Kuldīgas Pilsētas svētkiiiiiiiii

Došanās uz Kuldīgas pilsētas svētkiem nu jau ir kļuvusi par manu vasaras tradīciju. Biju tur pagaišgad, gāja super un pilnīgi noteikti zināju, ka arī šogad šis pasākums ir jāapmeklē. Un pilnīgi noteikti ar to pašu kompāniju (nu gandrīz to pašu), ko pagaišgad. Tā ir tradīcija.

Tas viss sākās sestdienā.  Tā kā piektdienas vakarā biju traki noballējusies, tad pašsajūta nākošās dienas rītā nebija no tām labākajām. Un tas diezgan ļoti sabojāja visu vēlēšanos doties uz Kuldīgu. Arī Sandrai bija galīgi švaki ap dūšu un šī jau sāka šaubīties par braukšanu. Vēl lielāks besis iestājās, kad apmēram 2 stundas gaidījām, kad Karlīnas masa Elīna mūs aizvedīs ar mašīnu līdz Gribiņai, no kuras bija paredzēts sākt stopēt. Tiešām pārbesījāmies un man pat bija tāda slikta priekšnojauta, ka varbūt vajadzētu atlikt šo pasakumu. Bet nē nē, tradīcija paliek tradīcija un uz Kuldīgu tomēr aizbraucām. Braucām es, Sandra un Karlīna un Kuldīgā mums bija jāsatiek Kārlis un Valts. Tie abi tur jau kopš piektdienas nonstopā ballējas :D Elīna mūs beigās aizveda līdz Aizputes pagriezienam un sākām stopēt no turienes. No sākuma īpaši neveicās. Tad vēl lietus uznāca. Tas bija tik smieklīgi kā mēs visas trīs aptupāmies pie siena ruļļa un apsedzāmies ar manu lietusmēteli. 

Aizputes pagrieziens un māsas Miknes

Sākam stopēt

Jautrība un lietus siena laukā :D

Kad lietus mazliet mitējās, turpinājām stopēt un mūs ātri vien paņēma viens vīrietis, kas tieši brauca uz Kludīgu. Super! Tāds diezgan jautrs bija. Pat pasmējās par Karlīnu, kas sēdēja priekšā. Kad visi logi aizsvīda, šīs tā pasmējās, ka kāds te vakar alkoholu lietojis :D Taisnība, taisnība! Aaa un nevaru nepieminēt vienu baigi dīvaino sakritību. Kā tā vispār varēja gadīties. Tam vīrietim, kas mūs paņēma labajai rokai trūka pāris pirkstu un iedomājieties, nākošajā dienā, kad stopējām atpakaļ uz Liepāju, vīrietim, kas mūs paņēma arī trūka pāris pirksti labajai rokai :o Mistiski! Kā tā varēja sakrist? Bet ok. Tātad Kuldīgā nokļuvām baigi ātri, jo tas čalītis gandrīz visu laiku brauca uz 140 km/h. Tā ap 19:00 satikām Kārli un Valtu. Sēdēja abi parciņā Kludīgas centrā. Skats bija labs. Čaļi normāla pālī :D Apkārt gan sēž gan zalē vārtās dažas emo meitenītes. Kaut ko tādu nebiju vēl redzējusi. Viena pat bija tā apdzērusies, ka pliki pupi āra no maiciņas līda, bet pati to nemanīja :D Tik smieklīgi! Mēs pilnīgā skaidrā, gribējām tikt visiem līdzi, tāpēc aizgājam uz veici pēc sidriņiem un kaut kā ēdama. 

Čaļi jau normāli iesildījušies :D

Kārlis un Valts

Tā foršā beibe, kas pa zemi pusplika vārtījās

Vakariņās krabju nūjiņas

Tālāk sekoja šī pasākuma vistraumējošākā un trakākā daļa. Sēžam, dzeram parciņā. Mums ir jautri, dziedam. Kādus 20 metrus no mums uz soliņa sēž 3 pavecāki vīrieši (tā uz 40 gadiem varētu būt). Pēc brīža pie mums pienak viens no viņiem. Tāds draudzīgs un paprasa, vai mēs varētu klusāk uzvesties. Ko ta mēs, mēs jau tikai dziedam. Izrādījās tas čalis kaut kam no mūsu bariņa bija pazīstams, vēl sapīpēja ar mums un viss bija ok. Bet ar to viss vēl nebeidzās. Kaut kā sarunas panesās par to, ka mums nepatīk Rīga (sorry rīdzinieki), ka tur galīgi neforši dzīvot utt, šai pilsētai tika veltīts arī kāds rupjaks vārds. Un pēc brīža, vienārši tie abi pārējie divi vīrieši no blakus soliņa piesoļo mums klāt, pasaka: „Jūs manu dzimto pilsetu Kuldīgu par sūdu bedri nesauksiet!!!” un vienkārši iesit Kārlim pa seju. Seko arī sitiens Valtam pa seju. Abi čalīši nokrīt no 1 m augstās maliņas, uz kuras sedējām. Protams mūsos visos iestājas tāds WTF? Kas notiek? Kāds vispār te sakars ar Kuldīgu un ko jūs te mūsu čaļiem uzbrūkat? Kaut kādi idioti. Kārlis neko, nomierinās un nesaprot, kas notiek. Valts gan vienkārši uzreiz sacepās un agresīvi sit pretī uzbucējiem. Bet nu zin kā, asinīs tik daudz alkohola, ka šis knapi uz kajām turās. Nabaga Valts. Dabuja pretī vēl pāris reizes, pat pie zemes tika nogazts un šie viņam pa vēderu un galvu iespēra. Un ar to vēl nekas nebeidzās. Mazās emo meitenes tā kā trakas vistas tiem vīriešiem uzmetas virsū, bļaustījās un dzina prom, aizstāvēja mūsējos čaļus. Es jau ar būtu to darījusi, bet man bija šausmīgi bail. Šitie vīrieši izskatījās pēc tādiem, kas pat pret meitenēm roku varētu pacelt. Un pacēla ar. Viena no tām meičām, kas visvairāk bļaustījās, dabuja pa muti. WTF? Sist meitenei? Nu kur nu vēl trakāk? Labi, ka drīz iejaucās policija. Strīds turpinajās. Viens no tiem vīriešiem paspēja kaut kur nozust. Stulbums. Mīkstais kaut kāds. Policijai izskaidrojām situāciju, kā tas viss sācies un kas notika. Protams, mūsu vaina tur vispār nekāda. Beigās to vīrieti aizveda uz iecirkni un meiča, kas dabuja pa muti uzrakstīja par viņu iesniegumu un vēl tika uz slimnīcu aizvesta, lai uztaisītu ekspertīzi. Valts arī man liekas, ka kaut kādu paskaidrojumu uzrakstīja, bet neesmu pārliecināta. Bet nu lai vai kā, tas bija kaut kāds murgs. Vienkārši tik pretīgi vīrieši. Sadzērušies un vienkārši meklēja kašķi. Un galvenais sanāca taču ne par ko. Ne jau mēs Kludīgu nolikām. Nabaga mūsējie puiši :( Un galvenais es ar Sandru un Karlīnu velāk tajā vakarā tos abus kausļus redzējām pastaigājamies kopā ar sievām un bērniem. Es vēl saprastu būtu kaut kadi vientuļie krievu dzērāji, kam galvenais ir izkauties. Bet šitie taču latvieši, ģimenes cilvēki. Es nesaprotu! Un jūs man vēl prasiet, kāpec man vairs nepatīk dzīvot Latvijā? Lūdzu pierādījums. Atcerieties arī to, ko pagaišnedēļ rakstīju, par latviešiem, kas par ne pa ko uzbruka mūsu kompānijai, kad devāmies uz pludmales ballīti. Nopietni, bail paliek Latvijā dzīvot. 

Šitā apmēram izskatījās, kad Kārlim iesita un viņš krita no maliņas

Policija

Bet nu atpakaļ pie Kuldīgas svētkiem. Ne jau tikai negatīvas atmiņas man no šī pasākuma palikušas. Tā jau bija forši, interesanti un noteikti visu notikušo atcerēšos ilgi un ar smaidu. Ja sanāks būt Latvijā, tradīcijas turpināšu un uz Kuldīgu braukšu. Kas tad šogad tāds foršs bija? Haha viss pārējais. Pēc traģiska kautiņa mēs ar Karlīnu un Sandru kādu laiku pačillojām trijatā tur pat parciņā. Vēlāk izstaigājām visādas atrakciju vietas, tīri tā lai apskatītos, kas tad te notiek. Uzēdām arī interesanto kartupeli uz kociņa. Starp citu negaršo tik labi, kā izskatās. 

Kartupelis uz kociņa

Devāmies uz pilsētas laukumu un eh, kada neraža, nokavējām grupu „Triānas parks”. Dzirdējām tikai pēdējai dziesmai pašas beigas. Aaa un tad vēl lietus mazliet sāka līt. Vispaz pilsētas laukumā nejauši satikām Kārli. Un labi, ka satikām, jo viņam bija telefons izslēdzies un sazvanīt nevarēja. Kārlis vēl satika kaut kādus draugus...veselu ģimeni ar tēvu, māti un meitu un šie mūs ar šņabi cienāja. Tā jau jauki cilvēki. Kopā ar viņiem noskatījāmies arī lielo svētku gājienu, no kura es īpaši daudz neatceros :D Vispār viss pārējais vakars ir mazliet miglā un notikumi ātri sekoja viens otram.

Kārlis un viņa uzpampusī lūpa :D

Vēl pa vienam šņabītim Karlīn ;P

Gājiens

Visādus brīnumus gājienā satikām

 Atceros, ka pēc gājiena mēs trijatā ar Karlīnu un Sandru devāmies uz koncertu Lielajā estrādē. Aaaaa tur bija tik forši. Satikām vēl dažus pazīstamos no Liepājas. Iepazināmies vēl ar kaut kādām meitenēm un satusējām ar 10gadīgiem bērniem un veciem cilvēkiem :D Tas bija tik jautri. Nenormāli izārdījos pie Roberta Gobziņa un visiem viņa vecajiem hītiem. Amazing! Pēc tam atgadījās atkal kaut kas traģisks. Pazuda Karlīna. Viņa it kā teica, ka iešot piezvanīt, bet atpakaļ neatnāca. Es tik dikti satraucos. Zin kā, piedzērusies un svešā pilsētā. Kas zin, kur viņa ir un kas ar viņu noticis. Mēs taču tomēr viena par otru atbildīga. Nezinu kā, bet mūs pie estrādes atrada Kārlis un devāmies meklēt Karlīnu. Meklējām, meklējam, bet neatradām :( Ko nu? Man bija tāda dīvaina sajūta, ka jāizmet vēl viens līkums. Nezinu kāpēc, bet es vienkārši jutu, ka jāiet uz estrādes aizmuguri aiz krēslu zonas...un kāds brīnums, tur arī ieraudzīju Karlīnu sēžam uz trepītēm un raudam. Nabadzīte. Viņa bija tik uztraukusies, ka mūs pazaudējusi. Bet nu viss bija kārtībā. Atradām viena otru :) Tālāk turpinājāmies tusētes un dejot pie estrādes. 

Šitā bija viena superome. Dikti patika ar mums tusēties :D

čau Uldi

Jaunās draudzenes

Hey mazie ;)

Sandra normāli laiž vaļā

Sandras jaunais draudziņš :D RrrrrRRrr

Karlīnas caurums celī ;(

Kad devāmies prom, Karlīna nokrita no paaugstinājuma un dikti satraumēja celi. Pilnīgi caurums bija. Tas tik vēl trūka. Nepietika ar Kārli, kas pirmajā dienā izmežģija potīti un otrajā dienā kautiņā dabuja uzpampušu lūpu. Tagad vēl Karlīna. Pēc tam abi klibodami knapi vilkās. Bet, ja godīgi tas bija šausmīgi smieklīgi. It īpaši nākošaja dienā, kad Karlīna apgalvoja, ka kāds no mums viņai iespēris pa celi :D Mūsu lielisko un traumējošo pasākumu mēs noslēdzām Stendera ielas dejās, kas bija baigi forši. Vienkārši uz ielas skatuve un visi tucina. Tur vēl visādi paaugstinajumi bija, uz kuriem cilvēki dejoja. Bija jautri, bet baigais nogurums. Aaa un vispār mums radās neliela problēmiņa. Nu kā, bija sarunāts, ka paliksim pa nakti pie Valta kaut kādā dzīvoklī, ko viņš dabuja uz šo nedēļas nogali. Taču Valts diemžēl kaut kur pa nakti pazuda un sazvanīt viņu arī nevarēja. Bet es īpaši nesatraucos. Eh, kā būs būs. Varam jau arī tajā pašā Ventas rumbas krastā gulēt, kā pagaišgad. Vienīgi šogad mums līdzi nebija telts, tikai guļammaisi. Bet nu beigās uzradās mūsu glābējs Henrijs ar mašīnu un viņš nebija dzēris. Kārlim radās ideja, ka mēs taču varam palikt pie viņa laukos (apmēram 30 km no Kudīgas). Yeey. Tad nu laimīgi tikām aiztransportēti uz turieni. Visu ceļu gulējām, it īpaši Karlīna. No rīta vispār bija smieklīgi, kad pamodāmies klētī (gultās), Karlīna no sākuma nesaprata, kur vispār esam un kā te nokļuvām un kāpēc viņai tik ļoti sap celis :D un pēc tam visu dienu turpināja apgalvot, ka mēs esot viņai iespēruši :D Bet nu vispār pavadījām vienu lielisku svētdienu pie Kārļa laukos. Tīri tāda slinkošanas un atpūtas diena. Uztaisījām aukso zupu. Sauļojāmies un spēlējāmies ar diviem foršiem rotvelleriem. Tik jauki suņuki. Saēdāmies nenormāli daudz ķiršus. Viņam te ir tik daudz un dažādu šķirņu ķiršu koki. Aaaaa, tā pieēdāmies. Bijām arī aizgājuši nopeldēties uz tuvējo ezeru un tas bija tieši tas, kas šādā galvas sāpju dienā bija vajadzīgs. Perfekti. Bet no stulbajiem dunduriem gan bija baigi grūti pēc tam atgaiņāties :D Bet nu vispār ļoti jauka diena. Satikām arī Kārļa vecākus, kas ir baigi foršie.

rīts klētī

sauļojamies un spēlējamies ar Donasu

Fantastiski va ne

dodamies uz ezeriņu

Mmmmm tik jauki

Mājās devāmies tikai vakara pusē. Oooo neeee, jāstopē vēl uz Liepāju. Murgs. Vakarā atbrauca Kārļa brālis Jurģis un aizveda mūs līdz Jūrkalnei, no kuras tad arī sākām stopēt. Bija tāds besis. Neviens mūs neņēma. Vienkārši kādu stundu vilkāmies pa šoseju, līdz apturēja viens onkulis. Tāds nerunīgs bija. Aizveda mūs līdz pat Grobiņai. Tālāk jau kaut kā. Tikko bijām izkāpušas ārā no džipa, mums garām pabrauca viens superīgs Hipiju busiņš. Tur tāda paliela jauniešu kompānija iekšā sēdēja, sveicināja mūs pa logu, māja un tā. Tik forši. Tā būtu gribējies šitos apturēt un braukt ar viņiem, bet diemžēl busiņš nogriezās uz Rīgas nevis Liepājas pusi :( Nu neko, ejam tālāk. Stopējam stopējam un kas ta te...atkal tas pats hipiju busiņš brauc un šoreiz Liepājas virzienā. Un mums pat īsti rokas nevajadzēja celt. Šie jau pa gabalu mūs 3 meitenes ieraudzīja un stājās. Tiiiik forši. Smaids mums līdz ausīm un lecam iekšā. Tur blondīne pie stūres. Vēl viena meitene un visi pārjie čaļi. Kopā bijām busiņā 9 cilvēki saspiedušies. Protams šie visi sadzērušies. Tik jautri. Pacienāja mūs arī ar krabju salātiem, sieru un sidru. Un tā arī nesapratām, kas viņi ir un no kurienes brauc. Teica, ka no elles uz elli :D Bet sapratām, ka laikam jau no „Positivus” festivāla. No kurienes tad vēl. Bet nu katrā ziņā veiksmīgi tikām aizgādātas mājās un kārtējais Kuldīgas svētku piedzīvojums bija beidzies. 

 

Vēl tikai 10 km palikuši! Mēs to varam!!!

Superīgis hipijbusiņš!

Ta jau atkal līdz nākamajam gadam ;)