Aupair omītes!!!

Piektdiena! Vēl viena darba nedēļa garām. Sēžu dīvānā, atpūšos. Un tad nu šoreiz pastāstīšu jums par pāris interesantām lietām, ko uzzināju un piedzīvoju iepriekšējās dienās. Ko īsti vietējās Wassenaar meitenes domā par mums - Aupair? Iepazinos ar omītēm, kas arī jaunībā bijušas Aupar - cik aizraujoši! Ceturtdienas nelielā ballīte! Un vēl šis tas interesants šajā rakstiņā!

Šonedēļ jau atkal pierādījās tas, cik mana pilsētiņa Wassenaar ir maza un te visi visus pazīst. Sporta klubā iepazinos ar vienu ļoti jauku vietējo meiteni un kaut kaa runaajaam, runaajaam un shii man saka, ka zinot par mani un Jeroen. Zinot par muusu draudzeeshanos. Izraadaas, ka vinjas braalis esot Jeroen draugs un vinji visi shad tad kopaa tueejushi. Tad veel vinja man atklāja, ka paziistot arii Jeroen trako ex draudzeni. Vinjas, cik sapratu vienaa skolaa maaciijushaas. Nu jaa un tad nu parunaajaamies par to, kaa shii ex un vinjas draudzenes klubos uzvedaas, pastaastiiju cik vinjas ir naidiigas pret mums Aupair meiteneem un rezultaataa uzzinaaju ko interesantu. Izraadaas, ka taas vieteejaas ieniist Aupair meitenes, jo uzskata, ka mees te uz Wassenaar esam atbraukushas straadaat tikai taapeec, lai atrastu bagaatus chaljus, appreceetos un iedziivotos. Taapeec arii vinjas pret mums tik naidiigi izturaas un vienmeer censhaas visus puishus aizsargaat no mums :D Kaut kaads sviests. Nu es jau te noteikti neesmu atbraukusi sheit, lai atrastu bagaatu viiru! :D

Šodien pie mums atbrauca manu pieskatāmo bērnu vecmāmiņa. Viņa te paliks visu nedēļas nogali. Atnāca ciemos arī viena viņas draudzene (arī omīte). Dikti jaukas tantītes un baigi forši ar viņām parunājos. Un kā izrādās, šīs abas arī bijušas Aupair. Francijā! 17-18 gadu vecumā. Iedomājieties...viņām tagad apmēram 80 gadu un tas nozīmē, ka Aupair kustība jau sākusies vismaz pirms 63 gadiem. Mēģināju internetā atrast vairāk kaut ko par Aupair vēsturi un to pirmsākumiem, bet neveiksmīgi. Precīzu gadu, kad tas viss sācies, nespēju noskaidrot, bet spriežot pēc omītēm Aupair, tad tas noteikti ir jau vismaz kopš 1950. gada. Woow, cik sen! Un starp citu tieši nosaukums "Au-pair" cēlies no franču valodas. Varētu arī būt, ka tieši šajā valstī ir aizsākusies Aupair kustība. Kā man pastāstīja omītes, tad tajā laikā tikai Francija un Anglija bija vienīgās valstis, uz kurām viņas varēja aizbraukt kā Aupair. Viena omīte savu host ģimeni atradusi caur baznīcas palīdzību. Priesteris esot saņēmis vēstuli no viena cita priestera, kas izteicis lūgumu palīdzēt atrast kādu meiteni, kas vēlētos pieskatīt viņa bērnus. Tad nu šis draugs priesteris šo vēstuli nolasījis visas baznīcas priekšā un tā omīte bijusi pirmā, kas uzreiz pacēlusi roku un pieteikusies. Tā nu šī sākusi ar to ģimeni sarakstīties. Un tajā laikā jau tāds internets nebija. Sarakstījušies pa pastu ar roku rakstītām vēstulēm. Cik jauki! Nu jā, tā tas viss toreiz noticis. Tad nu esot aizbraukusi un dzīvojusi lielā savrupmājā nekurienes vidū :D Nav bijis īpaši interesanti, jo vienīgie cilvēki, kurus satikusi esot bijuši tās ģimenes locekļi, draugi un strādnieki. Nabadzīte! Otrā omīte pēc tam vēlāk atbraukusi arī strādāt tur pat netālu Francijā. Iedomājieties, viņas abas jau bijušas draudzenes kopš 11 gadu vecuma. Cik neiedomājami lieliski - viņas vēl joprojām ir labākās draudzenes. Līdz pat sirmam vecumam. Tik skaisti. Un vēl man likās ļoti interesanti noskaidrot, vai viņas joprojām kontaktējas ar bērniem, kurus reiz pieskatīja. Diemžēl vairs nē. Bērni izauguši, pārcēlušies uz citām vietām un neesot izsekots līdzi jaunajām adresēm, kontakts pazudis. Žēl! Bet nu katrā ziņā man viss tas viņu stāsts likās tik aizraujošs. Iedomājieties...iepazinos ar 80 gadus vecām Aupair. Tiiiiik forši! Es arī reiz tāda būšu. Veca večiņa, sēdēšu dīvānā un kādai jaunai Aupair meitenītei stāstīšu savas atmiņas par lielisko laiku, ko pavadīju Holandē. Ah, sentiments!

Ceturtdien sanāca mazliet paballēties. Tā bija tāda kā neliela atvadu ballīte priekš Linnea, jo viņa brauc slēpošanas brīvdienās uz Austriju ar savu host ģimeni. Tad nu tāds bariņš ar Wassenaar Aupair meitenēm sanācām kopā bārā "Oranjes". Prieks, bija satikt Liis un Nadju...ar viņām sen nebija kopā tusēts. Satiktas tikai sporta klubā. Protams prieks satikt arī pārējās meičas. Tad nu galdā tika likts vīns, alus un Aupair prieku un bēdu stāsti iz ikdienas dzīves. Tā jau ir...Aupair vislābāk saprot cita Aupair! Vakars noslēdzās bārā "Rickies". Man jau vispār dikti gribējās iet mājās. Meitenes arī jau pa vienai bija nozudušas, pat Sandra mūs pameta. Tā nu paliku Linnea dēļ. Viņai bija dikti liels ballīšgarastāvoklis. Un "Rickies" bārā iepazināmies ar pāris jauniešiem no Anglijas, Skotijas un Īrijas. Viņi tur bija vesela grupa (apmēram 15 cilvēki). Visi esot jaunās sezonas darbinieki Wassenaar atrakciju parkā. Forši. Tad nu viņi visu sezonu kopā dzīvos, kopā tusēsies. Un viņiem bija arī liels prieks iepazīties ar Aupair meitenēm no Wassenaar. Vislabāk sadraudzējāmies ar vienu meiteni Nicole. Apmainījāmies arī ar kontaktiem. jo viņa dikti gribēja vēl kādu reizi ar mums satusēt. Jauki. Tik interesants vakars bija. Ah šie angļi...tā viņu angļu valoda un akcents ir tik smieklīgs. Aaa un starp citu viņi teica, ka mana angļu valoda esot ļoti laba. Vispār ja godīgi, tad kopš atbraucu šeit uz Holandi, mana angļu valoda pilnīgi noteikti ir uzlabojusies. Nesauktu to par lielisku vai perfektu, bet katrā ziņā sarunājos brīvi un bez jebkādām problēmām. Bet nu jā...atpakaļ pie ceturtdienas nakts! Pāris bildes, kas tapa ar Annemie fotoaparātu:

Ar pasākuma vaininieci - Linnea

Nadja un Liis

Annemie, es, Linnea, Grizelda

Eh, Aupair sarunas un vīns!!! Un Sandra :D

Ko es vēl jums gribēju pastāstīt! Hmm....nu tā īsumā! Mana host ģimene kartupeļus vāra mikroviļņu krāsnī :DDD Kaut kas neredzēts! Bet ok! Labi, ka tas notiek ļoooooti reti. Nav tā kā Latvijā, kad bez maz vai katru dienu tiek ēsti vērīti kartipeļi. Šeit es tos 7 mēnešu laikā man liekas, ka tikai kādas 2 reizes esmu ēdusi. Holandieši ir pārāk slinki, lai mizotu kartupeļus un gaidītu, kamēr tie izvārās. Viņi nopērk jau gatavus, izvārītus un uzcep :D Jā, tā te notiek!

Esmu sapratusi, ka dzīvojot un strādājot šeit ir mainījusiem naudas vērtība manā dzīvē. Atceros, kā esot Latvijā, es vienmēr piedomāju pie tā cik tērēju un vienmēr centos ieekonomēt. Šeit kaut kā tas viss ir pavisam savādāk. Viens eiro šur vai tur neko īpaši neizšķir. Te man ir tā normāli, ja ar meitenēm aizejam iedzert kafiju ar kūciņu un par to vidēji iztērēju 5-10 eiro (3,50-7,00 Ls). Ārprāc, ja tā padomā. Latvijā atceros, ka pustdienām labi ja iztērēju 1,00-2,00 Ls, ne vairāk. Te ir savādāk. Es jau sev arī vairs nepārreiķinu visu no eiro uz latiem, kā es to sākumā darīju, lai salīdzinātu cenas. Te man tagad ir eiro un viss. Naudas vērtība šeit ir savādāka. Un mana domāšana attiecībā uz tēriņiem pilnīgi noteikti mainījusies!

Starp citu mana host mamma šo nedēļas nogali pavada Rīgā! Yeey, viņa man atvedīs latviešu saldumus :p

Arī mana nedēļas nogale būš ļoooooti ļooooti aizraujoša. Divas dienas pavadīšu vienā superīgā Holandes pilsētā. Kurā? To es jums vēl neatklāšu. Esiet pacietīgi un gaidiet nākošo rakstu. Būs daudz bildes un tūristu cienīgi apraksti un, protams, karstākās ziņas iz ballīšnakts sestdienā! Rakstiņš būs labais! Apsolu!!!