Welcome to LONDON

Jā jā jā...sanāca man arī mazliet paviesoties Anglijā, Londonā!!! Kā tā? Nu tā vienkārši. Cik varbūt nopratāt, tad mūsu lidojums uz Tenerifi bija no Londonas un arī atpakaļ lidojām uz Londonu, jo tā sanāca mazliet lētāk. Un tā kā atpakaļceļā no Tenerifes Londonā ielidojām sestdienas rītā, tad nu ar Sandru izdomājām, izmantot iespēju un pavadīt nedēļas nogali Londonā, ja jau esam te. Tā teikt apvienot divus ceļojumus vienā. Un bija baigi forši. Kaut arī bijām vienkārši nenormāli pārgurušas no Tenerifes ceļojuma, vienalga pavadījām superīgu nedēļas nogali Londonā. Mums it kā bija sarunāts palikt pie viena couchsurfer (itālis, 32), bet šis variants likās diezgan šaubīgs, jo čalis man tikai atsūtīja suvu telefona numuru un neko vairāk. Ierodoties Londonā izlēmām, ka labāk atradīsim kādu hosteli. Un vispār arī tas likās diezgan bezcerīgi. Nezinājām ne kur iet, ne ko meklēt. Par laimi viņiem te centrālajā stacijā bija tāda kā viesnīcu un hosteļu info un rezervācijas būdiņa. Nu tieši kā radīta tādiem stulbiem tūristiem kā mēs. Tur mums palīdzēja viena ļoti jauka meitene, kas atrada priekš mums vienu samērā lētu jauniešu hosteli (25 paundi par nakti no personas, istabiņā kopā ar citām 8 meitenēm). Nu vai tad mums bija citi variantu. Piekritām, samaksājām, saņēmām karti ar hosteļa atrašanās vietu un devāmies ceļā. Par laimi tas nebija diezgan tālu no centrālās stacijas - apmēram 20 min gājiens. Bijām jau sagatavojušās uz to ļaunāko. Noteikti, ka būs kaut kāds smirdīgs, netīrs, garlaicīgs un pilnīgi nolaists hostelis kaut kādā bīstamā rajonā. Bet...nē! Mūs sagaidīja patīkams pārsteigums. Tā vieta bija vienkārši AWESOME! Jau no ārpuses ēka atgādināja kādu mazu un jauku krodziņu senatnīgā stilā. Un iedomājieties, pirmajā stāvā bārs ar lieliem un mīsktiem ādas dīvāniem. Tur par arī hosteļa reģistratūra. Izgājām cauri bāram, sasmaidoties ar jauniešiem, kas ērti bija iekārtojušies dīvānos, baudīja dzērienus un izmantoja, starp citu, bezmaksas internetu. Cik superīgi. Un reģistratūrā mūs sagaidīja viens ļoti jauks puisis, kas tik laipni pret mums izturējās, uzdeva visādus jautājumus, par to kas mēs esam un no kurienes ceļojam utt. Sajutāmies patiešām jauki un mājīgi. Un izrādījās, ka te arī viesiem kafija, tēja un bezalkaholiskie dzērieni hosteļa bārā ir par velti. Protams arī brokastis ir iekļautas hosteļa cenā. Superīgi. Mans prieks par šo vietu arvien pieauga!

Mūsu foršais hostelis. Ja kādreiz iegriežaties Londonā, iesaku palikt tur!

Krodziņš iekšā un ārā

Piereģistrējāmies un devāmies uz savu istabiņu. Vienīgais, ka koridori bija diezgan šauri un ar mūsu lielajām somām grūti pārvietoties :D Bet tās tā. Istabiņa...nu nekas tāds īpašs. Maziņa ar 5 divstāvu gultām. Visa mūsu istabiņa bija jau aizņemta. Īpaši ar mūsu istabas biedrenēm nesapazināmies, jo viņas nelikās interesantas. Ar vienu meiteni iepazinos. Pēc jaukas dušas, kas starp citu te puišiem un meitenēm bija kopīga, paņēmu savu laptopu  un devāmies lejā uz bāru tik pie interneta un vienkārši pačillot. Saņēmām arī savus bezmaksas dzērienus :) Tur valdīja tik jauka un mierīga atmosfēra. Bija dienas vidus, cilvēki ne īpaši daudz, bet vienalga bija forši. Sākās pats interesantākais. Izgājām pasēdēt laukā, jo arī tur viņiem bija galdiņi. Pēc brīža pie mums pienāca viens puisis, vārdā Anik. Sākām runāt.   Šis izrādās ir pa pusei no Indijas un viņš te hostelī piestrādā. Jauks puisis un likās ļoti ieinteresēts mūsos. Viņš pat mūs ar Sandru uzaicināja vakarā uz savu dzimšanas dienas ballīti. Tā notikšot te pat hosteļa bārā. Nu tā tīri draugi atnākšot un viņi te iedzeršot, patusēšoties un tad došoties uz kādu Londonas klubu. Likās jau no sākuma tā neērti, zin kā viņam dzimšanas diena un mēs tikko iepazinušies, bet puisis dikti lūdzās, lai mēs atnākam. Nu ok, piekritām. Zin kā, ja jau esam Londonā tikai vienu nakti, nevar jau tā vienkārši iet gulēt (kaut arī bijām šauuuusmīgi pārgurušas). Aizgājām mazliet pagulēt  līdz vakaram, lai vismaz kaut kāda enerģija būtu. Bet īpaši labāk nejutāmies pēc tam. Bet vienalga nogājām lejā uz bāru. Bijām cerējušas, ka tur būs baigā ballīte par godu Anik, bet izrādījās, ka viņš ar saviem draugiem (apmēram 10) sēž pie galda un ēd vakariņas. Anik mūs ieraudzīja un bija šausmīgi laimīgs, ka ieradāmies. Iepazīstināja ar saviem draugiem. Pāris puiši bija dikti jauki. Tad vēl tur pāris meitenes bija, ar kurām nemaz neiepazināmies. Aaa un kas pats interesantākais. Anik mūs iepazīstināja ar Raimondu, kas arī te hostelī piestrādā un viņš ir latvietis. Tik forši bija latvieti te satikt un izrādījās, ka viņš bija vēl priecīgāks, jo mēs bijām pirmās latvietes, ko viņš te, dzīvojot jau 3 mēnešus, ir saticis. Pēc tam visu vakaru pavadījām kopā ar Raimondu un pārējiem Anik draugiem (puišiem). Sapazināmies vēl ar dažiem hosteļa darbiniekiem. Un kas bija pats interesantākais, katrs iepazītais cilvēks bija no citas valsts. Un viņu vidū pat nebija neviens anglis. Biju Londonā un neiepazinos ar nevienu pašu angli. Dīvaini, bet nesūdzos. Mums bija tik jautri. Mēs ar Sandru bez maz vai bijām visu to puišu uzmanības centrā. Laba sajūta. Mums tika uzsaukti dzērieni un sarunas sita augstu vilni. Aaaa un bārā bija arī dzīvā mūzika - viens jauks un dikti smuks puisis spēlēja ģitāru un dziedāja. Fantastiski! Superīgs vakars, kas, protams, tik vienkārši nemaz nebeidzās. Puiši vēlējās doties ballēties tālāk. Sandra jau vakara sākumā man pateica, ka pilnīgi noteikti nekur neiešot tālāk ballēties un es jau arī tā šaubījos, ko darīt. Bet zin kā, kad ballīte sit augstu vilni, nevar apstāties. Es 100% gribēju turpināt un beigu beigās pierunājām arī Sandru. Tad nu ar taxsi un 5 puišiem (no Latvijas, Indijas, Dienvidāfrikas, Spānijas, Ungārijas) devāmies uz klubu "O-neil". Tur bija tāda rinda, lai tiktu iekšā, bet mēs sagaidījām. Un pat ieejas maksa bija 8 paundi, bet Anik man izmaksāja. Nu klubs baigi foršais ar četriem stāviem un savādāku mūziku katrā stāvā. Pat dzīvā mūzika bija. Diezgan ātri mēs pazudām viens no otra, tad atkal atradāmies, tad atkal pazudām. Klubs bija pārbāzts. Viegli apmaldīties. Bet vispār ballīte bija superīga. Tik jautri ar tiem puišiem bija. Vissmieklīgāk bija, kad 3 no viņiem cīnījās par manu uzmanību un visi vienlaicīgi gribēja dejot. Pat izmantoju Raimondu par savu miesassargu un visu laiku no viņiem muku. Nu sākuma tas likās jautri, bet pēc tam palika kaitinoši, jo man ļoto ļoti iepatikās tikai viens no puišiem :p un pārējie vienkārši kaitinoši traucēja! Bet nu katrā ziņā ballīte bija neaizmirstama un dikti traka. Un ne jau tikai man. Paprasiet, kā Sandrai gāja! Māšuks mani ļoti pārsteidza. You go girl!!!

Uz hosteli tikām ar autobusu....jā ar slaveno sarkano Londonas divstāvu autobusu. Tik ļoti gribējās pamēģināt ar to pavizināties. Sanāca nakts vidū.

Nākošā diena, protams, bija grūta. Galva sāp, gulēt gribas, bet mums priekšā vēl visa diena Londonā, jo autobuss bija tikai 19:00 vakarā. Tad nu to arī kā īsti tūristi izmantojām. Bija mums kaut kāda karte un izdomājām apskatīt slavenākās un TUVĀKĀS, vietas, jo nebija tik daudz spēka, lai kaut kur tālu staigātu vai braukātu apkārt pa Londonu. Bet nu apskatījām to svarīgāko - Westminster Abbey, Big Ben, London Eye un Buckingham Palace.

Londonas ielās

Slavenais sarkanais divstāvu autobuss

Un kur nu bilde bez slavenās Londonas telefonbūdiņas. Bet, ja godīgi, tās būdiņas ir pretīgi piečurātas un smirdīgas. Necieņa!

Westminster Abbey

Lūkojoties uz London Eye

Westminster Abbey

Kaut kāds protests, bet galvenais, ka LV karogs arī ir :)

Sajūsminos par Big Ben

Foršie Londonas policistiņi

Haahaa

Vēl lielāks Haahaaahaaa

Nu jā, vāveres te tā pa Londonu mierīgi pastaigājās un nemaz nebaidās no cilvēkiem. Pieradušas. Tādi jaukumiņi :)

Buckingham pils! Nu tā slavenā

Arī Buckingham pils!

 Ar to arī pirmajai reizei pietika. Londona mazliet apostīta :D Ah diemžēl Princim Viljamam un Keitai virsū nesanāca uzskriet, kaut arī visos suvenīru veikalos viņu klātbūtne bija ļooooti jūtama :D

Pēdējās stundas Londonā pavadījām iepērkoties un ēdot. Sākām vienā jaukā spāņu restorānā un nobeidzām netālu no centrālās stacijas vienā ceļotāju tavernā. Sēdējām laukā, baudījām alu, olīves un karstos sīpolu riņķīšus, kad pie mums pienāca viens puisis un pajautāja, vai vieta pie mūsu galdiņa ir brīva. Protams, ļāvām viņam apsēsties un iedomājieties, cik pasaule ir maza. Sākām sarunu un izrādās, ka šis ir no Holandes un brauks uz Hāgu ar tieši to pašu autobusu, ar kuru mēs. Nu kā var tā sagadīties? Viņš esot uz Londonu atbraucis kā cauchsurfer un palicis pāris dienas pie vienas meitenes. Viņš ir fotogrāfs, kas veido grāmatu par cauchsurfing. Cik interesanti. Tālāk mēs visu ceļu uz mājām pavadījām ar viņu kopā un tikām iemūžinātas viņa kamerā priekš couchsurfing grāmatas. Forši. Būsim slavenas.

Pēdējā pus stunda Londonā :) Jaukais krodziņš! 

Aj bet mājupceļš bija tik garšs. Ar autobusu, tad ar kuģi, tad atkal ar autobusu līdz biedzot nakts brauciens bija beidzies un 6:00 no rīta ieripoju Wassenaar. Vienīgais, par ko vēlējos domāt bija gulta!

Tā nu mūsu milzīgais ceļojums bija garām un tik daudzas foršas lietas ir piedzīvotas. Man arī ļoti ļoti patika Londonā. Tik daudzus foršus cilvēkus iepazinu un guvu jaunus iespaidus. Noteikti vēl kādreiz gribu te atgriezties, lai tā kārtīgāk iepazītu šo grandiozo pilsētu. 

Bet uz pagaišo (pēc ceļojuma) nedēļu es nevēlos atskatīties, jo tā bija vienkārši briesmīga. Visa tā atklimatizēšanās, nogurums, stress, depresijas, asaras...es biju ļoti emocionāla. Likās, ka nedēļa nekad nebeigsies. Daudzas lietas notika Holandē, daudzi interesanti pavērsieni. Vislielākais notikums bija mana lēmuma par braukšanu vai nebraukšanu uz Tenerifi, paziņošana manai host ģimenei un draugiem. Haha, vēl jūs mazliet paspīdzināšu un neatklāšu, ko izlēmu. Bet viņi te visi zina!

Aaa un, protams, pavadīju vienkārši lielisku nedēļas nogali Holandē kopā ar Jeroen un savām draudzenēm. Prieks, būt atpakaļ!