Cita dzīve Holandē

Nu sveikiņi! 

Pirmā darba diena Holandē jaunajā darbiņā nu ir galā un man ir laiciņš piesēsties pie kompīša un jums tā kārtīgi izstāstīt, ko tad es te daru un kā tā ir sanācis, ka esmu atpakaļ Holandē :)) 

Viss sākās pagaišā gada decembrī. Tuvojoties manam aupair laikam uz beigām es sāku domāt, ko īsti darīt, jo reāli plāns bija doties Eiropas brīvprātīgajā darbā, taču līdz tam vēl pāris mēneši bija jāpaciešās. Un zināju arī to, ka ar iekrātajiem naudas līdzekļiem no aupair kabatas naudas man nepietiks, lai šos pāris mēnešuz izdzīvotu Latvijā. Tāpēc kaut kā intereses pēc iegāju draugiem.lv domubiedru grupā "Darbs Nīderlandē" un tur pats pirmais izleca sludinājums, ka tiek meklēti darbinieki vienā Holandes apģērbu noliktavā. Palasīju mazliet vairāk, kas tas īsti par darbiņu un likās interesanti. Iečekoju arī mājas lapu firmai, kas šo darbu piedāvāja un izrādījās ka tā ir kā aģentūra, kas ir starp darbiniekiem un visāda veida noliktavām un fabrikām Holandē. Ok, domāju, ka neko jau nezaudēšu, ja viņiem aizsūtīšu savu CV. Man par pārsteigumu jau nākošajā dienā saņēmu e-pastu no aģentūras vadītāja Gvido, ka viņiem ir priekš manis darbiņš un es jau 2012. gada janvārī varu sākt strādāt. Wooow, tas likās tik neticami un tajā pašā laikā mazliet aizdomīgi, ka viss tik ātri notika. Kaut kas tur nav tīrs, tāda bija pirmā doma. Vēl kārtīgāk izčekoju viņu mājas lapu un palasīju daudzos jo daudzos komentārus draugiem.lv par šo firmu un patiešām likās, ka viss tur ir ok un pa nopietno. Izstāstīju arī māsām par šo manu negaidīto darba piedāvājumu un ko šīs...arī uzreiz aisūtīja Gvido savus CV. Un iedomājieties, arī manas māsas uzreiz nākošajā dienā apstiprināja darbam. Yuuuhooooo!!! Bijām īstenībā tik priecīgas. Vienīgi īsti nepriecājāmies par to, ka brauksim atpakaļ uz Holandi, jo mums kā ceļotājām jau gribētos labāk atkal kādu citu valsti iepazīt. Bet ok, darbs paliek darbs un uz pāris mēnesīšiem jau vēl Holandē varam palikt.

Tālāk mums sākās sarakste ar Gvido un tur arī interesanti gāja, līdz beidzot nonācām līdz mums tik ļoti kārotajam darbam un dzīvesvietai. Mēs viņam teicām, ka ļoti gribētu strādāt tajā modes noliktavā ar apģērbiem, bet Gvido teica, ka neko īsti nevarot apsolīt, jo līdz janvārim daudz kas var mainīties un viņš īsti nezinot, kurās noliktavās vajadzēs darbiniekus. Mums teica, ka iespējams stradāsim pie vistiņu, salātu vai sveču pakošanas. Saskumām :( Ēdienus jau nu pavisam negribējās pakot. Tikai ne to konveijera darbu. Tik zemu negribējam krist :D Bet nu ok, darbs paliek darbs un bijām priecīgas par to pašu. Ja vajadzēs vistiņas pakot, pakosim :) 

Par dzīvošanu. Tā aģentūra darbiniekiem nodrošināja arī to. Parasti viņi darbiniekiem piešķir mazas mazas mājiņas vienā kempingā un tas atrodas pašā Holandes lejasgalā (ļoti ļoti tālu no Hāgas un Wassenaar). Un darbs arī mums būtu tur pat tajā galā. Tās mājiņas paredzētas četriem cilvēkiem. Iekšā ir arī maza virtuvīte un vannas istaba. Internets diemžēl nav :( Un par drēbju mazgāšanu jāmaksā. Tad nu mums teica, ka būs tādā jādzīvo. Ok! Kaut kā saspiedīsimies. Āaa un maksas par to mājiņu ir 60 eiro no cilvēka nedēļā. Un arī jāmaksā 20 eiro nedēļā par apdrošināšanu. To visu viņi novelk no algas. Tā ka viss ok un legāli.

Pienāca janvāris. Mums biļetes uz 18. janvāri jau bija nopirktas, tā kā viss pa īstam. Tiešām brauksim :) Viss nāca aizvien tuvāk un tuvāk un pēkšņi saņēmām lielisku ziņu no Gvido...mums būšot tas foršais darbs modes kompānijā. Ja kas tas ir labākais darbiņš no visiem, ko šie piedāvā. Cik es sapratu, laikam jau tas Gvdo un viņa aģentūra baigi skatās pēc cilvēkiem un sejām un mēs ar masām viņiem dikti iepatikāmies, ka šie tā vēlējās palīdzēt un sarunāja mums tik foršu darbu. Un tas vēl nav viss lieliskais, kas notika. Izrādījās, ka tā modes kompānija atrodas pilsētā Aphen aan den Rijn, kas ir apmēram 30 km no Hāgas un mums tika piešķirta nevis mazītiņa kempinga mājiņa, bet gan milzīgs dzīvolis blakus pilsētā Zevenhoven. Wooohoooo, ko vēl vairāk var vēlēties. Nezinājām, kā lai vien pasakās Gvido. Viņa rūpes par mums un mūsu labklājību pat likās pārspīlētas. Kā var cilvēks būt tik jauks un tik ļoti censties, lai mums ir labi? Viņš pat mūs nepazīst. Pat likās aizdomīgi labi viss tas. Bet ok! Mums patika!

Tad radās viena neliela problēmiņa. Tā kā man tika apstiprināts brīvprātīgais darbs vienā citā Eiropas valstī (neteikšu vēl kurā), tad es reāli Holandē varēju palikt tikai 1 mēnesi, līdz februāra beigām. Diezgan maz. Paskaidroju Gvido par savu situāciju. Protams, viņš nebija īpaši apmierināts un paskaidroja, ka darbs tajā modes kompānijā paredzēts vismaz uz 2 mēnešiem, bet viņš mēģināšot darīt ko var. Man darbs vienalga tika piedāvāts, bet tur Holandes lejasgalā kāda no tām ēdienu pakošanas kompānijām un jādzīvo man būtu kempinga mājiņā ar kaut kādiem latviešiem. Māsas gan varēšot doties uz to kruto dzīvokli Zevenhovenā. Nu nebiju īpaši iepriecināta, bet ok, prieks, ka Gvido vienalga man apsolīja kaut kādu darbiņu. Taču jau nākošajā dienā saņēmu ziņu no Gvido, ka viņš esot parunājis ar tās modes kompānijas priekšnieku un es arī varot uz turieni doties un strādāt tikai vienu mēnesi. Lieliskiiii! Biju vienkārši nenormālā sajūsmā :)) Nezināju kā lai pasakās Gvido. Atkal jau pierādījās, cik ļoti viņš par mums rūpējās.

Ok, tā diena pienāca. 18. janvāris!!! Pametām jau atkal mājas Liepājā. Mamma kā jau vienmēr nobirdināja pa asariņai. Mammu, mēs taču vienmēr atgriezīsimies. Nevajag raudāt :) Ceļš līdz Rīgai un lidojums un Duseldorfu Vācijā noritēja ļoti veiksmīgi. Pēc tam Duseldorfā mums pakaļ atbrauca mūsu Holandes aģentūras busiņš. Šoferītis bija polis, ļoti jauks. Viņš mūs aizveda uz Aģentūras biroju Holandē. Tas bija tikai kādas 1 stundas brauciens no Vācijas līdz Holandei. Tik dīvaini bija atkal būt atpakaļ. Un atkal jau atpakaļ rudenī. Tādas normālas laikapstākļu izmaiņas...no sniegotās Latvijas uz 3 grādus silto un lietaino Holandi. Tik jauki atkal redzēt Holandes laukus ar neskaitāmajiem kanāliņiem un vējdzirnavām un mazajām skaistajām mājiņām. Patiešām jauki atgriesties.

Birojā mūs laipni sagaidīja Gvido un viņa asistente. Viņi uzreiz mums visu paskaidroja, aizpildījām papīrus un nokārtojām citas formalitātes. Uzdāvinājām Gvido arī līdzi paņemtos Latvijas gardumus un izpļāpājāmies pat par tādām lietām kā ballītes Holandē. Riktīgi foršs vīrietis. Uzreiz mums radās ļoti labs kontakts :) Pēc tam sagaidījām vēl vienu poļu meiteni, kas arī devās strādāt uz to pašu firmu, kur mēs, bet dzīvos viņa vienā blakus dzīvoklī. Kopā ar to pašu šoferīti tad nu devāmies uz Zevenhoven...mūsu jaunajām mājām. Brauciens ilga kādas 2 stundas. Un pēc tam vēl šoferītis īsti nevarēja atrast to vietu, kur mums dzīvokļi ir. Sanāca pamaldīties pa Zevenhoven apkārtni. Beigās izrādījās, ka mēs nemaz nedzīvosim pilsētā, bet gan laukos, riktīgā fermā. Tā patiešām ir tāda īsta ferma ar govīm, aitām un citiem lopiem un viņi tur ir izveidojuši tādu kā atpūtas kompleksu tūristiem. Izbūvējuši vairākus dzīvokļus, vismaz 10. Un divus no tiem priekš saviem darbiniekiem īrē mūsu aģentūra. Viens dzīvoklis ar divām istabām priekš četriem cilvēkiem...tur ievācās 4 poļu meitenes. Mūs ielika otrajā dzīvoklī, kurš paredzēts sešiem cilvēkiem. Viena istabiņa ar divām gultām un otra istabiņa ar četrām gultam. Mazajā istabiņā jau bija ievākušās divas poļu meitenes Alicia un Marinka, kas te ieradās divas dienas pirms mums. Un starp citu viņas ir lesbietes. Njā, tās varavīksnes laikam man šogad visur sekos :D Bet tā vispār foršas meitenes. Uzreiz sadraudzējāmies. Un tātad...mūsu dzīvoklis. Nespēju noticēt savām acīm, ka mums kaut kas tāds patiešām ir piešķirts :))) Pirmkārt jau divi stāvi. Otrajā stāvā mūsu guļamistabas un vannasistaba ar dušu un wc. Pirmaja stāvā vienkārši milzīga halle, kas ir kā viesistaba un gar tās vienu malu izbūvēta virtuve. Un tajā ir viss...ledusskapis, elektriskā plīts, mikriviļņu krāsns, cepeškrāsns, trauku mazgājamā mašīna un protams visi nepieciešamie trauki. Aaa un arī veļas mazgājamā mašīna mums te ir. Viesistabas daļā milzīgs platekrāna TV un mīkstie dīvāni. Arī ēdamgalds. Un vēl mums pašām te ir tāda terasīte, no kuras paverās skats uz fermu. Tik jauki! Un vēl viena WC arī ir pirmajā stāvā. Un protams arī bezvadu internets te ir! Tik ideāli! Re kur pāris bildītes, lai jūs apmēram saprastu, par ko es runāju!

Mana un māsu istabiņa :)

Trepes uz pirmo stāvu!

Pirmā stāva koridors ar veļasmašīnu!

Viesistaba!

Mmmmmm

Mūsu superīgā virtuvīte!

Skats no terases!

Nu tā mums tur apmēram izskatas. Es biju tik laimīga. Pirmo reizi tadā dzīvoklī sanāk dzīvot. Un patstāvīgi, bez ģimenes. Vairs nedzīvoju pie kāda, bet gan kopā ar meitenēm! Foršīīī!!! Ko vēl var vairāk vēlēties! Un ziniet, kas vēl ir lieliski...tas, ka šis mūsu stilīgais dzīvoklis atrodas fermā, bez maz vai nekurienes vidū. Un manā gadījumā tas šoreiz ir labi! Jo es te tagad neesmu atbraukusi ballēties, bet gan strādāt un atpūsties no ballītēm. Un te jau vienkārši nav kur ballēties. Nevar jau tā vienkārši ar kājām aizstaigāt līdz tuvākajam bāram kā Wassenaar :D Un ričuki jau mums te arī nav. Tā kā ļoti labi :) Tas ir tieši tas, kas man tagad vajadzīgs. Nu vienīgi nākošajā nedēļas nogalē mēs plānojam aizbraukt uz Wassenaar un apciemot savas vecās host ģimenes un paballēties ar mūsu aupair draudzenēm un dutch draugiem. Viņi jau visi dikti gaida trakās Miltina sisters atgriežamies :D Bet vispār es tā īpaši pat negribu ballēties. Vienīgais, ko man vajag no Wassenaar ir savākt savas mantas, ko es atstāju pie host ģimenes. Man to bija tik daudz, ka nācās lielu daļu atstāt tur :D Nu redzēs. Līdz nākošajai nedēļas nogalei vēl tālu!

Vēl viena superīga lieta. Mums te uz abiem dzīvokļiem aģentūra piešķīra divas mašīna. Katram dzīvoklim vienu. Tās mums paredzētas tikšanai uz darbu un uz veikalu. Haha tikai vienīgā problēma tāda, ka no mūsu dzīvokļa tikai Alicijai ir tiesības. Nāksies viņai mūs visas vizināt :D Tagad īstenībā tāds neliels škrobis, ka man nav tiesību :(

Sākām strādāt jau nākošajā dienā pēc ierašanās! Bet par to, kā mums gāja un ko tad īsti mums tur bija jādara...pastāstīšu rīt! Katrā ziņā darbs ļoti interesants un es pat nezināju, ka kaut kas tāds eksistē. Jauns izaicinājums bija, bet visu lieliski sapratām un ātri pieleca!

Ok, eju gulēt, jo rīt agri jāceļas! Un iedomājieties, es pat nevaru vien sagaidīt rītdienu! Gribās strādāt foršajā modes kompānija!!! Wiiii

Saldus sapnīšus :*