Viss ir fooorši

Wooohooo atkal jau klāt ir piektdienas vakars un arī pirmā pilnā un kārtīgā darba nedēļa ir garām. Kā tad man gāja šonedēļ? Ja neņem vērā, to ka iestājies diezgan liels nogurums pēc nostrādātām 44 stundām un vēl sestdienā (rīt) jāpastrādā 4 stundas...visā visumā esmu ar visu apmierināta. Vismaz sanāks diezgan daudz sapelnīt un šo to pat iekrāt. Ar tādu mērķi jau es te uz Holandi braucu atpakaļ :) Šonedēļ darbiņā diezgan daudz kas ir mainījies manos pienākumos...pat varētu teikt, ka esmu pārlikta citā amatā, daudz nopietnākā un svarīgākā. Tas tā forši. Vismaz var just, ka priekšniecība uzticās un mani ir ievērojuši. Bet par to visu sīkāk pastāstīšu vēlāk. Mazliet jāatskatās atpakaļ uz pagājušo nedēļas nogali...

Kā jau jums iepriekš rakstīju, pie mums piektdien ievācās vēl 2 latvieši - Agnese un Oskars, tā kā mēs te tagad mūsu dzīvoklī esam 6 latvieši un pagaidām tas tā arī paliks. Es tā vismaz ceru, jo pa šo nedēļu esam ļoti jauki sadraudzījušies, nekašķējamies, taisam kopā ēst, tusējamies un skatamies vakaros kopā TV un vienkārši čillojam. Ir riktīgi forši!

Piektdien mēs mazliet iedzērām, bija mums tāda mini mājas ballīte. Nu vairāk jau to varētu nosaukt par čillošanu. Uz kādu laiciņu ciemos bija atnākušas arī poļu meitenes. Viņas arī sapīpējās zālīti. Haha bija jautri :D Te pāris bildītes no piektdienas vakara:

Sandra un Laura iepozē :D

Polietes ciemos!

Šitā poliete sapīpējas un aizgāja ciet :D

Sestdien mēs vienkārši noslinkojām pa mājām. Kārtīgi izgulējāmies un tad vienkārši neko nedarījām. Pienāca vakars, iedzērām vīnu, čillojām, skatījāmies filmas. Un bija tik dīvaini, ka nekur neejam ballēties. Laikam jau bija pārāk pierasts pie tā. Haha bet mēs tā sapratām, ka šitā jau mēs nedēļas nogalēs nojūgsimies, ja neko nedarīsim :D Vajadzīgs plāns!

Šis tas no sestdienas vakariņa:

Vakara svarīgākā daļa - vakariņu gatavošana!

Mūsu jaukās vakariņas

Pačillojām :)

Svētdien sapratām, ka patiešām nojūgsimies, ja sēdēsim majās. Visi seši latvieši izdomājām doties mūsu tuvējās apkārtnes izpētē. Ar google map palīdzību noskaidrojām, kur atrodas tuvākā pilsēta mūsu lauku fermai un devāmies uz turieni ar kājām. Beigās sanāca, ka nemaz tik tālu nebija un mierīgi 25 min laikā līdz turienei aizstaigājām. Vienīgais, ka pūta baigais vējš. Bet tas tā, galā vienalga tikām :D Pilsētiņa saucas Niewekoop. Tāda maziņa, bet smuka. Kā jau visas mazās Holandes pilsētiņas. Ar jaukām mājiņām un kanāliņiem. Un iedomājieties...mēs atradām tur pat veselus divus vietējos bārus. Vienā pat iegriezāmies un pasēdējām. Paņēmām arī pa aliņam. Tā kā bija svētdiena, tad diezgan loģiski, ka bārs bija tukšs, bet cik mēs noskaidrojām no bārmenes, tad sestdienās te esot diezgan lielas ballītes. Tad nu izlēmām vienu nedēļas nogali noteikti uz šejieni atnākt. Bijām iegājuši arī otrajā Niewekoop bārā. Izskatījās arī tā nekas. Un tur pat bija striptīza stienis haha. Būs jautri. Noteikti iečekosim sestdienas vakarā arī šo vietiņu.

Latvieši dodās ceļā uz Niewekoop

Mūsu garais čeļš! Nekurienes vidus!

Niewekoop

Niewekoop

Es te bišķi iepozēju

Atradām barčiku :D

Uuuuun pačillojām :)

Sandra jau iemēģina bāra leti :D

Agnese foršajā bārā :)

Tapa arī neliels video no bāra! Un pie reizes varat arī iepazīties ar visiem latviešiem un dzirdēt, kā mums iet :) 

Bija tik jauka dieniņa un tāds prieks, ka kaut kur aizgājām, nevis visu dienu nosēdējām mājās. Te vēl man ir iekrājušās pāris bildītes un video no pagājušās nedēļas mūsu dzīvesvietā:

Šī ir mūsu ferma :)) Viņiem tur ir arī EKO veikaliņš

Šis ir skats no mūsu terases

Arī skats no terases

Un šeit mēs dzīvojam - mūsu terasīte un divstāvīgais dzīvoklis!

Te Sandra un Signe ciemojās pie mūsu fermas govītēm :)

Video par ciemošanos pie govīm:

Latviešu kopīgi gatavotās vakariņas :)

Jāāā, nedēļas nogale bija patiešām jauka, bet uz svētdienas beigām jau bijām pat sailgojušies pēc darba. Patiešām, tā vien gribējās, lai ātrāk pienāk pirmdiena. Un pienāca. Nu jau bijām diezgan labi ietrenējušās pasūtījumu pieņemšanā un darbiņš gāja arvien raitak. Es pat savam runājošajam aparātiņam liku runāt vēl ātrak un pat izvēlejos otro sarežģītības līmeni. Viss gāja ļoti gludi un forši. Arī ar superīgo priekšnieku Kifu attiecības kļuva arvien foršākas un čomiskākas. Viņš ir tik awesone, tādš čilleris un brīvdomātājs. Man viņš nenormāli patīk. Es jau viņu vairāk sāku uztvert kā draugu nevis priekšnieku :) Pļāpājām par ballītēm un festivāliem un daudz ko citu. Visu laiku jokojamies un ir tik brīvi ar viņu sarunaties. Bet, protams, vienmēr galvā paturu, ka viņš ir mans priekšnieks!

Otrdiena bija dizgan nozīmīga diena. Aaaa starp citu sakot ar pirmdienu mani, māsas, Alīsiju un Marinku pārcēla otrajā maiņā un tas nozīmē, ka mums darbu jāsāk 11:00 un jāstrādā līdz 21:00. Pārsvarā visi citi darbinieki strādā līdz 18:00. Tā ka mēs esam tāda kā mazā vakara maiņa. Ar mums kopā vakarā strādā vēl tikai kādi 5 cilvēki. No vienas puses man patīk, jo varu tagad no rīta ilgāk pagulēt, bet no otras puses nepatīk, jo kā pārbraucu no darba, tad ir jau diezgan vēls un uzreiz gribās iet gulēt. Bet ok, nav jau tik traki. Tad nu otrdien, kad mums sākās vakara maiņa, priekšnieks Kifs pienāca pie manis un māsām un teica, lai pārtraucam likt pasūtījumus un aizejam pie viņa. Esot kaut kas runājams. O-ooo....bišķi jau tā bail palika, jo Kifs tāds nopietns izskatījās, kad to teica. Kas nu būs. Pirmā doma jau bija, ka tulīt teiks, ka kaut ko ne tā esam izdarījušas un atlaidīs no darba :( Bet nē, fūūū, viss bija pat labāk nekā iedomājamies. Viņš mūs apmācīja, kā strādāt ar milzīgo datorsistēmu un čekot visus meiteņu saliktos pasūtījumus un kā tos tālāk noformēt, sūtīšanai uz valstīm un tālāk veikaliem. Woow patiešām diezgan atbildīgi, jo tur kļūdīties jau vairs nevar. Vēl viņš prasīja, kura no mums trijām tā kā vairāk saprot no datoriem. Pieteicos es. Tad nu mani viņš vēl dziļāk apmācīja tajā datorsistēmā un mans pienākums nu ir arī visādu kļūdu labošana un vēl šis tas sarežģīts. Un mani tad arī beigās pavisam pārcēla šajā amatā. Man vairs nav jāstaigā pa nolikavu un jāliek pasūtījumi ar balsi. Tagad es jau visu nedēļu strādaju pie datora un noformēju pasūtījumus līdz galam. Man patīk. Foršs darbiņš un tik atbildīgs. Tādas no visiem darbiniekiem mēs esam tikai kādas 9 meitenes. Un iedomājieties mani šajā amatā ielika jau ceturtajā darba dienā :o Māsām atkal ir mazliet savādāk. Pa dienu līdz 18:00 viņas liek pasūtījumus ar balss aparātu un pēc tam vakarā nāk pie datora un dara to pašu ko es, bet ne tik sarežģīti. Forši. Un man patīk, ka man tagad pašai ir savs stūrītis ar savu datoru. Nav vismaz tā trakā staigāšana pa noliktavu, nemaisās pa kājām kaut kādas polietes :D Šis tas mainījās arī ceturtdien, kad Sandru pārcēla citā darbā. Viņu uzsūtīja strādāt otrajā stāvā ar pavisam citādākām drēbēm un citiem pasūtījumiem. Un tad šai arī bija pie datora jāstrādā un tur esot viss daudz sarežģītāk nekā pie manis pirmaja stāvā :D Un viņa neko nesaprotot. Baigi sastresojās nabadzīte. Aj, ja godīgi visā tajā datorsistēmā ir baigais bardaks. Iedomājieties, mums te divu dienu laikā jau 4 reizes serveris uzkārās un visa sitēma apstājās. Njā, tā mēs te strādājam :D Bet vienalga ir forši!

Pa šo nedēļu esam jau arī vairāk sadraudzējušās ar mūsu darba kolektīvu. Cilvēki ir visādi, gan patiešām forši, gan tādi ar kuriem vispār runāt negribās. Nav jau tā, ka te iet kaut kādi kašķi pa gaisi, bet aprunāšanas aiz muguras pilnīgi noteikti. Hahah mēs latvieši savā bariņā to vien darām. Mūs jau neviens tā pat nesaprot :D Ajjj un domāju, ka poļi nav labaki. It īpaši poļu meitenes. Klačojās uz nebēdu. Hmmm puiši, aj aj kadi te ir puiši? Nu man te ir viens tāds interesants gadījums. No latvietes Evitas uzzināju, ka es patīku vienam poļu puisim Kamilam. Pēc tam es sāku ievērot, kā viņš mani vēro un cenšas grozīties tuvumā. Haha un tagad viņš tik ļoti samulst, ja es viņam kaut ko pasaku. Viemēr visu izdara, ja kaut ko palūdzu. Haha tas ir tik jautri.

Bet tā vispār lielakā daļa no darbiniekiem te ir poļi. It īpaši meitenes. Haha un kādas viņas te ir...ārprāc. Pārsvarā visas izskatas nodzērušās un briesmīgas. Aaa un mums te tās divas kaimiņienes no blakusdzīvokļa vispār baigās...jau divas naktis pēc kārtas pie viņām kaut kādi čaļi atbrauca un palika pa nakti. Tad vēl šīs abas darbā pauzes ņem daudz garākas nekā atļauts. Un tā viena Zuze arī ļoti bieži darba laikā pļāpā pa telefonu vai vienkārši ar citām polietēm. Un vēl viņai ļoti daudz kļūdas pasūtījumos bijušas. Iedomājieties...viņu pa šito visu šodien atlaida no darba :D Nostrādājusi bija tikai 2 nedēļas. Tā kā diezgan nopietni te tomēr skatās uz to, ko tu dari un kā tu strādā. Pieredze no kā mācīties. Bet es domāju, ka man un māsām nav no kā baidīties, jo esam jau labi sevi pierādījušas. Man pat priekšnieks Kifs šodien teica, ja es jebkad vēlos atgriezties strādāt Holandē, man darbs vienmēr atradīšoties viņa kompānijā. Tiiiik forši! Tiešām prieks. Nu tad jau redzēs...varbūt patiešām vēl kaut kad atgriezīšos. Pagaidām pietiks ar mēnesi. Nostrādāšu šajā firmā, sapelnīšu naudiņu un došos nākošajā piedzīvojumā uz citu valsti! :)))