Man patīk mans jaunais darbs!!!

Nu ko...turpinam!

Piektdienas vakariņš...man tāds pavisam jauks un čillīgs! Tik jauki šovakar neko nedarīt! Ok, nav jau tā, ka šovakar mums te nekas nenotiek. Četras poļu meitenes un Laura šo to te Holandē legāli dabūjamo lalala un tagad te tādas jautras bļaustās pa viesistabu :D Mēs gan ar Sandru negribējam. Šovakar toč nē, gan jau citu reizi paspēsim :D Es labāk jums šovakar pastāstīšu par savu jauno darbu, kas manuprāt ir dikti interesants!

Ceturtdien jau 7:30 bija jābrauc uz mūsu apģērbu firmu. Tā kā tā atrodas pavisam citā pilsētā, nevis tajā, kurā dzīvojam, tad brauciens ilga kādas 20 min. Braucām ar mūsu aģentūras mašīnu, kas mums tika piešķirta un pie stūres Alisija, kurai vienīgajai no mūsu dzīvokļa ir tiesības. Aaa starp citu nelielai atkāpītei...par Alīsiju. Pašā pirmajā dienā no aģentūras šofera uzzinājām, ka tā Alīsija esot baigā maita un nevienam viņa te nepatīkot. Ok, tad nu bijām tādas mazliet sabijušās, kas nu būs. Vai tiešām tāda maita un nevarēsim sadzīvot. Bet izrādījās, ka mums viņa īstenībā ļoti pat iepatikās. Ok, ir viņai savs raksturiņš un joki tādi sarkastiski, bet cik sapratām, tad viņa ir jauka tikai pret tiem cilvēkiem, kas viņai patīk. Mēs iepatikāmies. Viņa ir forša un dikti smieklīga. Jau pa šīm divām dienām "braucam viena otrai virsū" un tas ir tik smieklīgi. Man patīk ar viņu dzīvot kopā. Un tas, ka šī ir lesbiete, nemaz netraucē. Galvenais lai nesāk uzmākties. Starp citu Laurai šī pa dibenu šodien uzšāva :D

Ok, ierdāmies darba vietā! Tāds mazliet satraukumiņš par to kas un ka būs. No ārpuses mums pavērās milzīga četrkantīga ēka, bet izskatījās diezgan moderna. Uzzinājām, ka šo noliktavu uzcēluši tikai pirms 3 mēnešiem. Ārpusē jau gaidīja bariņš ar cilvēkiem, pārsvarā poļiem. Pulkst 8:00 visi devāmies iekšā. Hmm, ko tālāk? Nezinam ne kas ir priekšnieks, ne kur mums jāiet, neko. Pirmajā brīdī tāds apmulsums, bez maz vai "ko mēs te darām"? Vai kāds vispār zina, ka ieradušies jaunie darbinieki? Visu laiku sekojām Alīsijai un Marinkai, jo viņas vienīgās mēs pazinām. Pēc neilga laiciņa pie mums atnāca šeit strādājošā latviete Evita, kas mums tālāk izrādīja visu noliktavu un pastāstīja par darbu un to, kas būs jādara. Viņa un viņas puisis Raivis (ar to arī iepazināmies) jau šajā firmā 2 gadus strādā, tā ka diezgan pieredzējuši. Vēl iepazīstināja mūs ar latvieti Viku, kas te 3 mēnešus jau strādā. Ok, tātad mēs te 6 latvieši, pārējie poļi :D Ok, vēl esot pāris cilvēki no Anglijas, Spānijas, Ķīnas un Holandes. Bet tā vispār mēs tajā noliktavā kopā esam kādi 30 darbinieki. Un pienākumi arī visādi. Piemēram puiši pārsvarā nodarbojas ar jauno preču pieņemšanu un novietošanu plauktos. Mums meitenēm darbiņš ir komplektēt pasūtījumus vai arī pārbaudīt jau saliktos pasūtījumus.  Kopā ar Evitu izstaigājām noliktavu un apskatījām drēbes, ar kurām būs jāstrādā. Izrādās, ka šajā noliktavā ir tikai ļoti šiku un dārgu firmu apģērbi. Mūs piemēram nolika pie "Sandwich" apģērbiem (http://www.sandwich.eu/), kas ir ļoti dārgi. Tādas vienkāršas maiciņas viņiem maksā tā no 30 eiro un uz augšu. Kleitas iet simtos eiro. Un tie visi pasūtījumi, ko mēs taisam, tiek sūtīti uz veikaliem visā pasaulē. Pa šīm divām dienām jau sanāca taisīt pasūtījumus Austrijai, Beļģijai, Vācijai un Somijai. Forši! Starp citu atceros, ka arī mums Wassenaar ir "Sandwich" veikals, bet es tur nekad negāju, jo viss bija tik nenormāli dārgs. Tā jau ir! 

Tālāk mums Evita apstāstīja, kā darbojas visu to pasūtījumu komplektēšanas sistēma un tas viss izklausījās tik moderni. Patiešām nekad ar neko tādu nebiju saskārusies. Man bija iepriekšēja pieredze noliktavu darbā. Bet tad man rokā bija pasūtījumu pavadzīme un es staigāju pa noliktavu un kastītē krāmēju norādītās preces, pēc tam tās atķeksējot pavadzīmē. Nu ja, domāju ka visiem zināma un vienkārša sistēma, vai ne! Bet te viss notiek ar balss komandu palīdzību. Sākās viss ar to, ka saņēmām tādu kā aparātiņu, kuru savienojam ar austiņām un mikrafonu. Šo te aparātu sauc par "talkmen". Un viņiem te ir divu veidu "talkmeni" - viens kas visu saka dutch valodā, otrs visu saka angliski. Tā kā mums bija nelielas dutch valodas priekšzināšanas un angļu aparāti bija ļoti maz, tad mums iedeva dutch valodas aparātus. Ok, man jau nekādu problēmu. Māsas gan bija bišķi neapmierinātas :D Pēc tam mūs piereģistrēja sistēmā un pašām vēl bija jāizvēlas savs pieejas kods. Pēc tam "aparāts" pēc mūsu balss jau varēja atpazīt, ka tā esmu es Aija, vai kāds cits. Cik moderni. Tālak sākās darbs ar pavēles komandu ierakstīšanu. Aparāts man teica kaut kādu vārdu dutch valodā un man pretī bija jāsaka, kā tas ir latviski. Piemēram "herhaal" un es saku "atkārtot". Un pēc tam tā sistēma strādā tā...ja es mikrafonā saku "atkārtot", aparāts uzreiz saprot, ka viņam ir jāatkārto iepriekš teiktais. Nav nemaz tik sarežģīti. Un tas ir pats interesantākais, ka šaja darbā es izmantoju latviešu valodu. Ar savu "talkmen" aparātu sarunājos visu laiku pārsvarā latviski. Aaa un varu pat dot komandu "talkmen pauze" un tad aparāts saprot, ka ir uz brīdi jāapstājas. Vai arī, ja saku "talkmen mosties", šis turpina darbu un saka man nākošo uzdevumu. Tik kruti! Ierakstījām arī ciparus no 0 līdz 9. Aparats man saka dutch valodā un es viņam pretī latviski. Tā šis savās datorizētajās smadzenēs saglabāja to, kā katrs cipars izklausās manā balsī un valodā. Šī visa vārdu un skaitļu ierakstīšana bija tikai sākums, lai vispār tiktu pie paša darba. No sākuma likās...ak kungs, kā vispār kaut ko tur varēs saprast. Neskaitāmi plaukti un kastes. Uz katra vairāki numuri. Jāsaprot uz kuru rindu tevi sūta, no kura plaukta un iedalījuma japaņem apģērbs. Un pie tam vēl tev to visu saka dutch valodā. Tev viss jāapstiprina latviešu valodā. Traks taču var palikt. Bet nē nē, nebija nemaz tik traki. Diezgan ātri pieradām un visu sapratām. Galvenais bija iegaumēt, ko kas nozīmē dutch valodā. Un ja jau skaitļus viņu valodā zin tad vispār nav problēmu. Pirmās dienas beigās mums jau pavisam ātri gāja un pasūtījumi komplektējas viens pēc otra. Un man riktīgi iepatikās. Tiešām interesanti. Vienīgi dienas beigās kājas sāpēja no staigāšanas un kakls no runāšanas. Jā, jārunā tur ir visu laiku. Haha mans labakais draugs "talkmen" :D

Pirmaja dienā iepazināmies arī ar firmas priekšnieku Kifu. Tik superīgs un jautrs vīrietis. Uzreiz jau bija tāds labs kontakts un pie viņa varējām griezties jebkurā brīdī, ja kāda problēmiņa gadījās. Njā, pāris problēmiņas sanāca, bet tas jau tā normāli pirmajai dienai. Otrajā dienā jau labāk gāja. Es jau dikti labi biju iestrādājusies un pat liku savam "talkmen" runāt ar mani ātrāk, jo dotās pavēles likās par lēnu :D Un cik pēc otras dienas parunājām ar Alisiju, kas pārbauda saliktos pasūtījumus, tad viņa teica, ka mums jaunajām meitenēm nav nekādu pieļautu kļūdu. Kļūdas esot pieļāvušas pārsvarā vecās darbinieces. Labais!

Pirmaja dienā nostrādājam veselas 9 stundas, bet tas laiks vienkārši paskrēja nemanot. Tik ātri. Tas jau labi! Aaa un mums te visas dienas laikā ir arī 3 pauzes - 20 min, 30 min un 20 min. Un priekš pauzēm mums ir speciāla telpa, tāda kā kafejnīciņa. Un iedomājieties, mums tur ir pat bezmaksas kafijas automats, kur var dabūt ne tikai tēju un kafiju, bet arī visādu veidu kapučīno un karstās šokolādes. Ā un pa dienu katrs darbinieks var arī dabūt vienu zupiņu. Tad vēl mums tur ir ledusskapis un visi tur parasti atstāj līdzpaņemtās uzkodas. Mēs pirmajā dienā nezinājām, tāpēc sanāca pabadoties :D

Hmmm, kas vēl tāds...laikam jau visu par darbiņu izstāstīju. Divas dienas pagājušas un es esmu ļoti apmierināta. Ja godīgi pat nevaru atkal sagaidīt pirmdienu. Gribās strādāt. Bet ok, nedēļas nogale jau arī ir vajadzīga. Varēšu atpūsties, izgulēties. Rīt domājam pastaigāt pa laukiem un tuvējo apkārtni, ja būs smuks laiciņš. 

Vēl vieni jaunumi. Vakar vakarā pie mums dzīvoklī ievācās vēl viena latviete Signe un viņu ielika mūsu istabiņā, tā ka tagad mūsu 6 cilvēku dzīvoklis ir nokomplektēts pilnībā. Signi uz šejieni arī atsūtīja tā pati aģentūra, kas mūs un viņa šodien kopā ar mums devās strādāt uz mūsu apģērbu noliktavu. Ļoti jauka meitene un es domāju, ka mums nebūs problēmu ar viņu sadzīvot :) Bet mani ļoti pārsteidz, kā te mainās dzīvošanas apstākļi un cilvēki. Šodien uzzinajām, ka rīt mūsu jaukās polietes Alisija un Marinka pārvāksies uz blakusdzīvokli un mūsu dzīvoklī ievāksies vēl 2 citi latvieši - puisis un meitene. Starp citu tas puisis ir Signes exboyfriends. Būs interesanti. Mēs jau viņus sakomplektējam vienā istabiņā :D Ceru, ka nekausies :D Nu jā un tie abi mūsu jaunie latvieši arī strādās mūsu noliktavā. Vispār forši. Būs mums 6 latviešu dzīvoklis. Bet nu nevar jau zināt, cik tas ilgi tā būs, jo spriežot pēc šīm divām dienām, kad mums tā nak klāt un mainās istabas biedri, varbūt jau pēc nedēļas mēs ar māsās jau dzīvosim pavisam citur :D Bet es ceru, ka nē! Man te pārāk patīk :)))

Ok, šovakaram pietiks! Nobeigumā neliels video no šovakara!!! Lauras smiekliņš :D