BezBallīšu nedēļas nogale! Woow...Aija, kas notiek???

Nezinu, kas ar mani ir noticis, bet pēdējā laikā mani ir pārņēmis tik nenormāls nogurums un nespēks, ka knapi varu saņemties. Varbūt tāpēc, ka ļoti daudz strādāju un maz guļu. Varbūt tāpēc, ka esmu mazliet apslimusi. Es nezinu. Katrā ziņā šī nedēļas nogale man pagāja ļoti miegaina, likās, ka esmu nenormāli noballējusies un tāda sajūta, kā mocoties ar paģirām. Bet...neticēsiet...ne piektdien, ne sestdien es nebiju ballēties!!! Nopietni! Un tas tāpēc, ka biju nenormāli pārgurusi no visa. Bet vispār man liekas, ka pie visa šī noguruma mazliet vainīga ir trakā ceturtdienas nakts, jo pēc tam piektdien nesanāca kārtīgi izgulēties un atpūsties. Vispār piektdiena bija jauka, kaut arī ļoti gara diena. Strādāju līdz vēlam vakaram un pēc tam devos pie savas māsas Sandra. Viņas host vecāki uz nedēļas nogali bija aizbraukuši prom un atstājuši viņai māju un bērnus, ko pieskatīt. Tad nu es un Aupair Grizelda no Dienvidāfrikas, mēs sastādījām Sandrai kompāniju, dzīvojot pie viņas šajā nedēļas nogalē. Piektdienas vakarā ciemos pie Sandras atnāca arī Farncisko. Tā nu mēs ar vīnu un uzkodām mazliet iesvinējām manu vārda dienu. Bija jau jauki, bet vienīgais, ko es vēlējos bija...gulēt, gulēt, gulēt. Un kāāāāā es gulēju??? Ah, superīgi. Mēs abas ar Sandru iemēģinājām viņas host vecāku ūdensgultu. Haha tik dīvaini, bet patīkami interesanti tādā gulēt. Viss tāds ļumīgs un ļoti kustīgs liekas. Bet jauki bija tur gulēt.

Vispār jau atkal kārtīgi neizgulējos, jo sestdienas rītā Sandra mani pamodināja ap 9:00. Visas trīs Aupair, mēs devāmies uz sporta zāli. Tur maziņš treniņš un tad jau atpakaļ uz mājām. Tālākie manas šīs dienas plāni bija ļoti jauki. Devos uz Hāgu satikties ar citām Aupair. Četras no viņām es pazinu, bet pārējās bija vēl nesatiktas un tas bija tik forši, atkal jau iepazīties ar jauniem cilvēkiem. Kopā mēs satikāmies 1o Aupair. Šodien Hāgā notika tā sauktā Svētā Patrika diena, kas ir Īrijas tautas svētki. Tad nu te skanēja īru mūzika, dejas un priekšnesumi. Simbols šim visam pasākumam bija āboliņa lapiņa, kas arī mums tapa uzgleznota uz sejām. Visus variēja zaļā krāsa. Cilvēki priecājās un baudīja silto laiku un alu. Bāri bija pilni. Arī mēs atradām vienu brīvu galdiņu un baudījām Aupair sabiedrību un dzērienus. Bija tik jauka diena. Un man kā jau vienmēr prieks iepazīties ar citām Aupair. Superīga diena. Aaa un starp citu, tā bija mana vārda diena. Te jau Holandē vārda diena īpaši nesvin, tāpēc es pat pa dienu piemirsu, ka man šī diena ir kas īpašs. Vēlāk meitenēm atklāju, ka pēc manas valsts tradīcijām man šodien ir vārda svētki un saņēmu apsveikumus :D Jaukiii! Tad vēl mēs šodien ar meitenēm pastaigājām apkārt mazliet pa Hāgu. Nopaudījām arī supergaršīgu saldējumu ar karameļu mērci un stropvafelēm. Njammmm!

Superīgo Aupair kompānija (Latvija, Čehija, Slovēnija, Dienvidāfrika, Krievija)

Karogdejotājas

Īru muzikants :)) Jauks onka!

Interesanta īru mūzika

Te top āboliņa lapiņa uz Marijas vaiga :)

Es un mani āboliņi!

Šīs bija ļoti jaukas, smieklīgas un sirsnīgas īru dāmas!

Lieliski izbaudu Svētā Patrika dienu!!! :D

Paķēmojos karnevāla tērpu veikalā

Devāmies jautrā pastaigā pa Hāgu!

Diena ar Aupair meitenēm tiešām bija superīga un mēs, protams, sarunājām arī vakarā visas tikties un doties ballēties, jo Hāgā tika organizētas pamatīgas īru ballītes par godu Svētā Patrika dienai. Es biju tik ļoti ļoti priecīga un nevarēju vien sagaidīt vakaru. Tik dikti gribējās ar šīm meitenēm kopā paballēties. Kaut kas jauns vismaz! Bet, kā šī raksta pašā sākumā rakstīju...es neballējos :( Kā tad tā sanāca? Lasiet tālāk! Pārminos ar riteni atpakaļ uz Wassenaar un pievienojos Sandrai, Grizeldai un bērniem vakariņām Pankūku restorānā. Pēc tam biju tik ļoti nogurusi un apmēram vienu stundiņu pagulēju, kas man uzdzina vēl lielāku miegu. Aaa un tāds sīkums...man šovakar vēl bija arī jāstrādā. Nu ne pie savas ģimenes, bet gan pie vienas citas. Tas man tāds extra darbiņš. Vecāki devās uz kino un man vienkārši bija jāpaliek viņu mājā. Bērni gulēja un es vienkārši skatījos TV. Tāds darbiņš. Bet man tiiiik ļoti nāca miegs. Un viņi atgriezās mājās tikai ap 00:00. Ap to laiku es sapratu, ka no manis pilnīgi noteikti neiznāks nekāda lielā tusētāja. Sapratu, ja braukšu ballēties, tad vienkārši nomiršu. Nekad savā mūžā nebiju jutusies tik pārgurusi. Viss ko es vēlējos, bija iekrist gultā un aizmigt. Aizsūtīju Sannijai sms, ka tomēr nebraukšu uz Hāgu. Protams, viņā bija bēdīga un, protams, es biju šausmīgi dusmīga pati uz sevi, ka esmu tik nogurusi. Bet šoreiz fiziskās sajūtas ņēma virsroku pār mana prāta vēlmēm. Un labi vien ir! Atpūtos no ballēšanās un arī naudu ieekonomēju. Biju tik laimīga, iekrītot ūdensgultā. Bet nākošā problēma...izgulējos apmēram 12 stundas, bet svētdien atkal jutos pilnīgi bez spēka. Nesaprotu, kas ar mani noticis. Galva sāpēja un miegs nāca :( Bet ok, saņēmos un diena vienalga bija jauka. No sākuma mēs ar Sandru uztaisījām sev un bērniem superīgas pusdienas - uzcepām pankūkas. Pēc tam devāmies rikteņizbraucienā pa Wassenaar mežiem, salasījām arī narcises un sniegpulkstenītes, kas man tagad skaisti izrotā istabu. Tā jau diena jauka, ja vien tas nogurums nebūtu. Kad tiku mājās, vienīgais ko vēlējos bija gulta. Nogulēju līdz pat vakariņām.

Pēc vakariņām mana diena vēl nebeidzās! Vispār atgadījās, kas neparedzēts.  Neparedzēta, bet patīkama tikšanās. Ar Sandru un Linnea vienkārši izdomājām satikties bārā "Oranjes" tā tīri uz kafiju un pačillošanu un tad doties mājām, bet vakars ievilkās un beidzās tikai ap 00:30. Kā tā? Pie tā vainīgs viens puisis!!! Kā jau vienmēr :D Kafija "Oranjes" - ļoti jauki un parasti. Pēc tam izdomājām iet pasēdēt laukā. Jā, mums te tagad Holandē ir tik silts jau, ka ir pat patīkami laukā pa nakti sēdēt. Nu protams, mētelītī, bet anyway! Tad nu brauc garām viens čalītis un ar savu riteni nokrīt tieši pie mūsu galdiņa. Jā, bija piedzēries un jā, nokrita, lai sāktu ar mums sarunu. Pienāca arī klāt vēl viens viņa draugs un kā izrādījās mēs viņu pazinām. Te pat vietējie čalīši. Tā nu papļāpājām, bija jautri. Ok, šie aizbrauca prom. Mēs izdomājām, ka varētu aiziet uz "Rickies" pa vienam aliņam izdzert, jo meitenēm vēl negribējās iet mājās. Ok. Sēžam bārā un pēc kāda laika Sandra pa logu ierauga, ka gar bāru garām kopā ar kaut kādu draugu aiziet Alex. Nebiju viņu satikusi jau kādas 2 nedēļas man liekas. Meitenes man uzreiz saka, ko gaidi, skrien laukā un pasaki Čau! Pāris sekundes padomāju, vai tā būtu laba doma, un secināju, ka jā. Izskrēju laukā, pasaucu viņu, viņš apstājās. Tik priecīgs bija mani satikt. Es uzaicināju viņu mums pievienoties un viņš ar prieku piekrita. Aizgāja no sākuma pavadīt draugu, un vēlāk atgriezās pie mums. Bija prieks, ka Linnea beidzot varēja ar viņu iepazīties. Alex ir tāds puisis, par kuru pēc pirmā iespaida un fotogrāfijām facebookā rodas nepareizais priekšstats. Viņš ir jāiepazīst realitātē, lai saprastu, cik jauks puisis viņš ir. Un vispār es dikti priecājos, ka mēs viņu satikām un padarījām viņa vakaru mazliet pozitīvāku. Lieta tāda, ka Alexa ģimenē pirms pāris dienām atgadījās ļoti liela traģēdija un es vēlējos Alexa domas mazliet atvirzīt nost no šī briesmīgā notikuma un likt domāt par ko citu. Jā, protams, viņš bija bēdīgs, bet vienalga mēs šo vakaru viņam padarījām daudz jaukāku un pozitīvāku. Arī viņš ļoti priecājās mūs satikt. Kad pulkstenis jau bija 00:30, pat tad vēl viņš vēlējās turpināt uzsaukt mums dzērienus, lai tik mēs vēl neejam mājās un paliekam sastādīt viņam kompāniju. Cik jauki! Šajā vakarā man viņš īstenībā pat iepatikās vēl vairāk. Man viņa īstenībā ir ļoti žēl un dikti gribās atbalstīt šajā grūtajā brīdī. Viņš ir jauks puisis un esmu sapratusi, ka izturējos pret viņu tā kā viņš to nebija pelnījis. Ah es, bad girl :( Pat Sandra man atklāja, ka pēc šī vakara kopā ar Alexu, pēc viņu sarunām, viņai viņš iepaticies daudz vairāk. Brīnišķīgi :)

Ok, nogurums dara savu! Man vajag atvaļinājumu! Bet pagaidām...gulta mans labākais draugs!!!

Ataaa!!!