Cenšos tik pāri, domājot negatīvi!

Čau mīļie! Zinu zinu, ka esmu palikusi mazliet paslinka uz to rakstīšanu. Eh nezinu, visādas citādas domas galvā. Bet te nu es atkal esmu, lai pastāstītu par jaunākajiem piedzīvojumiem iz manas Holandes dzīves.

Pirmkārt jau vēlos paslavēt sevi kā aupair. Esmu piedalījusies vienā, manuprāt, ļoti svarīgā bērna dzīves posmā. ES iemācīju manai mazajai gandrīz 5 gadus vecajai Nynkei braukt ar riteni (bez palīgritenīšiem). Vispār jau tas būtu vecāku pienākums, bet to izdarīju es. Un esmu par to tik lepna. Pirmo reizi jau mums gāja pagrūti. Nynke bija nobijusies, nevarēja taisni nostūrēt, uzsākt braukt un bieži vien apgāzās, bet nu jau pēc vairākiem treniņizbraucieniem mazā brauc kā traka. No sākuma es viņai visu laiku skrēju līdzi un pieturēju ja manīju, ka šī kritīs. Fuuuu normāls sportiņš priekš manis, jo ne jau viņa lēni brauc. Bet šodien pirmo reizi braucu viņai līdzi pati ar savu riteni. Arī brālis Gijs ar mums brauca. Nynkei gāja tīri labi. Izbraukājām ļoti foršas un skaistas Wassenaar vietas. Mums te apkārt daudz meži un velosipēdistu celiņi cauri tiem, tā kā ideāla vieta, kur mācīties braukt ar riteni, ja vēlies izvairīties no lielas satiksmes. Tāds lūk viens jauks notikums pēdējā laikā!

Aaa tad vēl mana mazā Nynke ir sākusi iet peldēšanā un man divas reizes bija atļauts pasēdēt blakus pie peldbaseina un paskatīties nodarbību. Nu tas tā, lai mazā iejūtās. Tik jauki bija. Nynke jūtas diezgan droši ūdenī. Un ziniet, kas ir interesanti...viņiem te Holandē ir obligāts peldēšanas diploms, tāpēc arī visi bērni agrā bērnībā tiek sūtīti peldēšanas kursos, kurus izejot tu saņem noteikta līmeņa diplomu. Tas ir obligāti, jo Holandē ir ļoti daudz ūdens un peldēt vienkārši ir jāmāk.

Pagaišā nedēļas nogale bija tīri jauka un interesanta. Dikti liels prieks man bija par ceturtdienas vakaru. Uz Wassenaar mani un māsas apciemot atbrauca mūsu latviešu draudzene Santa. Nebijām kādus 3 mēnešu redzējušās, jo diezgan tālu viena no otras Holandē dzīvojām. Bet tā nu ir sanācis, ka Santa uz laiku ir pārcēlusies uz Hāgu un tas ir super, jo varēsim biežāk tikties. Izdomājām tā pa mierīgo aiziet pasēdēt "Rickijā". Tā teikt "uz vienu aliņu". Bet nu kā jau jūs varbūt ziniet, tas nekad nestrādā :D Vakars iesākās ļoti jauki...četras latviešu meitenes jautri čalo savā kompānijā. Tad pēc brīža mums pievienojās Lauras draudziņš Maiks ar savu draugu Danielu. Vēlāk arī pievienojās superīgais bārmenītis Džeiks, kam šajā vakarā bija brīvdiena, tā kā šis varēja visu laiku būt ar mums. Nu un zin kā, ja jau ir puiši, tad šie sāk mums uzsaukt aliņus. Viens...otrs...trešais...sestais! Tad vēl Džeiks izreklamēja un uzcienāja mūs ar supergardiem speciāliem "Rickies" šotiņiem. Vēlāk Maiks arī pa šotiņiem mums visiem uzsauca. Tā lūk beidzās "Let's go to Rickies Just For One Beer"!!! Haha. Bet vakars īstenībā bija riktīgi jautrs un foršs. Smējāmies, pļāpājam un vienkārši jauki pavadījām laiku. Un, protams, bija nenormāli liels prieks satikt Santu. Drīz tiekamies atkal! Šo sestdien Santuci ;)

Piektdien man un māsām bija uzaicinājums doties ballēties Zoetermeer. To mums piedāvāja Teddy un Lauras iepriekšējais draudziņš Joram, kas starp citu vēl neko nezina par Lauras jauno draudziņu Maiku :D Zoetermeer ir pilsēta netālu no Hāgas un taja dzīvo Teddy un Jorams. Bija arī plānots ka varēsim palikt pie viņiem pa nakti. Sandra beigās netika, jo viņai bija jāstrādā. Es uz turieni braucu ar lielu prieku un patīkamu satraukumu. Nebiju Teddy satikusi jau atkal veselu nedēļu. Un starp citu šī bija arī pirmā reize, kad kopā ballēsimies. Laurai gan bija priekšā smags uzdevums...nopietni jāparunā ar Joram un jāpārtrauc viņu sakars. Nu to arī viņa vakara laikā izdarīja. Pateica, ka vēlās būt tikai draugi, neko vairāk. Protams, Joram nenormāli saskuma un vairs nebija savā ādā visu vakaru. Laura beigās viņam tā arī nepateica, ka satiekās ar citu puisi. Tas Joram būtu galīgi satriecis :(

Kā tad mēs nokļuvām Zoetermeer? No sākuma ar ričukiem aizmināmies līdz Hāgas centrālajai stacijai un tur atstājām savus riteņus uz nakti. Pēc tam ar info centra palīdzību atradām tramvaju ar kuru tikt līdz Zoetermeer un tad tikai atlika brauciens. Haha, bet kur un kā lai dabū biļetes? Viņiem jau Holandē tagad viss strādā uz to čip karšu sistēmu un mums jau tādas kartes nav. It kā mums pateica, ka tramvajā ir aparāts, kur iemetot monētas var nopirkt talonus, bet kad mēs ieraudzījām to aparātu, neko nesapratām. Kur nauda jāmet iekšā? Hmmm. Tā arī biļetes nenopirkām un braucām pa "zaķi", cerot, ka neiekāps kontrole. Neiekāpa par laimi. Tad mēs vēl mazliet apmulsām, jo īsti nesapratām, kur jākāpj ārā. Bet beidzās viss labi. Puiši mūs jau pieturā gaidīja. Awww tik jauki bija atkal satikt Teddy. Visi četri devāmies uz Teddy māju. Ļoti jauka un mājīga. Sanāca iepazīties arī ar Teddy vecākiem. Forši cilvēki. Vis kaut ko man un Laurai jautāja. Tā jauki pasēdējām pie viņiem, iedzēram aliņus, papļāpājam. Tālāk ar 3 riteņiem (Teddy mani veda uz savējo) devāmies uz Zoetermeer centru. Kādas 10 min bija jābrauc. Centrs, bāru klubu zona ļoti jauka. Mēs devāmies uz vienu angļu pub. Tur varēja sēdēt pie galdiņiem arī laukā. Tā kā nakts bija patīkami silta, tad arī palikām laukā. Viens aliņš pēc otra. Mums meitenēm bija jātur līdzi čaļiem, bet viņi tik ātri dzēra. Vēlāk mums pievienojās vēl divi Teddy un Joram draugi. Mēs ar Teddy visu laiku dikti mīļi uzvedāmies un man pilnīgi bija žēl skatīties un Joram. Cik viņš bija bēdīgs, ka nevar samīļot Lauru. Nu sorry. Nevar jau visiem veikties :D Pēc kādiem 5 aliņiem tālak devāmies uz klubu "Draugi". Tas esot baigi foršais un puiši tur vienmēr tusējoties. Šovakar tas klubs bija galigi tukšs. Pat īsti dejot negribējās. Laura ar Joram nepalika ilgi. Noguruši abi bija un arī šis tas abiem runājams bija. Mēs ar Teddy un viņa draugiem gan palikām. Vēlāk vēl pāris draugi atnāca. Cilvēki arī klubā saradās. Man bija jautri. Puiši arī aliņus visu laiku uzsauca. Bet nu dikti ilgi arī nepalikām. Man liekas, ka tā ap 2:00 braucām mājās. 

Aaa viena tāda interesanta lieta...pajautāju Teddy, vai viņa vecākiem nav nekas pretī, ka palieku pie viņa. Un šis teica, ka viņiem esot vienalga, Teddy varot darīt, ko grib. Hmm, tad nu man tā jāaizdomājas, interesanti, cik tad bieži pie viņa šitā meitenes pliek? Protams, joprojām esam tādā iepazīšanās stadijā un diezgan daudz viens par otra privāto dzīvi nezinām. Zinu tikai to, ka viņam bijušas 5 attiecības. Bet interesanti, vai viņš ir brunču mednieks vai tomēr uzticīgais labais puisis. Hmm, nezinu. Gan jau noskaidrošu. Pagaidām man patīk gandrīz viss. Nu ko...ir divas lietas, kas mani īsti neapmierina...pirmkārt sāk kaitināt ta regulārā sarakstīšanās ar sms un otrkārt gribētos lai viņš uzņemas vairāk iniciatīvas. Piemeram šajā nedēļas nogalē viņš esot brīvs visu sestdienu un svētdienu, bet man ir tāda sajūta, ka man jāizdomā, ko mēs darīsim. Gribās tādu puisi, ka mani pārsteidz, aizrauj piedzīvojumos, liek sev sekot. Nu kaut ko tādu! Teddy ir pārāk lēns :( Bet nu redzēs redzēs. Man viņš ļoti patīk vienalga.

Sestdienas rīts bija ļoti jauks. Teddy par mani dikti rūpējās. Sajutos patiešām labi. Viņš pat man iedeva savas treniņbikses un kreklu, kaut arī neprasīju. Uztaisīja arī garšīgas brokstis un vispār bija ļoti mīļš. Uz brokastīm mums pievienojās arī Laura, Teddy vecāki un māsa. Ļoti forša viņam māsa. Un es nemaz nejutos kaut kā neveikli vai dīvani esot viņu dzīvojamā istabā, izpūrusi un ar Teddy drēbēm mugurā. Arī no Teddy ģimenes nebija jūtami kaut kādi pārmetošie skatieni. Sajūta bija patiešām laba. Mājīga.  Hmm, interesanti, ko viņš viņiem par mani ir stāstījis? Diez vai tikai to, ka: "Mammu, šo piektdien pie manis pa nakti paliks viena meitene!". Pilnīgi noteikti zem tā visa slēpjas daudzi paskaidrojumi, kas tā par meiteni, cik nopietni tas viss ir utt. Protams, es jau neko nezinu. Eh, gan jau noskaidrošu!

Atzšos...es joprojām domāju par Jeroen. Nav tik viegli viņu izmest no prāta pēc visa piedzīvotā. Bet šoreiz ir savādāk. Cenšos domat par sliktajām lietām viņā, tādā veidā noskaņojot sevi pret viņu. Visu laiku cenšos sevi pārliecināt, ka man viņš galīgi nav bijis piemērots un esmu tikai un vienīgi izniekojusi savu laiku ar šo cilvēku. Nedomāju par tiem jaukajiem brīžiem, ko kopā pavadījām un neilgojos pēc tiem. Tieši otrādi. Tos es cenšos aizmirst. Varbūt jums liekas, dīvaini, ka es tā daru...bet savādāk nespēju. Pēc pēdējās vēstules, kuru viņam aizsūtīju un tajā pateicu, ka ok, piekrītu izbeigt mūsu friends with benefits attiecības, bet ceru, ka vismaz paliksim draugi...viņš neko vairs neatbildēja :( Vai tiešām viņš pat nevēlas būt mans draugs? Un tā vienkārši pazust no manas dzīves? Tā pavisam? Pēc visa kopā piedzīvotā?  Es nesaprotu :( Un tas mani visvairāk sāpina. Jūtos ļoti aizvainota, dusmīga un apmulsusi. Nu jau ir pagājušas divas nedēļas kopš no viņa neko neesmu dzirdējusi. Pa šo laiku pilnīgi noteikti esmu sapratusi, ka ar viņu patiešām vairs neko kā ar puisi nevēlos, bet vēlos vienkārši viņu satikt, tā nejausi satikt. Gribu lai viņš redz aizvainojumu manās acīs. Gribu lai viņš jūtās slikti un neveikli, mani satiekot. Un vispār man ir tik daudz ko viņam pateikt acīs, tik daudz dusmas! Un tik daudz neatbildētu jautājumu, uz kuriem pilnīgi noteikti no viņa atbildes tā arī nesaņemšu. Ok, zinu, ka katram notikumam ir divas puses. Un šī ir tikai manējā. Nezinu īsto iemeslu, kapēc Jeroen tā izrīkojās un izvēlējās mani vienkārši izsvītrot no savas dzīves. Varu par to domāt mūžīgi un tā pat nesapratīšu, ja viņš man nepaskaidros. Un tas mani visvairāk kaitina. Zinu, ka man nebūs miers sirdī, kamēr viss nebūs atrisinats līdz galam. Tāpēc ceru, ka viņu reiz nejauši kaut kur satikšu un mums būs iespēja parunāt. Starp citu gandrīz viņu satiku šo trešdien. Bijām ar meitenēm Hema brokastīs un kas tad tur...garām kafejnīcas logiem pagāja neviens cits kā Jeroen. Viņš mūs neredzēja. Satraukums. Pēc tam viņš nāca atpakaļ un atkal pagāja mums garām, bet neredzēja. Tas jau būtu stulbi, ja es skrietu laukā un viņu apturētu. Nē, es tā nedarīju. Ja būs lemts mums satikties, satiksimies. Pagaidām neko necentīšos plānot un paredzēt. 

Ah...baigi es aizrakstījos šovakar. Man vairs nav laika jums pastāstīt par to, ko darīju pagaišo sestdien uz svētdien. Bija arī diezgan interesanti notikumi! :) Par to rīt!

Taisos uz ballīti tagad ;)