Jaunais gads atnāk ar pārmaiņām

Domāju, kādu lai bildi ielieku šī raksta sākumā! Nu tā galīgi ne pa tēmu...mans dators...atkal jau paķēpājos ar krāsām! :D

Tā tā tā, kur es paliku! Aaaa šodien es jums gribu pastāstīt par to, kā es nosvinēju Jauno gadu! Sanāca man arī to te Holandē vispār nosvinēt! Starp citu pirmo reizi šajā valstī un nebija ne vainas. Pat pāris interesantas dutch Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas novēroju.
Ziniet, kas ir pats interesantākais...Jauno gadu svinēju kopā ar savu Holandes "Ex" un šī seriāla vienu no galvenajiem varoņiem...Jeroen! Jā to pašu! Viņš uzzināja, ka esmu atgriezusies Holandē un mani, gan manas māsas uzaicināja uz ballīti pie viņa dzīvoklī! Ok, forši! Tur arī devāmies! Kā tad gāja? Interesanti! :)))

Pirmdienā, 31.decembrī paņēmām mašīnu un ar Lukasu aizbraucām pretī manai māsai Laurai uz darbu (to pašu darba vietu, kur mēs strādāsim). Savācām viņu un devāmies uz pilsētu Zoetermeer, kur Laura līdz šim bija dzīvojusi, starp citu kopā ar pieciem citiem latviešiem (4 meitenēm un 1 puisi). Jā, starp citu šoreiz man apkārt ir ļoti daudz latviešu, darbā esam kādi padsmit! Forši! Zoetermeer Laura un pārējie dzīvo jaukā, lielā trīsstāvu mājā. Pa kruto! Un meitenes viņai tur kļuvušas par labākajām draudzenēm, saprotams! Es arī ar visām iepazinos, liekas foršas, bet tad jau redzēs. Uz Jaunā gada ballīti uzaicinājām līdzi arī Lauras mājas biedrus...3 meičas (saukšu viņas par Lī, La un Le) un to čalīti. Tāds jauks bariņš bijām. Sataisījāmies un devāmies ceļā. No sākuma jānokļūst līdz Hāgai. Braucām ar tramvaju pa zaķi :D Pēc tam ar vēl vienu tramvaju un tad jau nokļuvām pie Jeroen. Mmm tik jauki bija atkal būt atpakaļ Hagā un it īpaši pie Jeroen mājās. Patīkamas atmiņas. Es taču tik bieži savos Aupair laikos braukāju pie viņa uz dzīvokli. Starp citu, lai jūs kaut ko nepārprastu...Jeroen tagad ir draudzene un man puisis, tā kā, man nebija nekādu slēptu motīvu :D
Ballītē ieradāmies vieni no pašiem pirmajiem. Bija tur vēl kādi 10 cilvēki. Bet nu beigās jau sanāca nenormāli daudz...mazajā Jeroen dzīvoklī apmēram kādi 40 cilvēki. Pārbāzts bija un ballīte sita augstu vilni. Jā, bija forši. Alus cik tik uziet, mūzika, disene, gaismas, dūmi, forši cilvēki. Satiku arī daudzus vecos draugus no Jeroen laikiem. Jeroen istabas durvis joprojām rotāja mans zīmējums un paraksts (atstāju to viņa dzimšanas dienā pirms 1,5 gadiem) Tas jauki! Arī pašu Jeroen, protams, bija superīgi satikt. Izskatās viņš joprojām tā pat, ja ne vēl smukāks un seksīgāks. Papļāpājām un forši pavadījām laiku! Viņš ir dikti jauks! Bet pagātne lai paliek pagātne!
Izdejojāmies, piedzērāmies. Man bija jautri, ko nevarētu teikt par Lukasu. Protams, viņš bija kaitinošs ar savu mierīgumu. Ne viņš dejoja, ne centās ar kādu iepazīties, parunāt. Visu vakaru nostāvēja stutēdams sienu un dzerdams aliņus. Kā var būt tik nesabiedrisks cilvēks? Es jau centos viņu iesaistīt, gāju ik pa laikam klāt, parunāju, samīļoju, bet tas bija diezgan kaitinoši. Tik ļoti man bija jānopūlās. Un jutos arī slikti, jo zināju, ka viņam ir garlaicīgi, bet nu ko es varu citu darīt? Sēdēt ar viņu visu vakaru un arī nesocializēties ar citiem? Nē! Man tur bija apkārt draugi un, protams, gribējās laiku pavadīt ar viņiem, dejot, iztrakoties. Pats par sevi saprotams! Es neesmu sienas stutētāja.
Plkst. 23:00 gājām laukā ar latviešiem sagaidīt mūsu Jauno gadu (Latvijā ir par vienu stundu vēlāks). Tik jauki! Izšāvām šampīti, arī pāris mūsu dutch draugi pievienojās.
Interesantākā lieta sākās 00:00. Te nebija tā, ka Jaunais gads jāsagaida uz ielas, tā pat kā Latvijā un tad tiek skatīta lielā svētku uguņošana. Nē! Mēs Jauno gadu sagaidījām iekšā dzīvoklī. Tad tika izšauts šampis, visi ar to aplieti. Tad visi pie visiem gāja, apskāva, skūpstīja un apsveica ar Jauno gadu, vienalga pazīstams vai nē :D Pēc tam devāmies laukā un tur mani sagaidīja patiešām kas šokējošs. Visa iela bija vienās vienīgās salūta ugunīs. Te katrs šāva cik tik gribēja. Nebija viena tāda galvenā uguņošana. Ari Jeroen un pārējie puiši bija sagādājuši raķetes un tās izšāva. Pat mana māsa Sandra vienu izšāva. Ārprāc, tas taču ir tik bīstami. Tur pat blakus cilvēki staigāja un mašīnas braukāja. Trakums! Tas man bija kas jauns. Bet nu katrā ziņā interesanti!
Turpinājām ballēties un tad kaut kad nakts vidū ar taksi devāmies atpakaļ uz Zoetermeer. Bija super ballīte. Nesūdzos! Man jums te neliela dāvaniņa. Viens puisis filmēja šo ballīti un uztaisīja ļoti jauku video. Tur ir viss, gan danči, gan uguņošana, gan jaunā gada vēlējumi un vēlmes (ņemiet vērā, ka es biju diezgan iedzērusi, video izskatos un izsakos smieklīgi)! Bet nu ņemiet par labu! Starp citu uz beigām varēs redzēt, kā Sandra izšāva raķeti. Tik smieklīgi!

Jaunais gads iesācies! 
Pasludinu to par pārmaiņu gadu! Un pārmaiņas noteikti būs, es jau pie tā strādāju! Galvenais uz ko es šogad koncentrēšos ir  - Es!!! 
Pirmās lielās pārmaiņas ir tādas, ka atkal esmu brīva meitene un jūtos patiešām lieliski!!! Un brīva arī vēlos palikt vismaz kādu laiku! Jākoncentrējas uz sevi nevis uz attiecībām.

Nobeigšu jau atkal ar ierakstu no mana plānotāja:
"2. janvāris. Pirmā darba diena, pirmā ikdiena. Tik daudz es šodien domāju, domāju un sapratu, ka esmu nelaimīga un līdz ar to nelaimīgu padaru arī L. Šovakar sapratu, ka patiešām vēlos šķirties no L. Viņš ir kļuvis tik garlaicīgs un vispār man nepievērš uzmanību. Nejūtos tā kā būtu attiecībās. Mūsu attiecības ir tikai nosaukums, bet zem tām ir divi pavisam sveši cilvēki. Tad kāda jēga turpināt un izlikties, ka viss ir ok. Abi jūtamies nelaimīgi. Sapratu arī to, ka man pret viņu vairs nav to pašu jūtu, kādas bija Rumānijā, ir tikai žēlums. Šī dienas vakarā beidzot saņēmos un uzsāku sarunu ar viņu par mūsu attiecībām. Bija grūti. Pateicu, kā jūtos un ko domāju un diezgan loģiski liku saprast, ka mūsu attiecības nav ok, pilnīgi noteikti ne tādas pašas kā Rumānijā. Ierosināju vismaz uz kādu laiku ieturēt pauzi, atpūsties vienam no otra un pabūt vieniem, nemocīt vienam otru ar attiecībām, kuras nestrādā. L īsti nebija ko teikt, bet viņš tomēr nepiekrita tam, ka mums būtu jāšķiras. Teica, ka varam mēģināt uzlabot attiecības, bet es to nevēlos. Man nav vairs tās pašas jūtas pret viņu. Nu tā mums dīvaini vakars beidzās un kopš 2. janvāra nekas arī nav mainījies. Pēc pāris dienām es palūdzu viņam pārcelties uz citu istabu, jo vēlējos pati savu privāto telpu. Un pašlaik mūsu ikdiena ir diezgan dīvaina. Mēs ar L praktiski nekomunicējam. Ja es ar viņu par kaut ko runāju, tad tas ir darbs, mašīna vai pieklājības frāzes. Un viņš arī vispār nepavada laiku kopā ar mani un Lauru. Kā esam mājās no darba, tā L pazūd savā istabā un iznāk no tās tikai tad, ja vēlās paēst. Tā mēs viņu vispār neredzam. Un varbūt arī tā ir labāk. Neliekam viens otram justies neērti. Taču tajā pašā laikā tas ir dīvaini. Viņš vispār necenšās kaut mazliet ar mani, mums socializēties. Nu kā var būt tik noslēgts un nesociāls cilvēks? Pat kaitinoši! Pašlaik es vispār nespēju iedomāties, ka spētu jebkad būt kopā ar šādu cilvēku. Un joprojām neticami liekas, cik skaistas bija mūsu attiecības Rumānijā. Pasaciņai beigas!"

Sāku pat nožēlot, ka uzaicināju Lukasu līdzi uz Holandi. Ko gan es pati sen gribēju pierādīt...to, ka spēju uzturēt attiecības no attāluma? Nu nesanāca. Bet nu pati sev šo putru esmu ievārījusi, tagad jāmēģina tikt galā. Bet nu no katrām kļūdām jau cilvēks mācās. Pēc šī gadījuma ar Lukasu, esmu sapratusi, ka attiecības nekad nekad nebūs tādas pašas, ja tiks mainīta ierastā vide. To es vienmēr atcerēšos un mēģināšu izvairīties no šādas situācijas nākotnē. Esmu arī sapratusi to, ar kādu puisi nekad nevēlos būt kopā!
Taču no otras puses ja padomā...labi, ka es uzaicināju Lukasu uz Holandi, jo, ja es būtu pārtraukusi mūsu attiecības pirms Holandes, tad noteikti pārdzīvotu un mocītos ar domām, kā būtu, ja būtu. To es nekad nevarētu uzzināt. Bet tagad zinu! Un nevar jau zināt, ka mūsu dzīves tagad iegrozīsies un kāds ceļš katram no mums būs ejams...