā ziema, sals :( Traki!

Tas arī viss iz manas ikdienas un ballēšanās. Vispār arī šajā piektdienā šo to labu sadarīju, arī māšele Sandra bija atbraukusi ciemos, bet par to visu nākošreiz. Ir arī man stāsts par Hody, ja jūs vēl neesat aizmirsuši, kas viņš ir :)

Čau čau! Lai jums jauks vakariņš ;)