New city, new life

Sveiki šajā jaukajā svētdienas dienā. Nezinu, kas man ir uznācis, bet es kaut kā nespēju koncentrēties rakstīšanai. Varbūt tas tāpēc, ka esmu pārvākusies, cita vide un cilvēki apkārt, nespēju koncentrēties. Iespējams arī tas, ka vēl joprojām esmu slima...nu kaut kā galīgi netieku vaļā no tām iesnām. Nu nezinu! Bet jāsaņemas, citādi es šodien visu dienu noslinkošu un neko neizdarīšu. Un rakstiņu jūs esat pelnījuši, jo gan jau ka gribās zināt, kur es tagad dzīvoju un kā te ir!

Bet pirms es jums sāku aprakstīt savu super jauko jauno dzīvesvietu...viena bēdīga ziņa...konkurss "Labākais darbs pasaulē". Nu re kā viss tomēr beidzās tā kā es pavisam uz galīgi necerēju. Netiku finālā :( Ja es būtu noturējusies trešajā vietā, tad jau viss būtu ok. Bet biju ceturtā un viss bija atkarīgs no žūrijas vērtējuma. Viņiem tomēr citi konkursanti labāk iepatikās. Nu nekas. Viens gan mani diezgan nošokēja. Žūrija izvēlējās tikai 1 meiteni. Tā kā finālā ir 5 puiši un 1 meitene. Diskriminācija! Bet nu lai jau! Man šis nebija lemts un iespējams, ka tā ir labāk. Būs man laika citām lietām. Pagaidām neatklāšu, bet es jau atkal drīzumā plānoju vienu ceļojumu. Mani nekas nespēj apturēt :D Katrā ziņā piedalīšanās "Labākais darbs pasaulē" konkursā man bija lieliska pieredze un es to ne brīdi nenožēloju. Nebiju iedomājusies, ka man būs tik liels atbalsts no jums mani draugi un paziņas un tas manuprāt ir vislielākais ieguvums. Un kā es vienmēr saku...galvenais jau ir piedalīties, nevis uzvarēt, jo uzvarēt tas ir lieliski, bet zaudējums nozīmē pieredzi ;) Un pieredze veido manu dzīvi un padara mani par to, kas es esmu!
Bet vēlreiz vēlreiz es vēlos pateikt milzīgu paldies visiem jums, kas par mani balsoja un veltīja savu laiku. Tas man patiešām daudz nozīmē! Zināšu, ka uz jums var paļauties, ja nu kādreiz atkal vajadzēs! Paldies!

Galvenais par ko es jums šodien gribu pastāstīt, ir mana pārvākšanās uz pilsētu Leiden. Jau visu nedēļu par to jūsmoju un nespēju vien sagaidīt. Ceturtdien sapakojām mantas, atkal jau esmu ar tām apaugusi, pat nesaprotu kā ;D Piektdien pēdējie uzkopšanas darbiņi vecajā Alphen mājā. Reāli izbesija Lukass, kas to tik vien darīja, kā sēdēja pie sava datora un vispār neko man un Laurai nepalīdzēja. Neko netīrīja. Pat savu vannas istabu netīru atstāja. Fuj, sliņķis. Tāds prieks, man man ar viņu vairs kopā nav jādzīvo.
Mums pakaļ atbrauca latviete Madara ar mūsu aģentūras busiņu, jo parastajā mašīnā reāli nebūtu vietas visām mūsu mantām. Mēs ar Lauru aizgājām atvadīties no Alphen mājas saimniekiem :( Tik žēl. Mums ļoti bija iepatikušies viņi. Mēs saimniecei puķi uzdāvinājām un viņa mums končas. Tik jauki. Ļoti Ļoti ceru, ka sanāks vasarā tur atgriezties. Esmu jums teikusi, ka mēs visas trīs māsas vasaras sezonā šeit brauksim atpakaļ un dzīvosim kopā? Ceru, ka tiksim jaukajā Alphen mājā!

Ok, tātad, Leidena! Piektdienas vakarā ierados savās jaunajās mājās! Wooow woow woooow, priekš dzīvokļa šī vieta ir patiešām kolosāla. No ārpuses izskatījās kā parasta normāla dzīvokļu māja. Mūsu dzīvoklis otrajā stāvā. Un te ir tāds kā liels, garš balkons, kas apvienots ar visiem otrā stāva dzīvokļiem. Lai nokļūtu līdz mūsējam, jāpaiet garām visiem citiem un pa logiem var redzēt, ko kaimiņi iekšā dara. Tādā ziņā man prieks, ka mūsu dzīvoklis ir pēdējais, jo neviens garām neiet :D Mūsu dzīvoklis ir divstāvīgs. Pirmajā stāvā milzīga viesistaba (sk, bildē), kurā es uzreiz iemīlējos. Superīga sarkana siena, milzīgs spogulis un ādas dīvāni. Un plašumu piedod lielie logi, pa visu galējo sienu. Ok, skats nav nekas īpašs...redzam ielu un kanālu. Bet man tiiiik ļoti šeit iepatikās. Pirmajā stāvā ir arī virtuve, WC, koridoriņš un pieliekamais. Otrajā stāvā ir vannas istaba un 3 dzīvojamās istabas. Vienā dzīvo Jola...poliete, sieviete tā ap 45. Otrajā, pašā lielākajā stabā dzīvo poļu pārītis Megy un Deny. Man tika pati mazākā istabiņa un pie tam vēl kopā ar Didi, latvieti. Bet istabai nav ne vainas. Kaut arī tur ir tikai 2 gultas un 2 mazi galdiņi un iebūvēts sienas skapis, man patīk. Es iekārtoju istabu nedaudz tā kā man patīk, saliku savas krāsainās mantiņas uz galda un gar sienām, tā lai istaba izskatītos dzīvāka. Ir jauki! Bet vispār es savā istabā īpaši daudz laika nepavadu, man jau tās viesistabas kļuvušas tuvākas. Un arī tāpēc, ka Didi pārsvarā ir mūsu istabā un pļāpā skaipā ar savējiem. Man te viesistabā tāds miers ir ;) Šodien vienīgi Megy gatavoja ēst un uzlika savā telefonā briesmīgu un ļoti skaļu mūziku. Aaaa, terrilbe! Labi, ka tas nebija visu dienu :D Bet nu cik es esmu sapratusi, visi mani dzīvokļa biedri labprāt pavada laiku savās istabās un tas ir forši, jo man tiek viesistaba vienai pašai :) Te pāris bildes no mana jaunā dzīvokļa:

Kopējais balkons ar kaimiņiem

Mana istaba...galdiņš un gulta!

Virtuve

Viesistabas viena puse un kāpnes uz otro stāvu

Es un lielais burvīgais spogulis!

Pirmajā vakarā šeit, piektdienā, neko īpašu nedarīju. Tikai izpakojos, iekārtojos, iedzēru ar dzīvokļa biedrenēm vīnu, papļāpājām, izsmējāmies, paskatījos filmas un gāju gulēt. Nu tā pavisam pa mierīgo.

Sestdienu gan es nolēmu pavadīt pilsētā. Vajadzēja arī šādas tādas lietiņas nopirkt. Un man tik ļoti bija arī pietrūcis Leidenas centrs. Uz turieni arī devos. Sāku ar to, ka no Didi un Deny noskaidroju, kur tad mēs īsti dzīvojam, sameklēju mūsu adresi kartē un atklāju, kā nokļūt uz centru :D Izrādās, ka mums te pat blakus pie mājām ir autobusa pietura un no turienes ar autobusu uz centru var nokļūt 5 min. Lieliski! Nedaudz tālāk ir arī vilciena stacija no kurienes var nokļūt uz lielākajām pilsētām. Ideāli. Viss te pat blakus. Vairs nebūs 30 min ar kājām jāiet līdz stacijai, kā tas bija Alphenā.
Nokļuvu centrā un nejauši uzskrēju virsū vienam muzejam, kur bija bezmaksas izstāde par Ķīnas, Indonēzijas utt totēmu un masku kultūru. Wooow, riktīgi forši. Un tik krāsaini. Tiešām apbrīnojami viss tas, ko es tur redzēju.

Pēc tam izstaigāju galveno shopping ielu, nedaudz iepirkos, atradu visu, kas man bija nepieciešams. Aizgāju arī līdz tradicionālajam Leidenas sestdienas tirdziņam. Aaaa, kā man tas bija pietrūcis. Nogaršoju garnelītes mīklā un īpašo Holandes lašmaizīti, degustēju arī sieru un olīves, kā vienmēr Leidenas tirdziņā. Nopirku arī mango...bija 3 mango pa 2 eiro, bet pārdevējs bija tik jauks, ka iedeva man veselus 4 mango :))) Mmmmm! Tik jauki cilvēki te ir!
Vispār tik lieliski es sajutos Leidenā, man te tā patīk. Pilsēta skaista, superskaista. Mājiņas, ūdens kanāliņi, laivas, burvīgi. Vienmēr šī pilsēta man ir bijusi mīļa. Un nu es beidzot šeit dzīvoju!!! Te būs vēl pāris bildes no manas jaukās sestdienas!

Bildē apakšējā kreisajā stūrī...lašmaizītes un visādas citādas zivjmaizītes! Ļoti tipiski Holandiski!

Te šis tas no muzeja apmeklējuma!

Mājās biju tā ap 17:00 un pēc tam mēs ar Didi aizgājām pārtikas shoppingā. Izrādās, ka mums te apmēram 10 min gājiena attālumā ir vēl viens tāds kā neliels iepirkšanās rajoniņš. Super! Tad nu iegādājos pārtiku vismaz 2 nedēļām :D Arī sestdienas vakars man bija pa mierīgo...vakariņās tikko nopirktie makaroni ar sieru un dārzenīšiem un ķiploku mērci, jo esmu slima un Didi saka, ka jāēd daudz ķiploku, lai izārstētos. Ok, mammu! Paskatījos filmas un atkal jau gulēt. Tik jauki jauki!

Un ko šodien...neko! Čilloju pa mājām, pa viesistabu! Rakstu jums blogu! Un domāju kā būs tālāk, kā būs dzīvot šeit, sadzīvot ar cilvēkiem, ko es te darīšu utt. Man jau viss rādās pozitīvā gaismā :)

 Nākošnedēļ Laura un Sandra ir uzprasījušās braukt ciemos! Forši! Būs mums atkal jaukās māsu dienas :)

Kas vēt tāds? Hmmm. Nedaudz par puišiem. Nu ar Danu, to dredaino puisi es nezinu vai vēl satikšos. Dēļ manas slimošanas filmu vakars atcēlās un diez vai es braukšu viņu satikt uz Alphen. Tas, kas bija, bija skaisti, bet laikam jau tur tas arī paliks!
Par Ēriku...mums sarunāts randiņš otrdien. Tikko saņēmu ziņu un viņš piedāvāja, ka mēs šoreiz varot satikties Leidenā. Hmmm. Ok, ja ejam uz bāru tad jā, bet mājās jau nu gan es viņu vēl nevedīšu. Tikko tikai esmu te ievākusies! Tad jau redzēs. Starp citu, pieķeru sevi pie domas, ka nedaudz pēc viņa esmu sailgojusies. Nav labi tas!
Vai atcerieties manu it kā Ex-puisi Hody no Rumānijas? Es jums stāstīju, ka tieši pēdējo mēnešu laikā Rumānijā mēs kļuvām par ļoti ļoti labiem draugiem, nopietni viņš man ir labākais draugs puisis, kāds man jebkad ir bijis. Taču problēma ir tāda, ka Hody mani mīl un nevēlās būt tikai draugs. Bet es nevaru viņam sniegt pretī to, ko viņš vēlās, jo redzu viņu tikai kā labu labu draugu un atbalstu. Tā kā mums ir tādas diezgan interesantas attiecības. Starp citu joprojām un ir lielisks kontakts. Neesmu jums par to stāstījusi, bet kopš es pametu Rumāniju, mēs ar Hody regulāri sazināmies skaipā un tas ir tik forši. Man viņš patiešām ir labs draugs un es nezinu ko es darītu, ja viņu no savas dzīves pazaudētu. Hody mani iespējam ļoti drīz te Holandē apciemos. Tas būtu tik forši! Dikti dikti gribu viņu atkal satikt!

Haaaa viena forša lieta, ko es šodien uzzināju...mana mamma nākošnedēļ piedalīsies Superbingo televīzijas spēlē :))) Beidzot. Vispār mani vecāki jau sen sen ir Superbingo fani un beidzot mamma ir tikusi uz TV spēli. Wooohooo, varbūt atbrauks mājās ar jaunu mašīnu :) Ko lai zin! Nu tad nākošo svētdien skatieties raidījumu un iespējams redzēsiet kā mammucis dabū lielo lomu ;) Lai veicas mammu :* Mīlu!