atpakaļ tulpju zemē! (papildināts)

Labvakar! 

Nu tad beidzot esmu tā pa riktīgo atpakaļ Holandē un, ja godīgi, man par to ir liels liels prieks. Ne jau tas, ka es būtu baigi gribējusi tikt atkal prom no Latvijas. Man vienkārši ļoti patīk dzīvot Holandē. Šī ir lieliska un dikti skaista valsts (to jau es laikam "pāris" reizes esmu pieminējusi). Nu jā un vēl jo lielāks ir mans prieks par to, ka ziema drīz beigsies un sāksies pavasaris, kas Holandē ir pats pats skaistākais mēnesis. Visur zied tulpes. Aaaa cik tas būs skaisti. Un vēl es nevaru vien sagaidīt pavasari, jo manos plānos ir pāris ceļojumi. Uz kurieni? Pagaidām vēl neatklāšu, bet katrā ziņā Eiropu šogad gribu izbraukāt krustām šķērsām.

Varbūt, ja lasījāt manu iepriekšēju rakstu par pašiem pēdējiem notikumiem Latvijā, tad noteikti ziniet, ka nakts no ceturtdienas uz piektdienu man palika negulēta, jo autobuss uz Rīgu jau bija 4:30. Noraudājušās un atvadījušās no ģimenes mēs ar manu māsu Sandru devāmies ceļā. Un laikam labi vien ir, ka negulēju iepriekšējā naktī, jo ceļš no Liepājas uz Rīgu pagāja ļoti ātri, visu laiku gulēju. Interesanti mums gāja lidostā ar mūsu bagāžu. Starp citu, tā kā man bija tikai mazais koferītis, kuru ņēmu kā rokas bagāžu un drēbes, kuras no Latvijas gribēju paņemt līdzi  - ļoti daudz, tad nekas cits neatlika, kā saģērbt sev virsū visu to, kas nelīda somā. :D Tad nu es tāds mazliet pončiks ierados lidostā. Bet tas jau vēl nav viss. "Jautrība" tikai vēl sākās. Sandra savu lielo bagāžu nodeva bez problēmām. Tad gājām  cauri vārtiņiem, kur pārbauda rokas bagāžas. Nu mums tā sanāca, ka katrai bija 3 rokas bagāžas - koferītis, plecu soma un maisiņš ar dāvanām, Latvijas labumiem un pāris drēbēm. Tātad, viens jauks vīrietis, pārbauda mūsu biļetes, skatās uz mūsu daudzajām somām un prasa cik mums ir rokas bagāžas un vai mēz zinot, ka var būt tikai 1. Es tā negribīgi atbildu, ka mēs zinām, bet nevarējām visu salikt vienā somā. Ok, šis mūs palaiž, bet brīdina, ka mūs varot neielaist lidmašīnā un iespējams nāksies kaut ko atstāt LV, tad lai pēc tam nevainojot viņu, bet gan pašas sevi. Ok, ok, pasakām paldies un esam priecīgas, ka vismaz tikām iekšā izlidošanas zonā. Bet sajūta nav īpaši laba. Ja nu tiešām mums prasīs kaut ko atstāt un nelaidīs iekšā lidmašīnā? Ko tad? Rodas plāns...jāmēģina atbrīvot vieta koferī, lai vismaz maisiņa saturu varam iedabūt iekšā. Un sanāca ar, bet nu ar tādām pūlēm. Pirmkārt es sev virsū saģērbu tik daudz drēbju gabalus, cik vien iespējams. Pat saskaitīju...apmēram 22! :D Nu tik resnu es sevi vēl nekad nebiju redzējusi. Tad vēl es izmetu ārā vienu apavu pāri un svārkus. Cik žēl, bet neko darīt. Bet somas vienalga bija pārbāztas un gardumi no Latvijas samīcīti. Tomēr bija tā vērts, jo lidmašīnā tikām iekšā. Pirmais, ko es izdarīju - atbrīvojos no vismaz 10 drēbju kārtām :D Lidojums pagāja ātri, jo neticēsies, bet visu laiku gulēju. Un cik patīkami, piezemēties valstī, kur vairs nav sniega. Laukā arī bija diezgan silts, salīdzinot ar Latviju. Te ir apmēram +6 grādi. Lidostā mūs savāca Sandra jaunā host mamma. Aaaa viņa tik forša un jauka. Visu ceļu pļāpājām. Tiešām superīga. Viņa mani aizveda līdz pat manai mājai un te sākās atkau kaut kas "ļoti jauks" - netiku iekšā mājā, jo man nebija atslēga un neviena nebija mājās. Atstāju koferi šķūnītī un aizbraucu ar savu ričuku līdz Aleksandrea. Labi, ka vismaz viņa bija mājās. Ah cik jauki atkal bija viņu satikt. Iedzēru kafiju un šo to uzēdu, jo biju dikti izsalkusi. Izstāstījām viena otrai par mūsu ziemas brīvdienām un tad devos uz skolu savākt bērnus. He he darba diena sākās :D Un īstenībā bija tik liels prieks viņus atkal satikt. Es biju sailgojusies pēc saviem pieskatāmajiem bērniem. Un redzot to, cik viņi bija laimīgi, sagaidot mani atpakaļ, mana sirds vienkārši izkusa. Tas bija tik jauki. Un vēl jo lielāks bija viņu prieks par manis atvestajām dāvanām. :)

Piektdienas vakars...Linnea bija saorganizējusi Aupair meiteņu atpakaļ atgriešanās ballīti. Tā bija arī lieliska iespēja pārējās iepazīstināt ar Sandru. Pie manis atnāca Aleksandrea un Nadja. Tad mēs pa ceļam savācām Sandru un visas devāmies uz bāru "Oranjes", kur mums pievienojās Linnea un Lindsija. Tāds prieks bija viņas satikt. Tik daudz, kas runājams un stāstāms. Sandra arī diezgan labi iejutās un arvien vairāk atraisījās un runāja ar meitenēm. Domāju, ka viņa tiks pieņemta mūsu kompānijā. Pat vēlāk, ballītes karstumā Linnea man teica, ka viņai Sandra ļoti ļoti patīkot, viņa esot superīga. Cik forši. Izdzērām pāris aliņus "Oranjes" un dikti sagribējās dejot. Tātad jāiet uz "Rickies". Sandra jau dikti gribēja, pārējās meitenes...nu tā ne īpaši. Beigās tomēr pierunājām arī Lindsiju un Linnea un jautrība varēja sākties. Pirmais pārsteigums...ieejam Rickies un tur...ha ha mans ķipa bijušais Remco (čalītis kuru pasūtīju pirms brīvdienām Latvijā, jo šis izrādījās ne tāds kādu iedomājos). Protams uzreiz viņa noslēpumainais skatiens tika vērsts mūsu virzienā. Es neko, ignorēju, pat nepasveicināju. Sākām dejot. Pēc brīža devos uz dāmu istabu un sanāca iet tieši garām Remco. Viņš mani apturēja un paņēma aiz rokas, nelaida vaļā un mani aizvien tuvāk. Es pateicu čau, skatījos uz viņu un tad vienkārši izrāvos un aizgāju prom vienu reizi atskatīdamās. Viņa skatiens, protams, sekoja. Tālāk visu vakaru es viņu vienkārši ignorēju un labi ka tā. Man viņu nevajag. Neļaušu ar sevi spēlēt kaut kādas spēlītes. Ok nav jau tā, ka man viņš vairs nepatīk un es būtu vienaldzīga. Gribētos varbūt kaut ko vēl ar viņu, bet man nepatīk viņa spēlītes. Es sevi vērtēju daudz augstāk. Un es domāju, ka viņš zina, kāpēc es ar viņu vairs nerunāju, saprot, par ko dusmojos. Bet tas laikam viņam vienalga, jo arī šovakar viņš turpināja darīt to pašu, dēļ kā es viņu pasūtīju. Tās pašas spēlītes. Biju mazliet greizsirdīga, bet tas laikam tak normāli. Ak šie vīrieši! Tad vēl šovakar "Rickies" bārā bija arī trakā Jeroen ex. Protams, arī viņu ignorēju, jo man viņa ir tukša vieta. Šoreiz par laiki pret mani viņa labi izturējās, scēnas netika rīkotas, neviens negrūstījās, čaļus nost neņēma un košļenes virsū nemeta :D Bet nu viņa kā jau vienmēr ar visiem flirtēja un uzvedās kā tāda *** Yah! Jau ap plkst 2:00 nogurums darīja savu un es dikti dikti gribēju mājās un arī Remco skatieni bija jau kļuvuši vienkārši kaitinoši. Nu tiešām...tas bija neizturami...visu vakaru viņš to vien darīja, kā stāvēja netālu no mums, dzēra alu un skatījās, ko darām. Tā kāds miesassargs. Kaitinoši! Nu tāda bija mana Holandē atgriešanās diena!

Sestdien pamodos diezgan laicīgi un bez lielām galvassāpēm. Sandra atnāca ciemos un iepazinās ar manu host ģimeni. Tas bija jauki. Pēc tam dienas plānā bija izrādīt viņai mazliet mūsu pilsētu Wassenaar. Tas bija tik forši. Es te jūtos tagad kā riktīga vietējā, kas visu zina. Izbraukājām ar riteņiem krustām šķērsām. Vienīgi, ka laiks bija mazliet drēgns un lietains. Bet tā savādāk...diena izdevusies!

Svētdiena bija superīga. Pirmkārt laukā saulains un silts (apmēram +10 grādi) un diena kā radīta jaukam riteņu izbraucienam. Ar Sandru nolēmām doties uz Hāgu. No sākuma Hāgas pludmales zona, kas starp citu ir kā pavisam cita pilsēta ar savu centru. Tā ir pavisam atšķirīga no pašas Hāgas. Starp citu arī man pašai dikti gribējās šo pludmali dienas laikā apskatīt, jo iepriekš biju te bijusi tikai vienu reizi un tas bija nakts laikā, kad Jeroen mani aizveda uz Piano bāru (mmm jaukas atmiņas). Ha ha cik smieklīgs bija 30 min garais ceļa gabals līdz Hāgai. Es neteiktu, ka mēs braucām ļoti ātri, bet Sandra visu laiku elsoja un prasīja, lai braucam lēnāk. Ok, es jau esmu pieradusi, jo ļoti daudz braukāju ar riteni, bet viņā šāda slodze sen nebija bijusi. Eh, gan jau pieradīs. Starp citu, riteņbraukšana tak ir ļoti veselīga. Tātad nokļuvām pludmalē. Wooow. Pasakaini. Man jau tas likās pierasti, ka pilsētas ielas var vienkārši beigties pie jūras. Sandrai tas bija kaut kas pavisam jauns un neparasts. Tad vēl šajā pludmalē bija uztaisīts tāds kā tuneļmols ar veikaliem un kafejnīcām (bildēs varēsiet redzēt). Un galā šim molam bija tornis priekš gumijlēkšanas. Forši. Mēs ar Sandru domājam izmēģināt kādu dienu. Un vēl kas bija pārsteidzoši...staigājam gar neskaitāmajiem pludmales bāriem un kafejnīcām un visa iela pārbāzta ar cilvēkiem. Ir tikai janvāra sākums, bet sajūta tāda, ka klāt ir vasaras sezona. Tik daudz cilvēku. Ārprāc, es pat nevaru iedomāties, kas tādā gadījumā te darīsies vasarā. Trakums! Bet vieta lieliska. Vasarā tev pavadīšu daudz laika, es zinu! Lūk bildes no pludmales:

Hāgas pludmale janvāra sākumā :)) Tas ir tas tuneļmols un gumijlēkšanas tornis galā

Prieeeeeks

Pie viena no pludmales bāriem

Vienkārši ķēru kadru! Iepatikās!

Es pie kaut kāda dīvaina veidojuma

Pludmales zona

Atradām krēslu...

...un baudījām saulīti!

I love Holland :))

Tuneļmols (ha ha šo vārdu es pati izgudroju)

Mirklis pārdomu

Tur ir kaut kāda kafejnīca!

Tā tur fonā ir viena no Hāgas pludmales viesnīcām

es

Sandra gribēja piemērīt :D Viens no veikaliem tuneļmolā

Skats no gumijlēkšanas torņa

Bungy jumpping, jeb gumijlēkšana. Un virs jūras. Bijām tur uzkāpušas. Augsti gan! Šo mēs ar Sandru te vasarā izmēģināsim!

Pēc pludmales apskates, devāmies tālāk uz Hāgas centra pusi. Tapa pāris bildes. Aaa un kas bija interesanti...no Sandras tik vien dzirdēju Woow Woow Woow, cik skaisti! Braucot pa vienu ieliņu viņa pat skaļi iebļāvās: "Es mīlu Holandi!" Cik viegli bērnam sagādāt prieku :D Jāaizved tikai uz Hāgu :D

Sandra un viņas foršais ritenis!

Pa ceļam uz centru

Muzejs, kurā var izstaigāt visu Holandi, jo viss ir apmēram 100 reizes samazināts. Noteikti kādu dienu apskatīsim.

Holandes ūdens kanāliņu burvība...

Šādus te Sandras riteņus Hāgā redzējām vēl vismaz 6. Nav jau brīnums...tieši šos var vinnēt loterijā! :D

Pašā Hāgas centrā ir Parlamenta ēka un tai vienā pusē tāds neliels dīķis ar saliņu vidū un strūklaku. Man šī vieta ļoti patīk, tāpēc no sākuma aizvedu Sandru tur un kādu laiciņu vienkāršu pasēdējām un pačilojām kanālmalā, vērojot pīles un garāmgājējus.

Pie parlamenta

Tiešām superīga vieta pie Parlamenta

Pēc tam izstaigājām ķīniešu kvartālu un iepirkšanās ielas, nobaudot arī lieliskās uz ielas tikko pagatavotās, karstās stropvafeles. Riteņus speciāli gribēju novietot galvenās iepirkšanās ielas sākumā, jo tur parasti ir visvairāk riteņu. Gribēju Sandrai parādīt šo pārsteidzošo skatu. Tas tiešām bija Amazing! Sandrai šoks par riteņu jūru.

Kur nu bez Holandes slaveno Stroopvafeļu degustācijas.

Noteikti gribu jums pastāstīt par vienu interesantu drēbju veikalu, kas mūs vienkārši nošokēja. Pirmo reizi ko tādu redzēju. Jau iepriekš zināju to veikalu. Tur vienmēr viss maksā apmēram 5 - 10 eiro. Lēti un tās nav humpalas. Tieši šobrīd Hāgā visos veikalos ir sākusies sezonas izpārdošana un atlaides ir grandiozas. Tātad arī šajā interesantajā veikalā. Tagad te viss maksā apmēram 1-2,5 eiro. Intereses pēc iegājām. Sākām pētīt drēbes un tas, ko atklājām bija kaut kas vēl neredzēts. Pirmkārt veikalā bija milzīgs haoss, drēbes samestas čupās, mētājās arī pie zemes, cilvēki staigā pāri. Bet tas jau vēl nebija trakākais. Ieraugām, ka vienai maiciņai norauta roka, tad džemperim izplēsts caurums, pēc tam atkal kaut kam trūksts rokas vai kas cits. Bikses šekumā saplēstas. Pāris drēbēm pat veseli gabali izplēsti ārā. Mēs vienkārši nespējām apvaldīt smieklus. Katrs nākamais drēbju gabals, ko paņēmām rokās bija arvien trakāk saplēsts. Kas te noticis? Tāda sajūta, ka pircēji cīnījušies par drēbēm. Kā viss var būt tik saplēsts? Un iedomājieties...šīs skrandas joprojām bija pārdošanā un tās maksāja 1 eiro! Ak kungs. Kaut ko tādu pirmo reizi redzēju. Kā vispār kaut ko tādu var izlikt pārdošanā? Latvijā jau sen šitik ļoti saplēstas drēbes būtu izņemtas no veikala, bet te...tiek pārdotas. Tas tik bija kaut kas! Man sanāca arī mazlīt šo veikalu nofočēt.

Pēc tam vēl mazliet pastaigājām pa Hāgas ieliņām, nejauši satik;am arī Aleksandrea un nadju, ar kurām vēlāk kopā devāmies atpakaļ uz Wassenaar. Diena bija patiešām dikti jauka. Te vēl pāris bildes:

Ataideeees! Visur! Man tā liekas, ka nākošnedēļ mums briest baigais šopings!

Taksis

Mans mīļākais Hāgas klubs...HAVANA

Pirmdien atkal jau sākās mana ikdienas rutīna – darba diena, bet tas bija jauki. Darbam ķēros klāt ar jaunu sparu. Un vēl kas jauks – šodien man piedāvāja vēl vienu bērnu pieskatīšanas darbu. Yeey...extra naudiņa vienmēr noderēs! Un šodien biju tīrīt māju jaukajam franču pārim! Trīs darbiņi man jau te ir Holandē. Baigi forši. It kā vēl vienu man piedāvāja, bet es sāku domāt, vai nevajadzētu atteikties, jo negribu sevi tik ļoti pārslogot. Tomēr, ja tā padomā...naudiņa jau vienmēr noderēs! Aaa tad vēl es šodien biju pie Sandras un mazliet palīdzēju viņai pagatavot Spageti Bolonjese. Sanāca lieliski! 


Cik interesanti, manu blogu šodien lasījuši pat 11 cilvēki no Gērnsijas. Es pirmo reizi mūžā tādu vārdu dzirdu. Ar draudzenes Googles palīdzību atklāju, ka tā ir Lielbritānijai piederoša sala. Kādā sakarā viņi tur lasa manu blogu? Interesanti!!!


Ar labu nakti! :))