Es RAUDU!!!

Šis ieraksts pilnīgi noteikti būs pavisam pavisam savādāks nekā visi mani pārējie. Tas ne pavisam nebūs pozitīvs. Jā...sēžu savā istabā, pie zemes, kompis klēpī un...raudu. Raudu jau kādu pusstundu un nespēju apstāties. Esmu emocionāla. Kas tad īsti notika??? Vakars vispār sākās ļoti pozitīvs un jauks. Vispār visa šī diena bija dikti jauka. No rīta bijām manu pieskatāmo bērnu skolā un noskatījāmies mūziklu par "Mazo princi" un mans Gijs spēlēja galveno lomu (lepojos). Šodien mums atkal uzsniga daaaaaaudz dauuudz sniega un ar Nynki un viņas draudzeni Lāru bijām baudīt ziemas priekus. Pēc tam mana host mamma man pasniedza negaidītu un priekšlaicīgu Ziemassvētku dāvanu - jaunas čībiņas holandiešu tupeļu formā. Tas bija tik jauki un mīļi. Un tad jau vakara daļa. Mums šovakar bija tādas kā pirmsziemassvētku vakariņas ar skaisti izdekorētu galdu un īpašiem ēdieniem. Viss tik jauki un skaisti, līdz vienam brīdim. Šovakar pie mums ciemos bija arī Gija draugs un tad nu man ar puišiem bija jāspēlē skriešanas spēle ("Lēnāk iesi, tālāk tiksi") un nejauši tā gadījās, ka skrienot, kopā ar Gija draugu apgāzām lielo ūdens krūzi un tā saplīsa. It kā jau nekas traks, tā taču tikai ūdens glāze un ne jau mēs speciāli to saplēsām. Negadījums. Bet mana host mamma tik ļoooooti sastresojās. Palika uz mani dusmīga, vairs nerunāja. Dzirdēju tikai kā viņa sāk bļaut uz manu host tēti un savu māsu, ka tā glāze maksājusi 60 eiro utt. Es protams atvainojos, ka tas noticis, satīrīju visu, nu tas tā diezgan loģiski, bet viņa tik rājas un rājas. Man uzreiz asaras acīs, vairs nomierināties nespēju. Host tētis (kas ir ļoti ļoti mierīgs pēc dabas), saka man lai nomierinos, neņemu galvā, viss taču ok, būs labi utt, bet es vairs nespēju izturēt. Esmu ļoti emocionāla. Riktīgi sāku raudāt un saprotu, ka nespēju vairs pie vakariņu galda uzturēties un tāpēc vienkārši aizeju prom. Un ātri ātri uz savu istabu. Iekrītu gultā un vienkārši raudu, raudu, raudu...nespēju pat tagad beigt raudāt. Vienkārši es neesmu pieradusi pie šādas attieksmes. Ok, jā mana ģimene Latvijā nav tik bagāta, lai atļautos pirkt traukus par 60 eiro un tad, ja kaut kas tiek nejauši saplēsts, scēna netiek rīkota. Tāpēc mani ļoti ļoti nobaidīja un pārsteidza manas host mammas attieksme un reakcija. Liekas, ka viņa vairāk uztraucas par mantiskām lietām, nevis cilvēku emocijām. Tas mani patiešām sāpināja. Neuzskatu, ka biju pelnījusi šādu attieksmi. Tā taču ir tikai glāze. Traukus gadās saplēst. Neko sliktu taču es neizdarīju. Bet ok, šo 4 mēnešu laikā esmu diezgan izkodusi savas host mammas raksturu...viņa ir ļoti pedantiska un visam šajā mājā ir sava vieta un visi trauki tiek pat skaitīti. Ja kaut kas trūkst, vai ir pazudis, viņa ļoti satraucas un tā ir milzīga traģēdija. Tāpēc man pat ir reizēm bail no viņas. Cenšos visu darīt perfekti. Reizēm nesanāk, bet cenšos. Un uzskatu, ka visu daru lieliski un mana host mamma ir apmierināta (to viņa man bieži saka). Taču šīs glāzes saplēšanas gadījums man te bija pirmo reizi. Līdzi šim neko nebiju saplēsusi. Ārprāc, ja jau tā ir tik liela traģēdija, tad lai atvelk tos 60 eiro man no algas.  Tagad man būs ļoti ļoti jāuzmanās. Zinu, ka man rokas trīcēs, turot rokās šīs mājas traukus.
Njā, bet vakars vēl nav beidzies. Viņi visi ir lejā un ēd vakariņas. Es te viena pati augšā savā istabā. Es nezinu, kas būs. Ceru, ka host mamma atnāks, izrunāsies ar mani un atvainosies. Negribu, lai viņa uz mani dusmojas. Ceru, ka viss būs ok.
Tik lieliski sabojāts piektdienas vakars! Nevaru vien sagaidīt, kad tikšu laukā no šīs mājas...šovakar šī gada pēdējā ballīte ar manām Aupair meitenēm! Tas mani vismaz nomierinās, es ceru!

Piedodiet par šo ierakstu...gribējās izlādēt savas emocijas!!!