5 pilsētas 4 dienās

Aizvadītā nedēļas nogale patiešām bija diezgan interesanta un es pat varētu teikt savdabīga. Katrā ziņā es tā ar vērienu esmu atgriezusies Holandē un kārtīgi izlustējusies 4 dienas. Jā, tas viss sākās ceturtdienā un turpinājās 4 dienas 5 dažādās pilsētās. Būs ko atcerēties.

Nelaimīgā HĀGAS ceturtdiena 

Kāpēc nelaimīgā? Nu pie visa mēs varētu vainot vienu kleitu. Jā nopietni! Stāsts īstenībā diezgan smieklīgs. Plāns bija ar māsām doties uz Hāgu ballēties. Aizgāju pie Lauras sataisīties. It kā jau biju izdomājusi, ko vilkt, bet tad pēkšņi Lauras skapī ieraudzīju vienu jauku kleitiņu (bildē pa labi). Uzvilku, Laura teica, ka izskatās super un lai es noteikti tāda braucot. Ok! Braucam. Satiekam Sandru. Esam jau pusceļā, kad Sandra ieraudzīja, kāda es esmu apģērbusies. Šī pilnīgi uzreiz nobāl un atsauc atmiņā ļoti nepatīkamu notikumu, kas ar viņu atgadījās pagaišgad, kad viņai mugurā arī bija šī pati kleita. Sandra pēc ballītes salauza roku :( Un tad pēkšņi arī Laura atcerās vienu nepatīkamu notikumu iz savas ballīšdzīves ar šo pašu kleitu mugurā. Viņa esot toreiz nejauši nolieta no galvas līdz kājām ar alkoholu. Visu šito noklausoties man pilnīgi bail palika un tā dīvaini ap dūšu. Vai tiešām varētu būt, ka šī kleita nes nelaimi??? Ar bailēm gaidīju, kas ar mani tāds varētu notikt. Cerēju, ka nekas. Tālāko ceļu līdz Hāgai braucu ļoti uzmanīgi, ka tik kaut kas nenotiek. Nu, bet ko lai saka..."kleitas lāsts" laikam ir patiess, jo šajā naktī tā nesa nelaimi ne tikai man bet arī pārējiem :D Hāgā satikām Zoe (aupair no Austrālijas). Četratā devāmies uz mūsu mīļāko klubu "Kluis", kur bija paredzēts satikt Jeroen un Džeiku. Un te nu sākās mūsu pirmā nelaime. Laura gāja pa priekšu un viņu apturēja apsargs un teica, ka šī nevar iet iekšā, jo esot piedzērusies (kaut arī viņa labi ja tikai pus aliņu bija izdzērusi). Šī attaisnojās, ka nav piedzērusies, bet apsargs paliek pie sava. Pēc brīža es vēlreiz mēģināju ar apsargu parunāt un tad šis pēkšņi citu iemeslu izdomāja, kāpāc mēs nevarot iet iekšā...esot redz privāts pasākums. Kaut kāds sviests. Bijām tik dusmīgas. Un galvenais, ka vēl bija agrs un tas klubs pustukšs. Kāpēc mūs nelaida iekšā? Pirmo reizi šitā gadījās. Stulbā Holandes klubu facecontrol sistēma. Ceru, ka nākošreiz tur mūs ielaidīs. Tas taču mūsu mīļākais Hāgas klubs. Ok, tā kā netikām tur iekšā, devāmies uz klubu tur pat blakus "Danzig", bet tur mūs arī neielaida, jo teica, ka esot studentu nakts un jāuzrāda apliecības, ja gribam tikt iekšā. Kaut kāds sviests. Nekad nekas tāds nav prasīts. Tātad jau otrā nelaime. Mums visām jau garastāvoklis uz nulles, bet ok, nepadevāmies. Klubā "Supermarkt" tikām iekšā bez problēmām. Pat pases neprasīja. Tur bija tāds diezgan patukšs. Paņēmām aliņus, pasēdējām un re...jau trešā nelaime atgadījās - Sandrai saplīsa maiciņa. Noplīsa lencītes. Aaa un vēlāk viņai arī pogas izplīsa :D Cik veiksmīgi :D

Zoe un māsas :)

Sandrai nelaime ar maiciņu

Tālāk devāmies uz klubu "Millers", cerībā tikt iekšā. Tur arī satikāmies ar Jeroen un Džeiku. Viss veiksmīgi. Iekšā tikām un ballīte sākās. Bij ok, bet man kaut kā īpaši garastāvoklis nebija. Arī tā kleita visu laiku prātā bija un domas par to, ka kaut kas slikts vēl var atgadīties. Un laikam jau, ja par to vairāk domā, kaut kas slikts arī atgadās. Iedomājieties dejojot kāds man nejauši trāpīja ar roku pa aci un man izkrita lēca. Kaut kā to uz zemes atradu, bet bija jau par vēlu...saplēsta un sabradāta :( Foooršīīīī!!! Kaut kāds murgs. Visu turpmāko vakaru pavadīju mēģinot apvienot miglaino skatu ar to, ko redzu patiesībā. Tas bija tik grūti un dīvaini. Nu kā var tā neveikties? Un tas vēl nebija viss mūsu neveiksmju sarakstā. Zoe pēkšņi uzpampa roka. Viņa pat nezināja no kā. Nu tā vienkārši piepampa un bija dikti milzīga. Laikam kaut kāda alerģija. Bet nu tā kopumā ņemot bija jauks un atmiņā paliekošs vakars. Tomēr katra ziņā ne tas labākais. 

Laura un foršais Džeiks

Zoe ir tik fooorša...un maziņa :*

Jeroen un Sandra...brālis un māsa :D

Aaa un jums jau noteikti gribās zināt, kas notika starp mani un Jeroen? Nu kaa, no saakuma iztureejos, kaa plaanoju...draudziigi, bet mazliet atturiigi. Arii vinjsh necentaas tur baigi izraadiit kaut kaadus maajienus, tachu uz vakara beigaam vinjsh izmainiijaas, palika taads beediigs. Nezinu. Parunaajaamies. Vinjsh man atklaaja, ka es esot mainiijusies peec atgrieshanaas un palikusi nosleegtaaka. Vinjam pasham esot diivaini, ka naacis man taa pretii ar taam sms un aicinaajumiem satikties, jo vinjsh taa parasti nedara. Nu bet ko man citu dariit? Gribeeju buut ar vinju piesardziiga. Ko tad vinjsh gaidiija? To, ka es peec atgrieshanas un visiem notikumiem Latvijaa atkal skrieshu atpakalj pie vinja? Nu nee tachu. Pati jutu, ka esmu mainiijusies. Katraa zinjaa emocionaali stipraaka. Negribu Jeroen sev pielaist vairs tik tuvu. Taapeec arii es pateicu "NĒ" vinja aicinaajumam shajaa vakaraa doties pie vinja uz maajaam. Tas bija gruuti (it iipashi peec tiem lieliskajiem skuupstiem, kas mums shovakar bija), bet es to izdariiju. Protams vinjam nepatika mans atraidiijums, tachu es uzskatu, ka tas bija pareizaakais, ko izdariiju. Ko vinjsh iedomaajas? Kad tik pasauks, tad es skrieshu? Nē! Nu taa nu mees katrs devaamies uz savu pusi un es nezinaaju, kas buus taalaak, vai vinjsh pazudiis pavisam vai tomeer atkal meegjinaas kaut ko...eh

Ar ričukiem devāmies mājās. Arī Džeiks izdomāja braukt ar mums kopā. Dikti bijām izsalkuši tāpēc piestājām pie vienas ātrās ieskrietuves un šo es arī varētu ierindot mūsu šī vakara neveiksmju sarakstā...šausmīgi ilgi nogaidījāmies, kamēr varējām pasūtīt ēst. Tik stulba apkalpošana. Un tāāāds besis. Bet nu beigās viss beidzās labi. Mājas nokļuvām veiksmīgi bez jebkādām lielām traumām. Taču katrā zinā pēc šī vakara apsolījāmies, ka neviena no mums to sasodīto kleitu vairs nevilks. Mēs viņu sadedzināsim. Aaa starp citu Sandra tā smejoties izdomāja, ka vajadzētu uztaisīt eksperimentu un vēl vienu reizi par spīti to kleitu uzvilkt un redzēt vai patiešām atkal kaut kas slikts atgadīsies. Bet interesanti vai ne! Vai tiešām dažas drēbes var būt nolādētas?

Rīts! Besis pie ātrās ieskrietuves haha un Sandra tikusi pie savas kroketes

 WASSENAAR piektdienas besis "Rickijā" 

Par laimi man piektdien bija jāpastrādā tikai 2 stundiņas no rīta un pēc tam visu dienu biju brīva. Un ko gan es citu darīju? Protams, ka gulēju. Tā arī visu dienu noslinkoju pa istabu. Vakarā pie manis atnaca māsas un sataisījāmies uz ballīti. Šovakar bija paredzēta īpaša ballīte. Mana lieliskā Linnea atgriezās no brīvdienām (nebijām redzējušās vairāk kā mēnesi) un tad nu, protams, jāiet par godu tam ballēties. Mums pievienojās arī Zoe un Annemie. Ar dāmām devāmies iekarot vietējo bāru "Rickies". Vispār man jau arī šī bija pirmā tāda kārtīgā ballīte "Rickijā" pēc atgriešanās Holandē. No sākuma bija galīgi tukšs un man pilnīgs besis. Pat vēlāk, kad cilvēki saradās, man nebija ballīšgarastāvoklis. Es pat nezinu, kas bija uznācis. Sajūta apmēram tāda pati kā vakar Hāga. Nespēju iztrakoties un izbaudīt vakaru. Kas noticis? Vai es palieku pārāk veca priekš ballītēm? Varbūt. Man pat bija tāda sajūta, ka man tas viss ir apnicis un nu jau es ballējos tikai ballēšanās pēc. Nezinu. Varbūt tiešām uz kādu laiku vajadzētu ieturēt pauzi. Atpūsties. Arī meitenes juta, ka esmu savādāka, mēģināja mani uzmundrināt. Viena interesanta lieta gan notika šovakar. Uz bāru kopā ar vienu draudzeni atnāca Jeroen ex draudzene...nu tā trakā, kuru es ciest nevaru. Un esmu pilnīgi pārliecināta, ka viņa mani arī necieš vēl joprojām. Visi tie viņas skatieni šovakar un pārspīlētā draudzība bez maz vai ar visiem bāra apmeklētājiem. Es pat nezinu, ko viņa centās pierādīt? To, ka visus te šausmīgi labi pazīst un ir baigi krutā? Pse! Whatevaaa! Bet nu katrā ziņā nekādas scēnas šoreiz netaisīja. Domāju, ka bija bail. Viņas bija tikai divas, bet mēs sešas. Domāju, ka jutās mazliet apdraudēta. Pat no bāra ātrāk aizgāja. Mēs ar visām meitenēm tieši tad ārā stāvējām. Šī garām ejot tā baigi augstprātīgi noskatījās un vēlāk vēl atskatījās un kaut ko pateica. Šovakar bārā bija arī Remco. Sanāca mums so to parunāt. Atkal jau nācās klausīties viņa bezcerīgos aicinājumus uz randiņu. Man pat viņa jau žēl paliek. Remco jau kopš decembra cenšās mani pierunāt ar viņu satikties, bet es tik nē un nē. Vot tā ir apņēmība. It kā šovakar piekritu, ka aiziešu ar viņu uz randiņu, bet pēc divām dienām atcēlu. Aj, tā sanāca. Nabaga Remco :D Bet nu jā...žēluma dēl ar nevienu uz randiņu neiešu.

Saņēmām supergardos šotiņus no mūsu bārmenīša Džeika

Hey dāmas :* Jūs tik foršas!

Tik jauki bija atkal satikt Linnea

Annemie un Linnea

Huh?

Ballītēēēē

P.S. No Jeroen nekaadu zinju nesanjeemu peec ceturtdienas :(

Sestdiena un 6 aupair NOORDWIJKĀ

Sestdien es labprāt būtu gulējusi visu dienu, bet nevarēju, jo apsolīju Linnea, ka jau ap 11:00 dosimies uz LEIDENU. Gribējām izčekot vienu tetovēšanas salonu, jo abas taisīsim mazus tetovējumiņus par godu superīgajam laikam Holandē. Gribam mazus velosipēdiņus. Nu tad noskaidrojām visu kas un kā, bet beigās izdomājām šo ideju atlikt uz kādu laiciņu. Pirmkārt baigi dārgi un man naudiņa jāiekrāj un otrkārt es tieši šajā konkrētajā brīdī nejutos tā it kā būtu pienācis laiks manam tetovējumam. Es saprotu Linnea...viņa pēc nedēļas brauc prom, bet es te vēl 4 mēnešus būšu un man vēl laika būs. Tā kā bijām atbraukušas uz Leidenu, tad pie reizes izstaigājām arī superīgo tirgu. Leidenas sestdienas tirgus ir vislieliskākais tirgus kurā esmu bijusi. Es jau jums te to diezgan bieži esmu savā blogā saslavējusi. Tā saēdāmies visādas degustējamās lietas. Arī Sandra mums pievienojās un sanāca izmest vēl vienu apli pa tirgu. Pavazājāmies arī pa veikaliem. Tagad jau visur atlaides baigās. H&M nopirku svārciņus un kurpītes un par to kopā tikai 3 eiro samaksāju. Iedomājieties!!! Un pēc tam mums uz kādu pus stundu sanāca iestrēgt Leidenā, jo sākās pamatīgs lietus. Nu tāds patiešām kārtīgs. Bet tas beidzās un laimīgi nokļuvām atpakaļ Wassenaar. Man tik ļoti gribējās gulēt, bet nevarēju. Vēl priekšā vakars. Un nakts. Sāku jau šaubīties, vai tiešām gribēšu atkal jau ballēties. Jau trešo nakti pēc kārtas? Hmm. Bet nu pirms tam vakars jāiztur. Uztaisījām latviešu vakaru pie Lauras jaunās host ģimenes. Vakariņās pagatavojām to pašu, ko pie manas un Sandras ģimenes - kartupeļus, karbonādes, sēņu merci, ceptus ābolus ar krējumu un alus salātus. Dikti garšoja viņiem. It īpaši alus salāti. Pēc tam vēl parādījām video par Latviju "Sounds like Latvia" un vēl pāris video no Latviešu dziesmu un deju svētkiem. Visvairāk šie holandieši bija pārsteigti par deju svētkiem...kā tas esot iespējams tūkstošiem cilvēku iemācīt tā dejot un veidot tās visas formas? Tas viņus patiešām pārsteidza. Nu jā pastāstījām cik liela dejotāju un dziedātāju tauta mēs esam. Pēc šī vakara vēl vairāk lepojos ar savu valsti. Bija tik jauks vakars. Laurai ir tik superīga host ģimene.

Vakariņas :)

Varbūt mazliet par daudz vīnu pie vakariņam iedzēru, bet garastāvoklis uzlabojās un vairs nesvārstījos par ballēšanos sestdienas vakarā. Bijām izdomājušas doties uz apmēram 15 km attālo pludmales pilsētu Noordwijk pie Zoe. Viņa ir aupair tur un pašai pat ir savs dzīvoklītis, tā kā varam pēc ballītes palikt tur. Braucām šoreiz ar autobusu - es, māsas, Linnea un viņas māsa Ellen. Pa ceļam autobusā ēdām čipšus un dzērām Linnea līdzpaņemto vīnu. Veiksmīgi nokļuvām pie Zoe. Pat sanāca iepazīties ar viņas host vecākiem. Jaukiņi. Un cik viņai foršs tas dzīvoklītis. Atrodas tur pat host ģimenes sētā, divi stāvi ar virtuvi, dušu, viesistabu un guļamistabu. Vietas nakšņošanai tur pietika mums visām sešām. Tad nu sataisījāmies un devāmies Noordwijk klubu tūrē. Pirms tam Noordwijkā biju kādas 2 reizes bijusi, bet tas tikai pa dienu, tā ka nakts dzīve vēl nebija iemēģināta. Klubu zona viņiem te diezgan tuvu jūrai un visi viņi ir viens pie otra blakus. Ikvienā vietā tikām iekšā bez problēmām. Īsti neatceros, cik klubos bijām, bet zinu, ka baigi foršie bija. Nobeidzām ar klubu "Zeepaardje" (jūras zirdziņš), jo tur mums visvairāk patika. Liels, bāri un deju zāles interesanti izvietotas. Un tik daudz cilvēku un smuki puiši. Aaa un ballējoties atcerējos, ka Noordwijkā taču dzīvo mans sapņu princis Niks (par mūsu iepazīšanos šeit un turpinājumu šeit). Pēdējo reizi tikāmies tikai pagaišā gada oktobrī, pēc tam tikai sarakstījāmies un plānojām tikšanās, bet tā arī nekas nesanāca. Abiem visu laiku bija citi plāni. Tad nu domāju, neko jau nezaudēšu un aizsūtīju viņam sms, ka šovakar esmu Noordwijkā. Ja nu viņš arī gadījumā te ir būtu forši saskrieties. Pēc brīža saņemu atbildi, ka šis esot klubā "Zaapaardje" un lai es nākot uz turieni. Haha cik interesanti. Es jau tur gandrīz visu vakaru biju. Kāda sagadīšanās. Satikāmies. Beidzot. Pēc tik daudz mēnešiem. Bišķi mainījies izskatā bija, bet tā jau tas pats vecais, smukais, blondais un dikti jautrais princis Niks. Tāds prieks bija viņu satikt atkal. Un viņa prieks nebija mazāks par manējo. Pēc tam visu vakaru bijām kopā. Arī ar savām draudzenēm iepazīstināju un šīm viņš arī dikti patika. Haha pat Laura man prasīja, vai man nebūtu iebildumu, ja šī viņu nobučotu :D :D Nu katrā ziņā bija jautrs vakariņš. Man dikti Noordwijkā patika un noteikti te vēl bieži atgriezīšos. Labi, ka te Zoe dzīvo. Ir vismaz kur palikt.
Aaa un divas lietas, ko gribu piebilst par Noordwijk klubiem. Pozitīvais - tualetes klubos ir par velti. Visur citur parasti 50 centi jāmaksā. Negatīvais - Noordwijk klubi jau 2:00 verās ciet. Tik stulbi :(
Bet nu katrā ziņā ballīte bija laba! Paldies Zoe!


P.S. Joprojām nekādas ziņas no Jeroen!

ZOETERMEER snovbords svētdienā

Svētdien pie Zoe pamodos ar ļoti lielām galvassāpēm. Aaa, zinu kāpēc. Visu vakaru biju man liekas visskaidrākā no visām manām dāmām, līdz satiku Niku un šis man dzērienus vienu pēc otra sāka uzsaukt :D Skaidrs! Būtu labprāt gulējusi visu dienu, bet nē...svētdienai jau plāns izstrādāts. Mums ar māsām 14:00 bija jābūt atpakaļ Wassenaar, jo tad mūs savāks Lauras draudziņš Jorams un vedīs snovbordot. Awesome!!! Ap 11:00 man liekas iztaisījāmies. Visas devāmies paēst brokastis McDonaldā (cik jauki) un tad uz autobusu. Lauras blondisma dēļ apsēdāmies nepareizā pieturā un tāpēc nokavējām mūsu autobusu. Kad atradām īsto pieturu, izrādījās, ka nākošais autobuss ir tikai pēc stundas un tas nozīmē, ka Wassenaar būsi tikai tā nedaudz pirms 14:00. Sviests. Es gandrīz nomiru tajā pieturā to autobusu gaidot. Sapņoju par dušu un gultu. Vairs ne pavisam negribējās doties snovbordot vai darīt ko citu aktīvu. Tāāāds nespēks. Nu varētu būt pēc 3 dienu ballīšu nonstopa :D Autobusu beidzot sagaidījām. Tiku mājās. Fiksa duša un enerģija mazliet atgriezās. Sniega drēbes bēniņos sameklētas un aidāāā uz kalnu! Haha varbūt jums liekas, ko es te murgoju...kāds vēl kalns un snovbordošana vasarā? Jā jā! Mums te Holandē netālu no Hāgas ir tāda pilsētiņa Zoetermeer un tur ir inside sniega trase "Snowworld". Baudi sniega priekus visu cauru gadu. Un Jorams tur strādā tāpēc kā dzimšanas dienas dāvanu mums visām piedāvāja par velti sarunāt mums snovbordošanu. Yeeey! Mēs ar māsām to darījām pirmo reizi mūžā. Ok, māsas vienu reizi bija mēģinājušas Latvijā, bet tas jau tā nenopietni bija. Snowworldā mums pievienojās arī Jorama draugs Toms...mmm dikti smukiņš un jauks. Man ļoti iepatikās. Un viņš man arī diezgan daudz palīdzēja un mācīja snovot. Tas bija jauki. Mans personīgais treneris :D Abi puiši jau baigie profesionāļi. Es ar tā gribētu snovot kā viņi. Mēs jau ar māsām man liekas biežāk bijām redzamas guļus stāvoklī nekā uz dēļa :D Svovbords īstenībā ir baigi grūts. Bet nu uz beigām jau kaut kā līdzsvaru sanāca arvien labāk noturēt un mūsu trenerīši pat atzina, ka priekš pirmās reizes bija tīri pat ok. Neiztikām jau, protams, arī bez traumām. Laurai abi ceļi zili, Sandrai dibens sāp, bet man laikam vislielākā trauma - roka. Kaut kā nokritu un sasitu labo roku. No sākuma bišķi sāpēja bet pēc tam atsitu vēl pāris reizes un sāka sāpēt arvien vairāk. Pat piepampa un beigās knapi varēju pat pakustināt. Cerēju, ka nebūs lauzta. Ziemas prieki beidzās. Aaaes vēl beigās snovborda dēli uz slēpēm nomainīju, jo gribējās mazliet atsvaidzināt savas sēpošanas zināšanas, ko Šveicē ieguvu. Eh, nekas labs tur arī nesanāca...kritieni un komiska šļūkšana pa kalnu vien bija :D Bet nu tā katra ziņā diena izdevusies un gan jau ka vēl kādu reizi aizbrauksim te pat pasnovot. Nelieli pamatiņi ir ielikti!

Gatavas startam! Ok, Laura neizskatās īpaši gatava :D

Jorams instruē mūs par to kas un kā uz dēļa jādara :D

Eh, easy game! I can do it!

Nu ko viņš tur muld? Snovbordošana taču ir tik vienkārša! :D

Abi jaukie!!!

1...2...3...

Opaaaaaa! Un tā visu laiku :D

Šitā dara profesionāļi!

Mācāmies, mācāmies

Nu kaut kā nesanāk :D

Lifts ir fooooršs!

Palīdzēsi piecelties???

Re kā šai tomēr sanāk!!!

Hhahah haa būm!

Man ar sanāk...

...gandrīz :D

Nāāāā...

Fuch te snowboarding! Im making snow angels! :D

Eh čilllll! Laura, Toms, Jorams & me!

Neliela interesanta lieta jāpiemin. Bija taču paredzēts, ka Jeroen arī dosies ar mums šodien snovot, jo viņš arī ir profesionālis un dikti patīk šī nodarbe. Bet tā kā kopš notikušā ceturtdien viņš man nekādu ziņu nebija devis (es viņam arī ne), tad nezināju, kas un kā. Nu vot! Tad nu svētdienā gan Jorams gan es mēģinājām šo sazvanīt, bet viņš necēla. Arī uz Jorama sms neatbildēja. Hmmm dīvaini. Man jau radās aizdomas, ka viņš varētu būt dikti apvainojies par ceturtdienas atraidījumu. Bet nu vai tāpēc atkal šitā vienkārši jāpazūd? Un kas tas par čali, kas tik ātri padodās? Dīvaini! Katrā ziņā, žēl, ka Jeroen nebija, jo mums tieši pietrūka vēl viens treneris :)

Pēc snovošanas Jorams ierosināja doties pie viņa uz mājām un paēst vakariņas tur. Ok! Un tas bija tik jauki. Iepazināmies ar visu viņa ģimeni. Viņi tik forši. Mamma bija pagatavojusi salātiņus un tad vēl viņiem bija tāda kā pankūku cepamā plītiņa, ko uzliek uz galda un tu pats sev priekšā vari cept pankūkas. Mamma bija uztaisījusi spinātu pankūkas. Tik garšīgi. Un tik interesanti. Burvīgs vakars bija. Vēlāk arī ar Jorama tēti un brāli iepazināmies. Viņi visi bija tik ieinteresēti, kas mēs esam un ko darām. Sarunas tik plūda un plūda. Un vēlāk tajā pašā vakarā, kad bijām jau savās mājās, Jorams uzrakstīja, ka mēs visas esot viņa ģimenei šausmīgi patikušas un šie dikti gribot mūs noteikti vēl satikt...aicināja piknikā, kempingā vai vienkārši atkal ciemos. Cik forši. Ak šie jaukie un laipnie holandieši. Aaa un viņi arī manu satraumēto roku aprūpēja...uzlika ledu un iedeva vēl kaut kādu smēri. Tas bija mīļi.

Mūsu jaukās pankūkvakariņas :)

Tā nu lūk pagāja mana pirmā nedēļas nogale atpakaļ Holandē. Manuprāt diezgan interesanta un pat traumējoša. Bet bija jautri un bija arī par ko padomāt. Pati jutu, ka esmu mazliet mainījusies. Man kaut kā vairs nerūp pāris lietas. Tāds pohujisms šajā nedēļas nogalē bija iestājies. Kaut vai par to pašu Jeroen. Bērns kaut kāds!


Svētdienas nakts vispār bija šausmīga, jo mana roka tik ļoti sāpēja, ka pat pagulēt nespēju un 
mocījos ar asarām acīs. Pirmdienas rītā tik ļoti sāpēja, ka host tētis mani dabūja pat pie ārsta vest. Ārsts apskatīja, teica lai uztaisu rengenu. Uztaisījām un izrādījās, ka roka nav ne lauzta un kauls arī nav iesprādzis. Fuuuu, tas labi. Esot tikai dikti sasista. Bet nu kā tad es varēju tik ļoti sasista, ka tā sāp? Nesaprotu. Lika man panēsāt rokas apsēju un pēc pāris dienām būšot ok. Šodien jau trešdiena. Sāpes vēl ir, bet nu jau ir arī daudz daudz labāk Varu pirkstus pakustināt un vairs arī nesāp, ja kaut ko aiztieku vai rakstu ar datoru. Aaa un noteikti gribu pieminēt cik man ļoti patika viesošanās Holandes slimnīcā. Pirmkārt jau pie ārsta es tiku ļoti ātri...pēc kādas 1 min gaidīšanas. Ok, biju pierakstīta. Bet vēl patīkamāks šoks bija rengena kabinetā. Parasti zinu kā ir bijis Latvijā...nosēdi rindā kādu stundu un tad tikai pēc pāris dienām saņem rezultātus. Te Holandē mēs vienkārši ieradāmies. Pasēdēju kādas 2 min un mani jau pasauca uz fotografēšanu un jau pēc kādām 5 min bildes bija apskatītas un man paziņoja rezultāts. Tik ātri un veiksmīgi. Tāds prieks!


Attieciibaa uz Jeroen pirmdien mans pacietiibas meers bija pilns un es skaidri un gaishi vinjam facebookaa paprasiiju vai peec taas ceturtdienas viss ir ok? Un tad saakaas. Sanjeemu pretii garu veestuli, cik aizvainots vinjsh esot, cik ljoti centies un es galiigi neesot naakusi pretii, neesot vairs jutis connection between us blaa blaa blaa. Sarakstiijaamies visu vakaru un to visu daudz maz izrunaajaam un beigaas sarunaajaam vairs neiesaistiit muusu emocijas un nejaukt iekshaa lietas, kas attiecaas uz nopietnaam attieciibaam. Mees viens otram veel joprojaam ljoti patiikam, tikai negribam neko nopietnu. Un shoreiz pat veel vienkaarshaak. Vairs nekaadu miilinaashanos balliitees, nekaadus jaukos randinjus. Mums buus tikai fun! Un tas ir labi. Es zinu, ja atkal ar vinju taa nopietni saakshu satikties, atkal iemiileeshos, bet es to negribu. Taapeec saglabaashu to visu as easy as possible! Un vinjsh grib to pashu, taa kaa redzees kas tur sanaaks!
Satikaamies atkal vakar (otrdien). Vinjsh man ar savu moci atbrauca pakalj un aizveda pie sevis uz Hāgu. Tik forshi bija atkal ar mociiti pabraukaaties. Juus jau ziniet cik ljoooooti man tas patiik! Bija mums taads forshai vakars. Tiiri pat interesants un nedaudz savaadaaks. Skatiijaamies filmas, dzeeraam alinjus un Jeroen izdomaaja, ka jaauzpiipee zaaliite. Hmm, interesanti. To mees kopaa pirmo reizi dariijaam. Man jau ar diviem duumiem pietika, lai buutu jautri Hehehe bija tieshaam jautri. Bet ne taa jautri, ka visu laiku jaasmejaas. Vienkaarshi taada baigi feinaa chilliigaa sajuuta un prieks iekshaa. Un Jeroen arii kaut kaa atveeraas un pastaastiija man daudzas privaatas lietas iz dziives. Daudz ko izrunaajaam. Tas bija forshi. Un noteikti nevaru nepiemineet skuupstiishanos esot zaaliites iedarbiibaa. Tas ir kaut kas woow! Man jau taa dikti patiik ar Jeroen buchoties, bet vakar tas bija kaut kas pavisam savaadaaks. Vienkaarshi bauda, kuru vareetu turpinaat visu nakti :D Nee nopietni. Labaakie skuupsti manaa muuzhaa! Pat tagad skudrinjas noskrien to atceroties. Kad tu esi sapiipeejies, tad sajuutas ir pavisam savaadaakas. Un ne jau taa pat es to te rakstu. Vienkaarshi iesaku izmeegjinaat. Tie, kas ir piipeejushi un to dariijushi, zina noteikti par ko runaaju, bet paareejiem, nopietni, iesaku! Foooorshi!


Nu tā, esmu jūs updeitojusi ar jaunākajam ziņām iz mana Holandes seriāla. Tuvojās jau kārtējā nedēļas nogale un zinu, ka tā būs grandiozā. Vis kaut kas ir padomā, tā kā gaidiet ar nepacietību! Nobeigumam viena jauka bilde ar manu mazulīti Nynki! Tas tā, lai jums liek pasmaidīt!

Jauku jums vasaru ;)