Goodbye sajūta

Aj, pat negribās domāt par to, ka tulīt tulīt būs jāpamet Holande. Bet nu realitāte ir tāda kāda tā ir :( Ir aizsākusies manu atvadu nedēļa un jau šo piektdien dodos uz Latviju. Dažas dienas palikušas. Un jūs pat nevarat iedomāties cik šīs pēdējā dienas ir grūtas priekš manis. Jau sākot no pagaišās trešdienas gandrīz katru dienu man no kāda ir jāatvadās un ar tādu domu, ka šo cilvēku iespējams mūžā vairs nekad nesatikšu. Visu laiku manī sēž iekšā asaru kamols un es zinu ka drīz tas viss nāks uz āru. Visticamāk, ka piektdienas rītā, kad būs jāatvadās no ģimenes un bērniem. Bet vistrakāk noteikti būs lidostā, kad šķiršos no Teddy. Es negribu raudāt, bet pazīstu sevi un zinu, cik ļoti emocionāla esmu. Pat tagad, rakstot šo raksu, es mēģinu savaldīties, lai nesāktu raudāt :( Vispār negribu par to visu domāt. Es vēlos, lai tas viss ātrāk būtu cauri un es varētu mierīgi nosēsties pie eglītes un pavadīt jaukus Ziemassvētkus kopā ar savu mīļo ģimenīti. Bet vienu es zinu pilnīgi noteikti...man šie būs ļoti skumji Ziemassvētki, jo blakus nebūs Teddy. Mēs jau par to runājām, ka mums abiem šie būs visbriesmīgākie Ziemassvētki. Forši esam sabojājuši šos svētkus viens otram :( Bet vairs jau neko nevar labot.

Man arī šajās pēdējās dienās tik daudzas lietas jāizdara un jānokārto pirms braukšanas prom. Es gandrīz vai jūku prātā. Guļu maz, jo saprotu, ka nebūs savādāk laika visu izdarīt. Esmu vienā stresā un manas domas ir sajukušas. Tik daudz kas ir galvā un par tik daudz ko jāsatraucas. Deeeeem. Tiešām gribu lai tas ātrāk beigtos. Vislielākās galvassāpes sagādā pakošanās. Es patiešām nesaprotu, kā 1 gada un 4 mēnešu laikā es esmu spējusi tik ļoti apaugt ar mantām.  Lidmašīnā man ir atļauts ņemt 28 kg un tas ir neiedomājami maz, ja paskatās, cik man daudz mantu te ir. Es jau kādus vismaz 50 kg ar drēbēm un visādiem sīkumiem esmu izmetusi ārā vai kādam atdevusi. Bet nu man ir vēl vismaz kādi 50 kg ar mantām, kuras es nezinu, kur likšu. Laikam būs vien jāatstāj Holandē. Aaaaa tas ir tik grūti. 4 ziemas jakas, vismaz 10 kurpju pāri un miljons drēbes...njaaaa. Neiespējami to visu paņemt. Vēl taču jāatrod vieta datoram, kamerai un Ziemassvētku dāvanām. Un tad, protams šonedēļ man te katru dienu kāds kaut ko mīļu uz atvadām uzdāvina un to jau arī uz Latviju līdzi ņemt gribās. Tā kā, es patiešām nezinu, kā to visu sakrāmēšu. Galva jau sāp!!! Haha atlikšu to laikam uz ceturtdienu!

Pagaišo trešdien mums ar aupair meitenēm bija pēdējās superīgās Hema brokastis. Šādā sastāvā mēs pēdējo reizi kopā brokastojām un tas bija tik skumji. Tā patiešām nu ir kļuvusi par milzīgu tradīciju Wassenaar aupairām. Un vislielākais prieks ir par to, ka īstenībā tā reāli es šo tradīciju iedibināju. Nu vispār jau tas sākās ar to, ka vienu trešdienu mēs ar māsām izdomājām aiziet Hema brokastīs un neatkarīgi no mums uz tām pašām brokastīm atnāca vēl citas 3 mūsu aupair draudzenes. Tā nu kopā pabrokastojām un sapratām, cik tas ir forši un mums to vajadzētu darīt katru trešdienu. Tad nu es pāris pirmās nedēļas uzņēmos visu meiteņu informēšanu un atgādināšanu par Hema brokastīm. Haha to darīju tik ilgi, līdz meitenes jau man sāka teikt, ka vairs nevajag atgādināt, tā esot tradīcija un viņas zinot :D Super! Un tā nu tas ir līdz šim aizgājis. Mēs esam pat pamazām savairojušās, jo ik pa laikam kāda paņem līdzi kādu jaunu aupair. Viemēr esam 10-15 aupair liela kompānija un aizņemam vismaz 4 galdiņus :D Un iedomājieties, kas ir smieklīgākais...manai host mammai kaut kas no Hemas ir pazīstams un šī esot dzirdējusi, ka Hemas darbinieki sūdzoties par aupairām, kas katru trešdienu nāk te ēst brokastis un viemnēr visu apēd un uzvedās ļoti skaļi :D Hahaha! Forši, mēs vismaz jau esam slavenas. Un ne jau tāpēc, ka kādam nepatīk, ka esam skaļas, mūsu tradīcija mirs. Ceru, ka nē! Ceru, ka tad, kad es un māsas aizbrauksim, meitenes joprojām nāks kopā uz brokastīm. Aaa un iedomājieties cik jauki būtu, ja pēc kādiem 3 vai vairāk gadiem es uzzinātu, ka Wassenaar aupair joprojām sanāk kopā trešdienās uz brokastīm. Tad būtu tāda silta sajūta sirdī...es šo tradīciju uzaudzināju :)

Mūsu pēdējās kopīgās brokastis :(

Ceturtdien uz ciemos atbraukšanu uzprasījas mūsu latviešu draugs Mārtiņš. Nu tas pats, kas no Liepājas. Cik pasaule maza vai ne. Mēs pirms kāda laika nejauši satikāmies Hāgā kubā un tad vēl vienu reizi atkal satikāmies klubā. Nu tā bija sanācis tikai 2 reizes kopā patusēt, bet vienalga jau forši. Sapazīstinājām viņu arī ar mūsu aupair meitenēm. Un tā kā mēs ar māsām braucam drīz prom un Mārtiņš diemžēl netika uz mūu atvadu ballīti, tad šis gribēja personiski atvadīties. Atbrauca ceturtdien uz Wassenaar. Heheh viņš te vēl nekad nebija bijis. Aizvedām, protams, uz "Rickies". Bija ļoti jauks vakariņš. Iedzērām aliņus un izrunājāmies par visu, par savām pieredzēm Holandē, par nākotnes plāniem, ballītēm utt. Uz bāru atnāca arī aupair Izabella un Noemi, satikt savu mīļoti Remco. Starp citu šie abi tagad pavisam oficiali ir kopā. Pat facebook statusus ir nomainījuši :D "Rickijā" bija tāds interesants un savdabīgs vakars, Tur bija viens gejisks čalītis, kas gandrīz visu laiku dziedāja karaoki. Nu balss jau laba bija, bet pārāk skaļi viņš dziedāja. Mums traucēja sarunāties. Aaa un tad vēlāk tas pats dziedātājs un vēl viens čalītis uztaisīja pliko dupšu bildi pie bāra letes. Yaaaah!!!! Nekad vēl "Rickijā" nebiju redzējusi plikus dibenus! Un labi vien ir :D Bet tā jau neņemot to vērā, bija foršs vakars. Atvadījāmies no Mārtiņa, kas tālāk devās uz Hāgu tusēties. Mēs gan bijām diezgan nogurušas un devāmies mājās. Priekšā taču piektdiena...lielā piektdiena...mūsu atvadu ballīte!!!

Tātad jā...GOODBYE PARTY! Izlēmām to taisīt piektdienā, jo daudzas meitenes jau sestdien devās prom brīvdienās vai bija kādi citi plāni. Es, protams, biju tā, kas uzņēmās visu galveno saorganizēšanu, pasākuma izreklamēšanu facebookā, viesu saaicināšanu utt. No sākuma mums bija plānots ballīti sākt "Rickijā", jo nebija jau vieta, kur pirms tam varētu iesildīties. Bet tā nu sanāca, ka pēdējās nedēļās satusējām baigi ar vietējo Wassenaar čalīti Jelmeru, kas man ir labs draugs un šis piedāvāja uztaisīt preparty pie sevis mājās. Ok, super! Visi bija ļoti priecīgi un meitenes nevarēja vien sagaidīt piektdienu! Man gan bija kaut kā tā dīvaini. Ballīti pat tā īsti negaidīju. Man pat nebija tas patīkamais satraukums...nu tik būs, nu tik mēs notusēsimies tā pa kārtīgo. Man vairāk bija skumjas nekā prieks. Jo es zināju, ka šī būs pēdējā ballīte "Rickijā". Piektdien pa dienu radās problēma. Jelmers man paziņoja, ka iesildīšanās ballīti pie viņa tomēr taisīt nevarot, jo kaimiņi iesnieguši sūdzību par iepriekšējā mēneša skaļajām ballītēm un gribot satikties . Tā kā diezgan loģiski būtu neprāts, taisīt vēl vienu ballīti, kas pilnīgi noteikti būs skaļa :D Bet visam jau ir arī pozitīvā puse. Jelmera draugs Marins piedāvāja savu dzīvokli ballītei. Ok, mums jau vienalga. Aši aši apziņoju visus par vietas maņu un viss bija ok!
Viena ļoti pozitīva lieta notika. Es pārliecināju savu foršo draudzeni Emiliu arī atbraukt uz ballīti. Viņa no sākuma nevarēja tikt, jo bija nenormāli aizņemta ar studijām. Bet beigās bija tā, ka fuck the school, Im coming to Wassenaar!!! Īstenībā pie tā diezgan daudz bija vainīgs Jelmers, kas man pateica, cik ļoti viņam patīk Emilia un cik ļoti viņš vēlās viņu atkal satikt. Lūdzās man lai es viņu pārliecinu. Bet tajā pašā laikā atgadījās tas notikums ar Jelmeru un Agnesi, kad viņa divas reizes pie šī pa nakti palika. Es izlēmu to labak Emilijai neteikt, jo diezgan droši, ka viņa neatbrauktu, ja zinātu.  
Vēl viena superīga lieta...mani host vecāki atļāva Teddy arī palikt pie manis pa nakti. Parasti jau puiši te mūsu majā nav atļauti, bet šī bija taču īpaša nakts un es vēlējos lai mans mīļums arī te būtu. Un bija ar. Piektdienas vakarā ieradās Emilia, arī māsas atnāca. Sākām pucēties pie manis istabā. Protams atkal jau problēmas ar to, ko vilkt mugurā :D  Arī Teddy ieradās. Šis nabadziņš galīgi saguris bija, jo iepriekšējā naktī Hāgā ar draugiem noballējies.  Nu nu!!! Pēc tam visi ar Teddy mašīnu devāmies uz veikalu. Mēs ar māsām nopirkām divas kastes ar alu priekš ballītes. Nu zin kā tomēr mūsu ballīte un par viesiem jāparūpējās. Kaut kā ar google map palīdzību atradām to vietu, kur dzīvo Martins - puisis, pie kura būs ballīte. Tur jau bija arī Jelmers un vēl 2 čalīši. Bet no meitenēm mēs bijām pirmās. Aaaa un tik jauku pārsteigumu mēs uztaisījām Jelmeram. Mēs taču ar Emiliu izdomājām to paturēt noslēpumā, ka viņa ieradīsies. Un izdevās. Jelmers bija tik patīkami pārsteigts. Haha un tālākā vakara daļa viņiem abiem bija kā pasaka. Nu ok ar nelieliem starpgadījumiem :D Bet nu beidzās viss laimīgi un Emilia tagad ir man ļoti ļoti pateicīga, ka es viņu pārliecināju atbraukt un neko neteicu par to Agnesi. To viņa uzzināja te uz vietas no Lauras. Piekrītu, ka viņai tas bija jāzin, bet ne caur interentu! Un labi ka tā. Pēc šīs ballītes Emilia un Jelmers ir tā it kā kopā un viņi mēģinās uzturēt attiecības no attāluma. Nu lai izdodās. Man prieks par viņiem. Prieks par sevi, ka savedu šos atkal kopā ;)
Alus kastes atstājām pie Marina dzīvoklī un pēc tam es, Sandra un Teddy ar mašīnu devāmies atpakaļ pie manis uz mājām un atstājām tur Teddy mašīnu. Paņēmām riteņus un devāmies uz ballīti. Aaa bija tik auksts. Hehe bet vismaz labi, ka lietus nelija. Pa ceļam savācām vēl Grizy, Agnes, Vivi un Jo. Pārējās meitenes jau bija ieradušās pie Martina.
Ballīte varēja sākties. Bija jauki un mīlīgi. Bijām kādas 15 meitenes un no puišiem Martins, Teddy, Jelmers, Martains, Dereks un vēl viens čalītis. Puiši uzreiz sapazinās ar Teddy un jautri uzņēma šo savā kompānijā. Es jau no sākuma uztraucos, ka Teddy neiejutīsies, bet beigās viss bija super. Puiši spēlēja kaut kādu alkohola spēli un Teddy visu laiku zaudēja tāpēc diezgan piedzērās. Aaa šie Wassenaar puiši, piedzirdīja manu mīļumu :D Mēs jau pa to ļoti ierēcām. Ļoti jauki pavadīju laiku arī ar aupair meitenēm. Mēs bijām tik daudz un ar katru jāpapļāpā. Ļoti busy un interesants vakars bija. Saņēmu arī ļoti jaukas atvadu vēstules no Essi un Miras. Tik mīļi. Grizy bija uztaisījusi grāmatu ar bildēm un atmiņām par aizvadīto gadu kopā ar mums. Tad tur visi tajā grāmata kaut ko foršu ierakstījām. Ballītē bija arī persona kuru es tur nevēlējos redzēt...fake Anna. Vispār viņa izskatījās garlaikota un ar viņu neviena aupair īpaši nerunāja :D Pati vainīga. Sačakarēja visu. Tā apmēram ap 23:00 visas meitenes jau vēlējās doties uz "Rickies". Mēs gan ar Emiliu un čaļiem gribējām vēl bišķi palikt un palikam ar. Bija jautri. Aaa un tas čalītis Dereks...yah tāds riktīgs Jersey Shore puika - solārijā nocepinājies melns, mati uz augšu ar želeju un musīši un piespīlēts krekls. :D Un tas ir tas pats Dereks, kas jau šo to sabīdījis ar divām manam aupair draudzenēm. Tāds riktīgs players!
Te pāris bildes no ballītes pie Martina:

Me & Teddy :)

Ar manu superīgo Emiliu!!! Tik forši, ka viņa atbrauca!

Vivi, Louisa (arī viņas pēdējā ballīte), Agnes, Essi, es. Ziemassvētku noskaņās!

Wooohooo Grizy, pa aliņam?

:)

Spēlējam alkohola spēli

Ar Vivi un Miru

Emilia un mūsu ballītes host Martins!

Let's go to "Rickies" guys!!! Pietiek spēlēt spēlītes!

Tā ap 00:00 arī mēs ar puišiem devāmies uz bāru. Hah bija mums tāds smieklīgs brauciens ar riteni. Teddy dabuja mani vest un es sēdēju babykrēsliņā :D Ieradāmies bārā un tur jau jautrība sita augstu vilni. Satiku arī citus pazīstamos. Tur bija arī superīgā Meddy (dutch draudzene). Viņa man un māsām uzdāvināja eglīšu mantiņas un vēstuli uz atvadām. Tik mīļi. Satiku arī Ivo un veco geju draugu. Remco arī bija ieradies, kuru es starp citu noliku pie vietas. Piedraudēju viņam, lai tik šis pamēģina sāpināt Noemi! :D Ballīte bija tik jautra, bet es visu atceros kā pa miglu. Laikam tas alkohols bija bišķi pa daudz. Visādas lietas apkārt notika un visādi cilvēki bija, neatceros ar ko runāju, no kā atvadījos, ko darīju. Man bija jautri. Mēs ar māsām arī uzsaucām visiem gardos sarkanos šotiņus, kurus specialy for us atnesa mūsu bārmenis Džeiks. Aaa starp citu šis taču speciāli piektdien bija paņēmis brīvdienu, lai varētu ar mums tusēties, nu vairāk jau ar Sandru. Viņiem taču tās mūžīgās simpātijas tur būs! Smieklīgākais ir tas, ka uz ballīti atnāca Sandras telefona puisis Viktors Nobels. Es viņu satiku un pateicu, lai iet pie Sandras, ka šī būšot ļoti priecīga. Bet kā nākošajā dienā izrādījās Sandra laikam esot bijusi pārāk aizņemta ar visu apkārt notiekošo, ka Nobelu pat nav redzējusi un satikusi, bet šis nabadziņš nospriedis, ka Sandra viņu speciali ignorē un nemaz negrib satikt :( Viņš aizgājis majās, nabadziņš. Bet nākošajā dienā šie visus pārpratumus noskaidroja un nu viss ir ok! Jelmeram un Emiliai šī ballīte patiešām bija ļoti lieliska. Visu vakaru kopā bija un bučojās un Jelmers tik visu laiku man teica paldies, ka esmu viņu te pierunājusi atbraukt. Ck jauki! Vēl tāda viena lieta atgadījās...parunājos ar fake Annu. Gribējās nolīdzinat visas lietas starp mums. Nevēlos aizbraukt no Wassenaar ar dusmām sirdī un vienkārši pārstājot runāt ar kādu savas spītības dēļ. Un Anna jau tā ir draudzīga pret mani. Es jau esmu tā, kas uz viņu dusmojās :D Nu tā bišķi par Jerone parunājām. Šī man atzinās, ka pirms divām nedēļas esot pārgulējuši, bet nu vairs nekādas ziņas no viņa. Hmm, bet tātad tas nozīmē, ka viņi turpnāja satikties. Ok, whatever. Nu jau man tiešām ir vienalga. It kā jau bišķi grauž, bet ko tad es varu citu darīt. Neko. Brīvi cilvēki, lai dara ko grib!
Vispār man šī ballīte sanāca pa lēto. "Rickijā" neiztērēju ne centa, tikai nezinu kāpēc man visu laiku rokās kāda glāze gadījās. Laikam puiši izmaksāja, bet neatceros. Vēl smieklīgi bija tas, ka Maddy uz bāru atnesa Sandras "dēlu" Wilsonu - rozā volejbola bumbu. Tik mīļi. Šis arī ar mums ballējās :D
Un Teddy....viņš! Viņš iejutas lieliski starp maniem draugiem. Ballējāmies kopā, dejojām, mīlinājāmies. Bija tik superīga nakts, bet kā jau es jums iepriekš teicu - ne tā ideālākā ballīte. Pat nezinu kāpēc. Vienkārsi tā sajūta tāda dīvaina bija.
Devāmies mājās pēc bāra slēgšanas. Liela daļa no meitenēm aigāja uz afterparty pie Dereka, bet mēs ar Teddy bijām pārāk noguruši, tāpēc gājām uz mājām. Ja godīgi es pat tā īsti nemaz neatceros, no kā atvadījos un no kā nē :( Viss tā pa miglu. Arī Sandra devās mājās. Jelmers un Emilia nāca kopā ar mums, jo Emilia izlēma palikt pa nakti pie Jelmera. Šai vajadzēja savākt mantas no manas mājas. Awww tāds prieks man par viņiem abiem bija, nu patiešām! Bet nu vēl lielāks prieks man bija par to, ka Teddy varēja palikt pie manis. Tik jauki! Superīga nakts! :))

Sandra un viņas mīļotais bārmenis Džeiks! Viņi būtu tik jauks pārītis :D

Buč buč

Laura un superīgais geju onkulītis

Ar Sandras dēlu Wilsonu :D

Pa vidu tas Jersey Shore čalītis Dereks un tas blondais ir Jelmers!

Wooohooo ballītēēē!!!

Uh, dejas bija karstas un trakas!

Laura pat nolējās :D

Anni :)

Priekā! Par mums!!!

Helen!

Uuuuu Emilia un Jelmer!!! Rrrrr

Mēs mīļie! Jā zinu, mums patīk bučoties! :*

Ballīt bij labā!

Sestdien pamodos ļoti labā noskaņojumā. Vispār būtu gribējusi gulēt vēl ilgāk, bet Teddy neļāva :D Sāka nākt atpakaļ visādas smieklīgas atmiņas no pagājušās nakts ballītes. Sazvanījos arī ar Sandru un Lauru un uzklausīju viņu iespaidus un piedzīvojumus. Haha jautri. Mēs ar Teddy vienkārši slinkojam pa manu istabu, uzēdām brokastis. Bija jauki. Un mani host vecāki nebija mājās. Fjuuu, tas labi. Būtu bijis tā awkward staigāt pa māju kopā ar Teddy, kad viņi tur ir :D
Teddy devās prom tā ap 14:00, jo man vēl bija sestdienā jāpastrādā pie manas host mammas firmas "M2" failiem. Viņa gribēja lai es visu, ko esmu uztaisījusi, lai es to lejupielādēju internetā. Ah, tas aizņēma tik daudz laika. Un mani vēl pie tam mocīja pamatīgas galvas sāpes. Un tas vēl nebija viss. Mana host mamma palūdza arī vai es nevarētu palīdzēt viņai sestdienā ar bērnu pieskatīšanu un vakariņu sagatavošanu. Nynkei un Gijam atnāca draugi un kopā tātad bija 4 bērni. Un maniem host vecākiem mūsu mājas pirmajā stāvā bija vakariņas ar to bērnu vecākiem. Tā kā man bija jāpieskata, lai bērni neiet lejā un mazākie jānoliek gulēt. Ak kungs cik tas bija grūti. Vienu pašu Nynki nolikt gulēt jau ir viegli, bet kad ir divi šitie nepaklausīgie mežoņi, ārprāc. Tik ilgi mocījos, kamēr šie abi apklusa un aizmiga. Pēc tam es aši aši sataisījos un devos pie Teddy uz Zoetermeer. Pie viņa majās ierados tikai tā ap 22:00. Un es biju tik ļoti nogurusi, ka pat vairs negribējās doties kaut kur ballēties. Zinu jau, ka būtu bijis forši atvadīties no viņa draugiem, bet es vienkārši nebiju spējīga. Nogurums bija pārāk liels. Mēs vienkārši pačillojām kopā ar Teddy vecākiem pie TV. Ēdām visādas foršas uzkodas (sieru, čipšus, olīves, njammm) un es dzēru tēju! Ļoti ļoti jauks vakars. Un ja godīgi es nespēju atcerēties setdienas vakaru, kad es nebūtu gājusi ballēties. Wooohoo, sasniegums. Tad nu šāds mierīgais vakars patiešām bija nepieciešams!
Mmmm un miegs pēc tam bija tik salds :)


Svēdien pamodos lieliskā garastāvoklī, bez tradicionālajām svētdienas galvassāpēm :D Lieliski! Pabrokastojām un tad Teddy mani aizveda uz Zoetermeer iepirkšanas centru. Nekad tur vēl nebiju bijusi. Tik superīga vieta. Tādas vairākas ielas gan zem jumta gan laukā. Pilns ar veikaliem un kafejnīcām. Teddy vajadzēja nopirkt dāvanu vecākiem uz viņu kāzu gadadienu. Nopirka šokolādes končas un vīnu. Bišķi pastaigājm arī pa apģērbu veikaliem, bet neko nenopirkām. Teddy mani aizveda uz vienu ļoti jauku kafejnīcu, kur mēs romantiski nobaudījām gigantiskas Mocachino tases. Njammm!
Un tad atpakaļ uz Wassenaar. Tā jau es labprāt būtu visu dienu ar Teddy pavadījusi, bet nevarēju, jo mana host ģimene vēlējās mani aizvest atvadu vakariņās. Cik jauki.
Aizveda viņi mani uz Hāgu uz vienu indonēziešu restorānu. Nekad tur vēl nebiju bijusi. Viss tāds omīšu slitā iekārtots. Vecmodīga atmosfēra, bet jauki. Un kāda tad bija indonēziešu virtuve? Hehe interesanta. Uz galda stāvēja tādas kā plītiņas, kuras tika karsētas ar sveču palīdzību. Un mums atnesa pilnu galdu ar visādiem maziem ēdieniem un salika uz tām plītiņām, lai turās silti. Nu tur bija vis kaut kas...visādu veidu gaļas mērcēs, rīsi, dārzeņu sautējumi, zivis.  Daudz daudz kas interesants. Un tad katram iedeva tukšu šķīvi un varēja sev krāmēt ko tik sirds vēlās un nogaršot visu. Es tā arī darīju. Pamēģināju visu. Un tik garšīgi. Vakars bija ļoti jauks un es biju diezgan emocionāli nogurusi no visa. Kad host tētis man teica atvadu un pateicības runu, man bija asaras acīs un knapi knapi noturējos, lai nesāktu raudāt. Viņš tik jaukus vārdus man veltīja par to cik ļoti es esmu izbaudījusi šo laiku, esot viņu aupair. Cik ļoti esmu bijusi visā iekšā un atdevusi sevi visu. Pieminēja arī to, kā esmu izveidojusi un attīstījusi savu sociālo dzīvi ārpus mājas un viņiem par to liels prieks. Teica, cik ļoti laimīgi viņi ir, ka biju viņu aupar un nevienu brīdi nav nožēlojuši. Ļoti ilgosies pēc manis un es vienmēr esmu laipni aicināta ciemos un man te Wassenaas mājas vienmēr būšot. Nu kā var nekļūt emocionāla, dzirdot šādus vārdus? :( Grūti noturēties.  Un es vēl arī saņēmu dāvanas. Gijs man bija uztaisījs Adventes kalendāru, pats zīmējis un salīmējis. Vēl viņš man uzdāvināja tādu melnu puķi, piespraudi. Tik mīļi. Nynke uzzīmēja zīmējumu. No host vecākiem es saņēmu jūras pērļu un sudraba auskarus. Ļoti skaisti. Vēl viņi man uzdāvināja kalendāru ar ģimenes bildēm. No superīgās host mammas māsas es saņēmu šausmīgi foršu riteņa zvaniņu. Manā stilā, tāds krāsains, stilīgs. Haha tagad tikai riteni vēl vajadzētu :D Jutos ļoti aizkustinata.

Mūsu indonēziešu vakariņas! Man par godu!

Mans mīļum mīļums Nynke! Tik ļoti pietrūks, es zinu!

Haha

Nu protams, nebija jau tā, ka es savai host ģimenei neko nesagatavoju. Es uztaisīju foto grāmatu. Ar ļoti daudzām bildēm no visa aizvadītā gada kopā ar viņiem. Pēc tam es vēl iekšā ierakstīju pateicības vārdus un lietas, kāpēc es atcerēšos Nynkei un Giju. Vēl es uzrakstīju, kāpēc viņiem būtu jāatcerās mani. Manuprāt, tas tā ļoti jauki, jo tad pēc pāris gadiem viņi varēs pašķirstīt šo albūmu un palasīt lietas, ko uzrakstīju un ar smaidu atcerēties mūsu lielisko laiku kopā. Un domāju, ka arī nākošajām šīs ģimenes aupairām būs interesanti manu albūmu paskatīties un palasīt :) Man pašai ļoti liels prieks par to!

Te pāris lapas nofočēju:

Pateicības vārdi ģimenei!

Lietas, ko es atcerēšos par Nynki

Lietas, ko neaizmirsīšu par Giju

Kāpēc viņiem būtu jāatcerās mani?

Vakars patiešām bija ļoti jauks un brīnišķīgs un esmu pateicīga savai host ģimenei par šīm vakariņam. Šajā vakarā arī nācās teikt atvadas host mammas māsai Lucille un viņas vīram Klaas. Tik jauki viņi abi un ļoti žēl šķirties, bet ko lai dara! Tāda ir dzīve.

Nu ko, atvadu nedēļas nogale, mana pēdējā nedēļas nogale te Holandē bija beigusies un es ar skumjām un satraukumu sirdī domāju par to, ka jau rīt būs pirmdiena, tad otrdiena un tad jau drīz piektdiena, kad būs jādodās prom. Patiešām dīvaina sajūta pārņēma par to visu iedomājoties un reāli saprotot, ka tas tiešām notiks. Un es zināju, cik ļoti aizņemta man būs pēdējā nedēļa. Visa tā pakošanās un atvadīšanās un pēdējo dāvanu sagatavošana un vēl visādas citas miljons lietas pirms aizbraukšanas. Tā jau prātā var sajukt.

Svētdienas vakaru un nakti pavadīju kopā ar māsām. Sandrai atkal bija jābūt par suņa Dašera auklīti un jānakšņo ar viņu kopā vienā mājā. Protams, šī negribēja palikt viena pati, tāpēc uzaicināja mūs ar Lauru pie sevis. Bija jauks vakariņš, Noskatījāmies filmu "Black swan" un tā ap 1:00 iegājām gulēt. Tāču prātā bija pārāk daudz domu un aizmigt nespējām. Tā ap 2:30 es aizmigu. Satraukums par jauno nedēļu bija pamatīgs...

Sandra un Dašers!

Un te viens smieklīgs video, ko mēs uztaisījām :D

Šoreiz pietiks! Nesolu jums drīzumā jauno rakstiņu, jo zinu, ka nākošās dienas man būs ļoti ļoti aizņemtas. Bet es pacentīšos! Vēl man te ir ko jums pastāstīt...pēdējās atziņas, pēdējās dienas, asaras un skumjas, dāvanas un prieks, atmiņas...


Bet, nu ja nesānāk mums līdz Ziemassvētkiem satikties, tad novēlu jums visiem jaukus un siltus svētkus! Man tie būs kopā ar manu mīļo ģimenīti Latvijā un es tik ļoti nevaru sagaidīt, kad viņus satikšu. Vēl tikai 2 dienas...