NOSLĒPUMS ATKLĀTS

Nu ko, beidzot jāatklāj jums ilgi glabātais noslēpums par manu nākošo galamērķi. Haha nu

 nezinu gan cik liels tas vairs ir noslēpums, jo daudzi jau to zina, bet ok vienalga. Baigi interesanti, ka lielākā daļa no aptaujātajiem manā blogā minēja, ka mēs ar māsām pārcelsimies uz Norvēģiju, Spāniju vai Itāliju :D Jā, būtu jau jauki, bet gan jau kādu citu reizi uz turieni aizbrauksim. Interesanti, ka tikai 4 cilvēki uzminēja pareizi. Varbūt liksim jums vities, bet jā, patiešām, pārceļamies atpakaļ uz HOLANDI!!! Nu tā sanāca. Bet kā jau iepriekš jums rakstīju, tas būs pavisam savādāks piedzīvojums nekā mūsu aupair dzīve. Pagaidām kamēr vēl neesam tur, negribu jums sīki un smalki stāstīt, ko tad mēs tur darīsim, bet īsuma darbs būs saistīts ar pasūtījumu pieņemšanu no dažādu šiku abģērbu veikaliem. Un dzīvosim mēs visas vienā foršā dzīvoklī pilsētā, kas ir tikai kādus 30 km no mūsu vecās dzīvesvietas Wassenaar. Un tas nozīmē, ka tas ir arī diezgan tuvu Hāgai un Zoetermeer, kur dzīvo KAS??? Neviens cits kā mana Holandes mīla - Teddy! Bet...nesapriecājieties, kopā mēs vairs nebūsim! Kad uzsākām mūsu attiecības, sarunājm, ka būsim kopā līdz Ziemassvētkiem, jo attiecības no attāluma nevēlamies uzturēt. Taču viss mainījās, kad es dabuju darbu atpakaļ Holandē. Toreiz vieta uz kurieni pēc idejas man un māsām būtu jādodās strādāt, atrodas ļoti tālu no Zoetermeer, pavisam otrā Holandes galā. Bet mēs ar Teddy vienalga sarunājām, ka noteikti viens pie otra ciemos aizbrauksim, par spīti attālumam. Kaut vai 1 reizi mēnesī. Bet nu, kad viss ir mainījies, un mana jaunā darba vieta pērcēlusies diezgan tuvu Zoetermeer, būtu ļoti viegli ar Teddy atkal satikties kaut vai katru nedēļas nogali. BET...es to vairs nevēlos! Kaut arī joprojām sarakstamies un turpinam kontaktēties, es pat viņam vēl neesmu pateikusi, cik tuvu dzīvošu. Nevēlos, lai viņš lolotu liekas cerības :( Kas ar mani noticis? Kur tad palikusi lielā mīla pret Teddy? Šis mēnesis, ko es tagad pavdīju Latvijā, šķirta no viņa, man lika saprast, ka nemaz tik ļoti pēc Teddy neilgojos un varu mierīgi dzīvot bez viņa. Esmu sapratusi, ka no manas puses tā nebija mīlestība, bet gan mirkļa aizraušanās, pieķeršanās cilvēkam. Protams, bija sāpīgi un skumji šķirties un atstāt pagātnē visu, kas mums bija, bet 

tā ir vieta, kur tam jāpaliek. Un vispār ir vēl viens liels manas un Teddy attiecību ietekmējošs faktors! ES HOLANDĒ PALIKŠU TIKAI 1 MĒNESI! Tā kā nav pat jēgas atkal atsākt attiecības. Kāpēc tikai mēnesi palikšu Holandē? Hahah nu redz tā sanāk. Beidzot beidzot ir piepildījies viens mans sen lolots sapnis...apstiprināts EBD (Eiropas brīvprātīgais darbs) projekts, kuram pieteicos. Tāpēc jau no 1. marta veselus 9 mēnešus es pavadīšu vienā skaistā un ļoti interesantā Eiropas valstī, kurā es vēl nekad neesmu bijusi. Haha, protams, ka es jums to vēl neatklāšu. Bispār pašlaik es nevaru vien sagaidīt, kad uz turieni došos un varēšu savu blogu veltīt tās valsts iepazīšanai. Būs man pavisam jauna iedvesma un es domāju, ka arī jums būs dikti interesanti lasīt, jo manuprāt par valsti, uz kurieni es došos, mēs latvieši īpaši daudz ko nemaz nezinām. Izaicinājums man ir liels, bet es tam esmu gatava.

Ko tad es vispār te Latvijā esmu pa šo laiciņu sadarījusi? Vispār neko tādu īpašu. Cik atcerieties, es atgriezos Latvijā 1 dienu pirms Ziemassvētkiem. Tie bija ļoti jauki un sirsnīgi un tos pavadīju kopā ar savu ģimeni. Tad uzreiz pc Ziemassvētkiem man sanāca braukt 

uz jauniešu apmaiņas projektu Berlīnē, par ko es jums jau šo to uzrakstīju. Hahah gāja ļoti jautri. Tad nu Latvijā atgriezos atpakaļ tikai 5. janvārī. Tajā nedēļas nogalē gan piektdien gan sestdien aizgāju paballēties te pat Liepajā. Biju gan klubā Fontaine gan Red Sun Buffet. 

Satiku pāris savus vecos draugus, paballējāmies un mājās biju tā ap 5:00 vai 6:00. Haha nepierasti pēc Holandes, kur parasti ballītes beidzās ap 3:00 :D Biju arī ballēties trešdienā un šajā piektdienā uztaisīju nelielu ballīti pie manis majās. Nu patiešām mazu mazu ballīti. Pie manis ciemos atnāca superīgā Elīna Magonīte un tad vēl viena spāņu meitene Anna, kas pašlaik veic brīvprātīgo darbu Liepājā. Sapazinamies organizācijā, kurā arī es darbojos un kas mani sūtīs EBD. Forši iepazīties ar viņu un vēl foršāk parādīt, kā Liepājā cilvēki ballējās. Aizvedām gan uz Fonaine gan Bufeti. Bija jauki, tikai baigais nogurums un jau ap 3:00 aizgāju mājās. Šo sestdien savas dzimšanas dienas svinēja māsas Karlīna un Elīna un arī mēs ar Sandru un Lauru bijām uzaicinātas. Ballīte bija pie Karlīnas mājās. Bija forši atkal satikt daudzus sen neredzētus cilvēciņus. Tik daudz ko runāt. Ēdām, dzērām, spēlējam spēles, bija 

forši! Bet ziniet, kas ir dīvaini pēc šīm visām ballītēm, kuras bijušas, kamēr esmu te Liepājā. Vairs kaut kā nav tas. Es atceros, cik kādreiz ballītes bija trakas un nenormāli jautras. Nu tādas, kā Holandē. Atcerēšanās vērtas. Nezinu, kas ir noticis. Tagad tā bija kā tāda čillošana, cilvēku pētīšana. Nevienu reizi es pat nepiedzēros, nevienu reizi neiztrakojos līdz bezspēkam. Nesaprotu, kas noticis :( Es esmu mainījusies vai sabiedrība? Nezinu! Bet vairs nav tā kā bija! Žēl :( Man pietrūkst tie laiki... 

Mana mīļā Magonīte :*

Māsas ar spānieti Annu

Es ar māsām jubilārēm :)

Protams, ne jau tikai to vien darīju, kā ballējos. Bija arī dažas jaukas un ģimeniskas pasēdēšanas un ciemošanas pie kaimiņiem. Nokārtoju arī visādas lietas ar banku, ārstiem, iepirkšanos utt. Tagad viss ok un varu mierīgi baudīt pēdējās dienas Latvijā. Līdz trešdienai. Aaa un visforšākais ir tas, ka varu gulēt, cik vien ilgi gribu. Tas ir tik superīgi. No gultas katru dienu izlienu tikai tā ap 14:00 :D 

Biju nedaudz vīlusies par to, ka Latvijā nav sniega. Cerēju jau sagaidīt baltus un skaistus Ziemassvētkus, bet nekā :( Tomēr tomēr, vakar beidzot uzsniga sniedziņš. Un nu jau viss ir tā kārtīgi apsnidzis. Man sētā vismaz kādi 15 cm. Tik smuki. Man patīk ziema tad, kad tā ir tik skaista :)

Mana māja :)

Bišķi notīrīju taciņu :D

Man dzīvē vienmēr notiek tā, ka tad kad nevienu īpašu puisi nemeklēju...es tādu satieku. Nu kāpēc? Jums noteikti liksies, kā es tā varu, man taču bija Teddy un ko es tā uzreiz ar citu, BET sirdij jau nepavēlēsi. Nu tā sanāca, pašai neko neplānojot. Vienkārši notika. Mēs nekad nevaram zināt, kad un kur satiksim, iespējams, savu īsto. Neko daudz jums nestāstīšu, jo nevēlos ļoti publiskot pašlaik notiekošo manā privātajā dzīvē. Bet nu katrā ziņā esmu kādu satikusi. Un šoreiz tas ir latviešu puisis. Pazinām viens otru jau diezgan ilgi, bet tā pa īstam 

viens otru iepazinām tikai pirms pāris nedēļām un sapratām, cik mums kopā ir jautri, forši un brīvi. Tādu kā viņš, nekad vēl laikam neesmu satikusi. Tas viss, kas starp mums notiek ir tik vienkāršs un pat bērnišķīgs un nākotnes plāni, par kuriem sapņojam, izklausās nereāli, bet nekad jau nevar zināt... Dzīvosim redzēsim. Katrā ziņā ne viņa, ne arī kāda cita puiša dēļ es neatteikšos no saviem personīgajiem sapņiem un mērķiem. Es došos jau atkal prom no Latvijas un tad, kad pēc 9 mēnešiem atgriezīšos tad jau redzēsim. Man vajadzīgs puisis, kas vēlēsies ar mani kopā mesties iekšā pasaules apceļošanas piedzīvojumos. Man vajag tādu, kas man neliks apstāties, bet gan dosies līdzi. Puisi, kuru es esmu tagad satikusi, tāds ir. Viņš ir tik pat azartisks, cik es un tā vien nevar sagaidīt, kad dosies prom no Latvijas un baudīs pasaules piedāvātās iespējas. Superīgi. Un kapēc gan mēs to patiešām nevarētu darīt kopā? Ah sapņi, sapņi. Realitāte būs pēc 9 mēnešiem, kad atgriezīšos. 9 mēneši ir daudz un nevaru zināt, kas pa šo laiku manā dzīvē notiks un kādus cilvēkus satikšu. Bet sapņot 

jau nav aizliegts...