Vislabākais darbs pasaulē :D

Kas nekait būt par Aupair? Patiešām! It īpaši tagad, kad gandrīz jau iestājusies vasara. Viss ko mēs Aupair darām ir čillojam dārzā un sauļojamies, kamēr mūsu bērni tur pat kaut kur blakus spēlējās. Dievinu tādu darbu. Citreiz aizejam ar bērniem uz saldējuma kafejnīcu, kas arī ir baigi forši. Bet parasti vienkārši esam laukā, saulē, baudot vasaru un viena otras kompāniju. Vispār mums te Holandē pavasaris kaut kur ir pazudis. Pēkšņi pēc stindzinošā aukstuma iestājās nenormāli karsts laiks. Nu jau kādu laiciņu nav ne lijis, ne apmācies un ir apmēram +25 grādus karsts. Naktis arī ir ļoti siltas. Istabā ir pat daudz vēsāks nekā laukā. Vakar aizmirsu pa dienu logu savā istabā aiztaisīt un  dienas laikā tā pieplūda ar karsto gaisu un saules stariem, ka vakarā jutos, kā pirtī. Pat elpot nebija ko. Šodien logs ciet un žalūzijas priekšā :D Bet es dievinu šo karsto laiko. Beidzot var staigā at šortiņiem un svārkiem. Beidzot var nosauļoties. Neciešu šo ziemas bālumu :D

Jūs nevarat vienkārši iedomāties kāds skaistums pašlaik te valda apkārt. Narcises uz ielām gandrīz jau ir noziedējušas un tagad ir iestājies koku ziedēšanas laiks. Woow...viss rozā, balts, zaļš! Kā pasaka. Te katram  sētā aug vismaz viens šis ziedošais koks. Un, ejot pa ielu, pilnīgi jūties kā tādā ziedu dārzā, kā pasakā. Pat manā dārzā ir ļoti skaists rozā brīnums. Re:

Nu skaisti! Un tā smarža!

Aizcakar saņēmu vienu ļoti ļoti bēdīgu ziņu. Mans mīļais, lielais un superīgais suns Rufo, kas dzīvo pie maniem vecākiem Latvijā, aizgājis tajā saulē. Viņam bija tikai 5 gadi. Jau pirms kāda pus gada viņam sāka palikt arvien sliktāk un sliktāk. Epilepsijas lēkmes viņu izmainīja no dzīvespriecīga draiskuļa līdz nelaimīgam sunītim :( Palika arvien sliktāk un sliktāk, līdz vakar mani vecāki saņēmās un nolēma viņu vairs nemocīt un ļaut aiziet. Protams, tas bija ļoti smags un sāpīgs lēmums, bet es zinu, ka Rufītim tā būs labāk. Viņš tiešām vairs nebija tas suns, kas sākumā. Un vakardiena bija vienkārši briesmīga. Es par šo notikumu uzzināju no Sandras, ka atnāca pie manis visa vienās asarās, krita man ap kalku un neko nespēja pateikt. Bez vārdiem sapratu, kas noticis :( Es kaut kā saņēmos, bet vēlāk, runājot skaipā ar mammu un omīti, kas nespēja vien valdīt asaras, arī es salūzu. Pat tagad, stāstot jums par to, man asaras ir acīs. Tik ļoti mēs mīlējām Rufo. Viņš bija ne tikai mūsu ģimenes loceklis, bet arī labs draugs visiem maniem draugiem. Viņš vienmēr bija klāt visās ballītēs, vienmēr jautri sagaidīja manus draugus. Viņš mīlēja būt sabiedrībā un mēs visi mīlējām viņu. Rufo, tu mums ļoti ļoti pietrūksi. Un paldies jums visiem, kas bija viņa draugi :*

Mans mīļums :*

Ok, ko nu daudz par bēdīgām lietām...dzīve turpinās un kādam vienmēr būs jāaiziet, jo kāds cits nāks vietā! Tāda ir dzīve!

Pagaišo trešdien bija dikti superīgs vakars un nakts, jo ar Jeroen beidzot izlēmām padarīt kopā arī kaut ko citu, ne tikai ballēties :D Tad nu mums bija jauks vakars pie viņa dzīvoklī Hāgā. Vai esmu jums teikusi, cik viņš ir labs pavārs? Jā! Uztaisīja mums brīnišķīgas vakariņas (vista sojas un ķiploku mērcē + īpaši pagatavoti rīsi + zaļās pākšu pupas ietītas bekonā un izceptas). Tik garšīgi bija! Un pēc vakariņām - filma  "Just go with it". Iesaku, ļoti smieklīga. Un ideāli radīta, lai skatītos kopā ar mīļoto cilvēku :) Bija tik jauki, gulējām gultā cieši viens pie otra, skatījāmies filmu un barojām viens otru ar supergardu saldējumu :) Haha romantisks vakariņš! Žēl, ka mums tādu nav sanācis vairāk, bet labosimies un arvien vairāk sāksim darīt kopā arī citas lietas, ne tikai ballītes. Lasiet tālāk, uzzināsiet, ko vēl pa pagaišo un šo nedēļu esam kopā sadarījuši.

Piektdienu varētu nosaukt par slinko dienu. Mani pieskatāmie bērni aizgāja spēlēties ar citiem bērniem, tāpēc sanāca tā, ka biju brīva visu dienas pirmo pusi. Arī Sandra un Linnea bija brīvas, tāpēc mēs vienkārši izdomājām neko nedarīt manā dārzā. Ēdām, dzērām, sauļojāmies un runājām muļķības. Tik jauka diena. Vienīgi vēlāk mazliet vēsi palika, bet tas mums netraucēja atpūsties. Man patīk mans dzīvesveids.

Piektdienas vakarā biju dikti dikti nogurusi un nosolījos sev neko nedarīt, iet gulēt, atpūsties kārtīgi beidzot. Bet kā tad! Ir taču piektdiena. Linnea un Sandra dikti gribēja kaut ko darīt! Arī Jeroen arbrauca uz Wassenaar. Viņš mani uzzaicināja uz nelielu pasēdēšanu pie Tjeerda. Īstenībā negribējās iet, bet arī Jeroen gribēja mani satikt un arī Linnea lūdzās, lai nāku. Nu vispaar tagad ir lieta taada, ka Linnea taa kaa draudzeejaas ar Tjeerdu. Peec paaris interesantiem notikumiem divaas balliitees, vinji nu ir saakushi satikties. It kaa jau jauki, divi draugi draudzeejaas ar divaam draudzeneem :) Bet peec shii vakara es sajutos mazliet stulbi deelj Linnea un Tjeerda uzvediibas, ka pilniigi saaku apsveert domu laist Jeroen prom un paartraukt to visu, kas mums ir :( Gan jau ka paarspiileeju. It kaa jau nekas taads traks nebija, varbuut tikai manas iedomas. Nu kaa pie Tjeerda bijaam divi paariishi un veel viens vinju draugs. Dzeeraam alu, pljaapaajaam, bija ok, bet man...pietruuka Jeroen uzmaniibas. Gribeejaas vairaak tos miiljos apskaavienus, skuupstus, uzmaniibas izraadiishanu. Ja pati, kaut ko neuzsaaku, Jeroen arii neko nedariija (nu gandriiz). Radaas taada sajuuta, vai es vinjam maz tik ljoti patiiku? Cik es viņam vispaar esmu svariiga? Un it iipashi, ja blakus diivaanaa visu laiku Tjeerds miilinaajaas ar Linnea. Diivaina sajuuta. Uznaaca mazliet taads besis. Bet varbuut taas bija tikai manas iedomas un Jeroen vienkārši ir tāds puisis, kas savas sajūtas neizrāda publiski. Es ceru, ka tā un ceru, ka to var mainīt. Es esmu tāda meitene, kam vajag daudz uzmanības un mīļuma. Ja to nesaņemu, tad čau! Aaa un šī vakara "pēdējais piliens" bija viens vārds, ko viņš pateica, kad atvadījāmies pie manām durvīm. Jāieskatās mazliet pagātnē...pirms nedēļas viņš mani uzaicināja uz vienu Pludmales kluba atklāšanu un visu nedēļu runājām par šo ballīti un plānojām utt. Tad nu šij ballītei bija jānotiek rīt. Un ko viņš man pasaka atvadoties: "Bye! So see you PERHAPS tomorrow!" Es šokā: "PERHAPS???" (tulkojumā "iespējams"). Woow! Plānojām iet kopā uz ballīti un te pēkšņi viņš mani tikai iespējams satikšot! Biju dusmīga. Neko neteicu, pasmaidīju un aizvēru durvis. Biju dusmīga. Nezināju, ko domāt un kā saprast viņa pēdējā laika uzvedību. Bet laikam jau atkal pati biju vainīga un nezin ko sadomājos.

Sestdienas rīts. Pamodos jau 8:00, jo bija jau izstrādāts dienas plāns! Ar Sandru un Nadju devāmies uz apmēram 15 km attālo Noordwijk pludmales pilsētiņu, kur šodien notika ziedu parāde "Bloumencorso". Braucām ar riteņiem pa kāpu zonu. Tas bija baigi foršs, sportisks un jauks 40 min brauciens. Galā nokļuvām ar nelielu nokavēšanos, jo puķu parāde bija jau sākusies. Tas bija tik skaisti, to visu redzēt. Iedomājieties, no miljoniem ziedu izveidotas dažādas figūras un tās mēroja 40 km garo ceļu no Noordwijk līdz Haarlem cauri mazajām pilsētiņām, priecējos iedzīvotāju acis. Ziedu parādes tēma bija mūzika un tā caurvija visu parādi! Man patika, jo nekad realitātē neko tādu nebiju redzējusi, bet biju arī pazliet vīlusies. Biju gaidījusi, ka ziedu veidojumi būs mazliet vairāk. Bija tikai kādas 10-15 mašīnas un tas taču ir maz. Nu ok, saprotu, cik milzīgs darbs ir ieguldīts katrā no tiem veidojumiem, bet es vienalga biju gaidījusi ko vairāk. Te jums ieskatam, kā tad tas izskatījās:

Apbrīnojami!

Pēc parādes nolēmām pavadīt kādu laiciņu arī Noordwijk pilsētā, ja jau esam te atbraukušas. Bija jauki. Viņiem te šodien bija kkaut kāds tirdziņš, izstaigājām to. Ieturējām arī supergardas brokastis vienā jaukā kafejnīcā. Nobaudījām arī te pat uz ielas nopirktās zemenes. Aaa un es aizsūtīju sms arī pasaku princim Nikam. Atcerieties Niku? Ja nē, tad iečeko šeit. Viņš taču Noordwijk dzīvo un tad nu iedomājos, ka varētu saskrieties, ja jau esmu te. Bet viņš diemžēl manu sms izlasīja par vēlu, kad es jau biju pusceļā uz mājām. Protams dikti lūdzās, lai atbraucu atpakaļ, jo ļoti gribot mani satikt. Bet sarunājām kādu citu reizi. Aaa un starp citu man tagad ir mazliet savādāki mati. Bildēs varēsiet redzēt. Pašlaik man tas ir tāds liels ilgtermiņa sapnis - izaudzēt garus matus. Tad nu izmēģināju, kā izskatās.  Un cik ļoti, gan matu garums izmaina cilvēka izskatu, vai ne? Es sevi nepazīstu :D

Māsas un mani jaunie mati :D

Ar foršo Nadju :)

Noordwijk ielās

Baudu svaigu piparmētru tēju un brokastis!

Zemeņu laiks :))) Ņammmm

Pēc Noordwijk apciemojuma devāmies atpakaļ uz Wassenaar, bet pa ceļam uz kādu stundiņu piestājām vēl vienā pludmales pilsētā Katwijk. Mazliet pavazājāmies pa veikaliem, pačillojām pludmalē un tad gan uz mājām.

Pēcpustdiena. Gaidīju ziņu no Jeroen. Pēc vakardienas dīvainās atvadīšanās nolēmu nedot viņam nekādu ziņu un gaidīt, kad pats man kaut ko uzrakstīs, ja joprojām vēlēsies satikt. Protams sazinājās ar mani. Viss bija kārtībā. Nekas nebija mainījies. Gatavojāmies vakara ballītei. Ar Tjeerdu un Jeroen satikāmies ap plkst 20:30. Es biju ar Sandru. Visi četri ar Jeroen mašīnu braucām uz Hāgu. Cik dīvaini, doties ar mašīnu uz ballīti :D Parasti jau ar riteņiem :D No sākuma aizbraucām pie Jeroen uz dzīvokli. Tur mazliet pasēdējām. Arī Thabo pievienojās. Pēc tam aizbraucām uz citu dzīvokli. Tjeerds šovakar nedzēra un bija mūsu šoferis. Tur bija vēl 3 čalīši. Divus no tiem pazinu. Haha gāja mums interesanti. Puiši ierosināja spēlēt alkohola spēli ar kārtīm. Dikti jautri mums gāja. Un mēs ar Sandru vēl pie tam vienīgās meitenes! Kāda vaina! Pēc tam braucām uz Hāgas pludmali. Tātad...pirmā problēma...jātiek iekšā pludmales kluba "Usa" atklāšanas ballītē. Kāpēc tā bija problēma? Tāpēc, ka tā ballīte bija diezgan exkluzīva un biļešu skaits bija ierobežots un tās, protams, bija izpirktas. Jeroen kaut kur pa dienu no kaut kā vienu biļeti bija dabujis. Tad nu mums atlika cerēt, ka dabūsim no kaut kā vēl 4 biļetes. Un izdevās. Uzskrējām virsū kaut kādām meitenēm, kas tieši gribēja pārdot savas biļetes. Un vēl pat dabujām tās pa 10 eiro, nevis pa 13, cik tās reāli maksāja. Pie ieejas bija diezgan liela facecontrol un laida iekšā tikai no 21. Mēs tikām, kaut arī visi nebija 21 gadus veci. Ballīte bija ok. Klubs patiešāms tāds glauns un inčīgs. Iekšā bija 3 zāles, 2 bāri. Ārā tāda liela terase ar galdiņiem un soliem. Visur milzīgi spilveni. Šur tur iedegtas lāpas un karstās lampas. Arī tāri inčīgi koki sastādīti. Aaa un kas interesantākais...ballītei bija arī tematika - Pirāti. Tad nu ļoti daudzi arī bija pieturējušies pie šī dreskoda. Uz kluba terases arī bija uztaisīts tāds milzīgs papagailis, bārmeņi arī saģērbušies kā pirāti. Atmosfēra bija baigi laba. Un kādi cilvēki! Nu varēja redzēt, ka te bija ne šāda tāda publika izlasīta. Cik noskaidroju, tad lielākā daļa bija lūgtie viesi uz šo ballīti, tātad visādi "biezie" jaunieši, krutie :D Bet vispār smuki puiši un meitenes. Bija patīkami šādā sabiedrībā atrasties. Vienīgais, kas man dikti nepatika, bija Bumsī Bumsī, Tuc Tuc mūzika. Un tā visu nakti. Galīgi garām. Ballējāmies ar mūsu puišiem, bet man kaut kā atkal jau pietrūka Jeroen uzmanība. Viņam te ballītē bija daudz pazīstamo, tā kā viņš bieži vien ar kādu runāja un mani atstāja. Mēs ar Sandru bieži vien staigājām apkārt un čillojām uz treases spilveniem. Aaa un beidzot iepazinos ar Jeroen 18gadīgo brāli. Ārprāc cik viņi ir līdzīgi. Blonds Jeroen. Vienu reizi pat viņus sajaucu haha! Bet viņam foršs brālis. Ballīte beidzās tā ap 4:00. Biju dikti dikti nogurusi un pat aizmigu mašīnā pa ceļam uz Jeroen mājām. Nokļuvusi tur, uzreiz iekritu gultā un aizmigu. Sandra arī. Nezinu kur puišiem bija vēl enerģija, bet viņi turpināja tusēties vēl vismaz kādu stundu tur pat blakus istabā. Secinajums par ballīti - ne nebija Best Party Ever, bet bija ok. Šis tas pietrūka.

Nākošajā rītā (svētdienā) pamodāmies diezgan agri un mazliet pačillpojām saulītē uz Jeroen balkona. Pēc tam viņš mūs aizveda atpakaļ uz Wassenaar. Izdomājām doties uz pludmali, jo laiciņš bija superīgs. Sandra un Jeroen izlēma skriet, bet es un Linnea braucām ar ričukiem un vedām mantas. Ah tas tik bija gabaliņš. Vismaz kādi 5 km līdz jūrmalai. Jeroen jau ļoti sportisks un mierīgi pieveica šo gabalu. Sandrai gan mazliet grūtāk gāja un viņa pat mazliet atpūtās uz mana ričuka bagažnieka :D Bet galā kaut kā tomēr tika. Malacis! Pēc tam pagulējām pludmalē. Izrādījās, ka nav tomēr tik silts kā iedomājāmies, jo pludmalē tomēr pūta mazliet vējiņš un uznāca arī mazi mākonīši. Aaa un iedomājieties Jeroen pat nopeldējās. Jā! Aprīļa vidū! Trakais. Es mazliet pa ūdeni pabradāju. Bija diezgan stindzinoši auksts, bet nebija arī tik traki lai nevarētu iemesties ar visu ķermeni iekšā. Pludmalē dikti ilgi nepalikām. Bija auksti. Jeroen ierosināja doties uz viņa vecāku māju Wassenaar un pačillot dārzā. Ok! Sandra un Jerone atkal jau skrēja. Mēs ar Linnea braucām ar ričukiem haaha. Jeroen necerēja, ka viņa mamma būs mājās un diezgan samulsa, kad viņa ieraudzīja Jeroen ierodamies ar 3 meitenēm. Hmm bija bišķi tāda dīvaina sajūta. Bet vēlāk, kad prasījām jeroen vai viss ok un, vai mamma nebija dusmīga, viņš teica, ka viss ok. Nu jā un sanāca arī mums ar viņa mammu iepazīties. Ļoti jauka. Starp citu viņa nemaz nezina, ka mēs ar Jeroen jau gandrīz 2 mēnešus draudzējamies. Viņa noteikti padomāja, ka esam vienkārši 3 Jeroen draudzenes. Žēl, jo man vispār gribētos, lai Jeroen vecāki par mani zina. Bet neko jau nevaru viņam uzspiest un prasīt, lai iepazīstina ar vecākiem, jo MĒS TAK NEESAM KOPĀ!!! Pie Jeroen pavadījām ļoti jauku pēcpusdienu. Ēdām saldējumus, sauļojāmies atpūtas krēslos, izģērbušās bikini. Bija ļooooti karsti. Spēlējām arī kārtis. Vēlāk uz pašām beigām arī Tjeerds mums pievienojās. Bija ļoti jautri. Superīga svētdiena, kas noslēdzās pie manis mājās ar Sandras matu balināšanu! Jā...viņa pamazām kļūst par blondīni :D

Pirmdienas vakars bija ļoti superīgs. Paliku pie Jeroen Hāgā un mums atkal bija viens jaukais vakars. Manas stulbās iedomas par to, ka es viņam tik ļoti nemaz nepatīku, pagaisa. Vienkārši esmu sapratusi, ka viņš ir tāda tipa cilvēks. Sabiedrībā viņš ir draugs visiem un svarīgāk par visu ir kontaktēties, runāt un tusēties ar citiem. Meitene vienmēr paliks otrajā vietā. Viņš nav tāds, kas īpaši izrādīs savas jūtas citu acu priekšā. Viņš nekad neparādīs citiem, cik viņam ļoti kāda meitene patīk. Viņš būs tas vēsais tipiņš, it kā vienaldzīgais flirtētājs, bet tomēt uzticīgs vienai vienīgai. Tāds viņš ir. Bet, kad esam divatā, tad Jeroen ir pavisam savādāks. Uzmanība man tiek veltīta ļoti daudz un viss ir superīgi. Tad viņš ir tikai un vienīgi mans. Mīļums, jaukums...viss, viss, viss! Bet nu es nezinu, cik ilgi samierināšos ar šo uzmanības dalīšanu, jo kā jau iepriekš rakstīju, man no puiša ir nepieciešana liela uzmanība (bet ne pārspīlēta) arī esot kopā sabiedrībā. Varbūt vienkārši jāsamierinās un jāmēģina ar to sadzīvot. Un, ja godīgi es nezinu, vai kaut kas mainītos, ja mēs pa īstam būtu kopā :D

Nākošajā dienā es no rīta biju brīva tāpēc ar Sandru izdomājām uztaisīt nelielu šopingu Hāgā. Tā kā paliku pie Jeroen un viņam tomēr nākošajā dienā nebija jāstrādā, tad arī viņš mums izdomāja pievienoties šopingā. Biju pārsteigta, ka Jeroenam IR ritenis, jo viņam visu laiku nebija. Haha, smieklīgs stāsts. Izrādās, ka pagājušo nedēļu viņš Roterdamas centrālajā stacijā atradis vienu nepieslēgtu ričuku un vienkārši paņēmis. Nu ok, pilnīgi normāls ritenis jau tas nebija. Aizmugurējai riepai bija mazliet "astoņnieks" un braucot ričuks drebēja, čīkstēja un grabēja. Tas bija tik smieklīgi. Bet starp citu te Holandē uz ielām var atrast ļoooooti daudz pamestus un vecus riteņus. Ja tev nav ritenis, pastaigā pa ielu un kādu jau atradīsi. Bišķi pielabo un wolaaa...ritenis gatavs! :) Nu jā tad nu visi trīs aizbraucām līdz Hāgas pludmalei un pēc tam uz Hāgas centru. Iedzērām supergaršīgos augļu kokteiļus, pačillojām saulītē un mazliet iepirkāmies. Jauka dieniņa bija!

Šodien ceturtdiena! Lieki teikt, ka bija super karsta un forša diena! :D No rīta mums bija Aupair coffee date. Sen nebijām tikušās tik lielā skaitā (bijām 7). Tik jauki satikt meitenes un papļāpāt par mūsu lietām. Pēcpusdienā biju brīva un aizbraucu vienkārši uz pludmali. Vienkārši viena pati. Gribējās pabūt vienai, padomāt, atpūsties. Un bija jauki. Silts! Bērni pat pa jūru jau plunčājās :D Trakums! Vispār ceru, ka šis karstais laiks nebeigsies. Dievinu. Šodien starp citu avīzē izlasīju, ka Holandē tagad esot viskarstākais laiks no visām Eiropas valstīm. Superīgi!!! +25!!!

Wooooow, mana bloga lasījumu statistika jau krietni pārsniegusi 20 000!!! Paldies mīļie, ka tik aktīvi sekojat līdzi. Atceros, cik ļoti priecājos par pirmajiem 1000 lasījumiem :D Apsolu, ka pacentīšos nebūt tik slinka un neiekrāt tik daudz stāstāmā. Gribās jau jums katru dienu kko pastāstīt, bet it īpaši tagad, kad laukā ir tik superīgs un karsts laiks, nespēju vienkārši pie kompīša istabā nosēdēt. Pat tulīt sākšu taisīties uz nelielu ballīti. Ar meitenēm iziesim bišķi uz Wassenaar centru pačillot! Tā teikt uz vienu dzērienu. Haha par šo mēs ar Linea vienmēr smejamies, jo, ja sarunājam, ka iziesim "uz vienu dzērienu" tas vienmēr beidzas ar piedzeršanos un traku ballīti. Tad nu vienmēr nosolamies, ka šoreiz nu patiešām tikai uz vienu dzērienu :D Kaut kā līdz šim nav darbojies :D Redzēs, kā būs šovakar!!!

Atāāā!!!