I Love Paris

Man joprojām šķiet, ka esmu tur – Parīzē! Šī nedēļas nogale bija vienkārši neiedomājami lieliska un neaizmirstama. Tiešām nebiju cerējusi, ka man Parīze tik ļoti patiks. Viennozīmīgi varu teikt, ka gribu tur atgriezties. Es pat gribētu tur kādu laiku padzīvot. Parīzē pavadīji tikai 3 naktis un 2 dienas un ar to pilnīgi noteikti nepietiek, lai kārtīgi iepazītu šo brīnišķīgo pilsētu. Taču man izdevās apskatīt slavenākās un skaistākās vietas Parīzē, kā piemēram Eifeļtorni, Luvru, Triumpfa arku, Sacre-Coeurt, Notre-Dame un daudz ko citu. Šī pilsēta liekas tik neticama, te kopā savijas apbrīnojami skaista un sena arhitektūra ar nenormāli traku mūsdienu pilsētu. Bet par to visu sīkāk mazliet vēlāk. Redzēt to visu likās tik neticami un nereāli. Brīžiem man pat likās, ka sapņoju. Es redzēju un ieguvu no visa pa druskai. Izbaudīju nenormāli šokējošo Parīzes metro sistēmu, redzēju Parīzi naktī, baidīju franču ēdienus, iepazinu citas Aupair meitenes, ballējos līdz rītam, izbaudīju franču skūpstus un ieguvu vienkārši neaizmirstamas emocijas. Par to visu šajā ierakstā!

Uz Parīzi devos ceturtdienas pēcpusdienā un pirmais šoks bija mana autobusa aizkavēšanās. Kā jūs jau varbūt ziniet es uz turieni devos ar Eurolines autobusu (biļete maksāja 39 eiro prom un atpakaļ Hāga-Parīze). Viss...man jau likās, ka nekur netikšu, autobusa nav, kritu izmisumā un bez maz vai sāku raudāt. Bet te...tfuuuu ierodas mans autobuss ar 27 minūšu nokavēšanos. Cik jauki :D Ceļā pavadīju „tikai” 8 stundas. Ok, nebija tik traki. Pa ceļam piestājām arī divās Beļģijas pilsētās Antverpā un Briselē, tā kā šo to redzēju arī no šīs valsts. Un jā, Briselē speciāli uz 1 minūti izkāpu ārā no autobusa, lai oficiāli atzīmētu, ka esmu savu kāju spērusi arī uz Beļģijas zemes. Vispār autobusā pavadītais laiks bija diezgan interesants, jo iepazinos ar vienu meiteni no Brazīlijas. Iedomājieties, viņa 5 gadus strādājusi 3 darbos un tagad par sapelnīto naudu viena pati ceļo pa Eiropu. Vakar viņa vēl bija Londonā, šodien Briselē un rīt būs jau Šveicē. Un tā viņa jau apmēram 2 mēnešus pa Eiropu pārvietojas. Cik aizraujoši un pārdroši!

Par laimi mans autobuss Parīzes internacionālajā stacijā ieradās precīzi laikā 22:30. Un vēl lieliskāk bija tas, ka tur pat atradās metro stacija, no kuras es ar metro varēju nokļūt līdz manai viesnīcai. Pirms tam biju kārtīgi kārtīgi izpētījusi metro karti un atradusi pieturu, kurā man jākāpj ārā, tā kā tas problēmas nesagādāja. Un vispār šajās dienās es kaut kā sadraudzējos ar sabiedrisko transportu. Mazliet vēlāk pastāstīšu par Parīzes metro sistēmu, kas ir neticami traka un milzīga, bet pat es – blondīne, tajā „iebraucu” un visu sapratu kā un kur nokļūt. Ok, bet pirmajā vakarā biju dikti sabijusies. Savā lieliskajā grāmatiņā par Parīzi izlasīju, ka nakts tumšajās stundās šīs pilsētas ielas un metro stacijas mēdz būt mazliet bīstamas. Dikti piesardzīgi un ātri pārvietojos pa Parīzes ielām. Izkāpjot ārā no metro es mazliet apjuku, jo nezināju, kur atrodos. Protams, man bija karte, bet kaut kā Parīzē ielu nosaukumi nav tik draudzīgi kā Holandē. Nesapratu, kurā virzienā man jāiet, lai atrastu savu viesnīcu. Un jā, protams pajautāju ceļu vienam jaukam franču pārim, kas starp citu nerunāja angliski, bet mēs kaut kā sapratāmies un viņi man paskaidroja ceļu. Aaa un jā starp citu šeit Parīzē francūži īpaši nemīl runāt angliski. Iedomājieties, pat viesnīcā un kafejnīcās darbinieki ar mums sarunājās franciski vai ļoti trūcīgā angļu valodā. Dīvaini! Labi, ka es „saprotu” franču valodu! :D Ok jox! Labi, ka mana ceļojuma biedrene Hetere no ASV Mičiganas štata, kas ir Aupair Francijā, mācēja runāt franciski. Mēs nepazudām, mēs sapratām! Nu jā, atpakaļ pie notikumiem! Tātad, viesnīcu „Belfort” atradu. Hetere to iepriekš bija rezervējusi. Ar Heteri bijām tikušās tikai internetā Facebook, tāpēc tas bija vēl jo aizraujošāk...satikties Parīzē. Es viesnīcā ierados pirmā. Vieta jauka, netālu no metro, ar kuru apmēram 10 minūtēs var nokļūt līdz Parīzes centram. Kusa ieliņa, blakus arī pārtikas veikals. Starp citu par viesnīcu maksāju 30 eiro par nakti un pie tam brokastis (franču kruasāns, bagete, siers, džems, sviests un kafija) bija iekļautas cenā. Jauki! Viesnīca tāda studentiska. Atmosfēra forša! Man patika.

Hetere ieradās apmēram pus stundu vēlāk nekā es, iepazināmies, izplānojām nākošās dienas apskates objektu maršrutu un devāmies čučēt, jo ilgais ceļš uz Parīzi darīja savu.

Mums ļoti paveicās ar laikapstākļiem. Savu silto ziemas jaku atstāju viesnīcā un laukā devos tikai ar jaciņu un žaketīti, jo diena bija saulaina un silta (varētu būt ap 18 grādiem). Tātad pirmais objekts mūsu plānā bija Arc de Triomphe (Triumpfa arka), bet no sākuma jātiek galā ar Metro. Parīzes metro sistēma ir kaut kas neiedomājami apbrīnojams. Es nekad mūžā neko tādu vēl nebiju redzējusi. Tā ir kā otrā Parīze zem zemes. Metro līnijas vijas cauri Parīzei kā milzīgs zirnekļu tīkls. Viņiem te ir apmēram 20 metro un pazemes vilcienu līnijas ar 284 stacijām.

Parīzes metro karte

Tas ir kaut kas absolūti traks. Un metro tuneļi ir izbūvēti pat divos vai trijos stāvos. Es tiešām nesaprotu kā viņi vispār spējuši to visu izdomāt un zem zemes izrakt un uzbūvēt. Bet metro te Parīzē ir vislieliskākais un ātrākais pārvietošanās veids. Pāris minūtēs iespējams nokļūt bez maz vai no viena Parīzes gala līdz otram, nestāvot milzīgos sastrēgumos. Un metro īstenībā ir salīdzinoši lēts. Piemēram, viena biļete maksā 1,70 eiro, kas priekš tādas pilsētas, kā Parīze ir lēti. Mēs ar Heteri nopirkām divu dienu metro biļeti par 15 eiro un ar to var braukt cik tik daudz grib veselas divas dienas. Un mēs to izmantojām ļoti daudz. Praktiski visur pārvietojāmies ar metro. Un tajā metro sistēmā īstenībā ir diezgan viegli orientēties, ja zini tās stacijas nosaukumu, kur tev jānokļūst un virzienu, kurā jābrauc. Ok, bet tātad Triumpfa arka. Wooow (šo vārdu laikam daudz šajā rakstā izmantošu). 

Kaut kas neiedomājami liels, skaists un apbrīnojams. Nespēju savām acīm noticēt, ka es tiešām esmu te un to redzu. Šī skaistā vēsturiskā Napaleona uzvaras arka te Parīzē atrodas milzīgu ar satiksmi pārbāztu ielu centrā. Vēsturiskais savijas ar mūsdienu burzmu. Skats ir patiešām neticams.

Tālāk ar kājām devāmies uz...jāāā...Eifeļa torni, kuru, starp citu, no Triumpfa arkas jau varēja redzēt. Es to nevarēju vien sagaidīt. Šis pasaules slavenākais tornis man vispār liekas kaut kas nereāls. No sākuma nokļuvām ļoti skaistā vietā Palais de Challot, ko kuras pavērās vienkārši brīnišķīgs skats uz Jardins du Trocadero (Trokadero dārzs) un Eifeļtorni. Palais de Challot bija pilns ar melnādainajiem tirgotājiem, kas ikvienam tūristam (arī mums) centās pārdot kādu no Parīzes suvenīriņiem. Mazliet par uzmācīgu, bet ok, tāds viņiem darbs. Nopirku no viena mazos slavenos Eifeļtornīšu atslēgas piekariņus. Vispār baigi lēti – veseli pieci pa 1 eiro. Sapirkos veselu čupu :D 

Palais de Challot un Trokadero dārzs

Melnādainie ielu tirgotāji 

Daudz daudz Eifeļtornīšu pa lēto

Pa ceļam ieturējām arī pusdienu pauzi un nobaudījām slavenās Criepes pankūkas (par tām jau es rakstīju rakstā par brīvdienām Francijā ar manu host ģimeni), šoreiz ar sieru. Tiiik gardi! Tad vēl nobaudīju tur pat uz ielas ceptos kastaņus. Esat mēģinājuši? Tiešām garšīgi. Garšo pēc kartupeļiem un riekstiem.

Criepes pankūka ar sieru! Ņammmm! :)~

Kastaņī un pārdevējs (izskatās pēc turka)

Un tātad...Eifeļtornis. Apbrīnojams veidojums. Tā vien gribējās uz to skatīties un skatīties. Ok, nav jau tur nekas nenormāli skaits, bet tas fakts kā tāds, ka tas ir tas slavenais Eifeļtornis, Parīzes simbols. Šis milzīgais metāla veidojums, kas piesaista tik nenormāli daudz tūristus arī mani neatstāja vienaldzīgu.

Protams, ja jau esam te Parīzē, zem Eifeļtorņa, būtu grēks neizmatot iespēju tik tur augšā. Nolēmām pastāvēt supergarajā rindā, lai tiktu liftā uz torņa otro stāvu (diemžēl trešais stāvs bija slēgts). Gaidījām apmēram 40 minūtes, mēģinot atkauties no uzbāzīgajiem suvenīru tirgotājiem un vērojot kā priekšnesumus izpilda ielu dejotāji. Tā kā esam jaunieši zem 26 gadiem, tad par liftu samaksājām 6,20 eiro. Jēē, un tikām augšā. Skats no Eifeļtorņa pasakains. Var redzēt visu Parīzi un tā ir patiešām milzīga. Tiiiik skaisti un neticami.

Jau augšā. Super excited!

Skats uz Parc du Champ de Mars

Daļiņa no milzīgās Parīzes. Tas zeltītais tornītis pieder slavenajam Holet des Invalides

Mans labākais draugs šajā nedēļas nogalē - grāmatiņa "Top 10 Paris"

Ielu danceri!

Tālākajā dienas plānā – Luvra – pasaules milzīgākais un slavenākais muzejs! Pa ceļam uz to šķērsojām skvēru, kur Marijai Antonetei tika nocirsta galva. Skaista vieta ar burvīgām strūklakām.

Un tad nonācām burvīgajā Jardin des Tuileries (Tuileries dārzs), kas ir daļa no Luvras. Šis dārzs beidzās ar mini Triumpfa arku un tad jau pati Luvra. Wooow. Tas bija neticami. Milzīgais skaistais arhitektūras brīnums ar stikla piramīdu, baseiniem un strūklakām vidū. Tik neaptverami skaisti. Iekšā Luvrā nedevāmies, jo bijām jau diezgan nogurušas. Ok Hetere bija vairāk nogurusi. Īstenībā es esmu diezgan vīlusies un dusmīga uz savu ceļojuma biedreni, jo viņa pirmajā dienā pilsētas apskatei izvēlējās nepareizos apavus, kā rezultātā dabūja uz pēdām nenormālas tulznas un nevarēja ātri paiet. Un tas nozīmēja to, ka viņas dēļ mēs pārvietojāmies diezgan lēni un tas bija kaitinoši. Man spēka bija daudz un es labprāt būtu līdz enerģijas izsīkumam skraidījusi pa Luvru. Dikti gribējās ieraudzīt slaveno Mona Lisa gleznu un daudz ko citu. Un starp citu tā kā esmu EU pilsone zem 26 gadiem tad man Luvras apmeklējums pēc plkst 18:00 piektdienā būtu bijis par velti. Eh, neizmantoju šo izdevību. Bet gan jau nākošajā Parīzes apmeklējumā. Starp citu, Parīzē ļoti daudzas vietas ir draudzīgas EU pilsoņiem zem 26 gadiem. Piedāvā bezmaksas ieejas un atlaides. Forši! Izmantojiet izdevību!

Jardin des Tuileries pozējot pie dīķīša

Jardin des Tuileries šādas skulptūras bija ļoti daudz

Interesants veidojums Jardin des Tuileries

Tuvojamies Luvrai

Mini Triumpfa arka

Luvraaaaa aaaaa :)))

Hetere & me Luvrā

Apbrīnojami skaistā stikla piramīda un ieeja Luvrā

Ielu burbuļmākslinieks netālu no Luvras. Viņš taisīja supermilzīgus burbuļus.

Nogurušas un izsalkušas nokļuvām atpakaļ viesnīcā, kur nobaudījām tur pat blakus veikalā nopirktās vakariņas, bet ar to mūsu diena vēl nebija beigusies. Izdomājām, ka būtu superīgi redzēt, kāda izskatās Parīze naktī, tāpēc izmantojām izdevību, ko piedāvā Parīzes tūrisma birojs – pa 22 eiro doties nakts izbraucienā ar tūristu autobusu (var sēdēt uz jumta un visu forši redzēt). Tas tik bija piedzīvojums. Mums piešķīra arī austiņas ar kurām varēja klausīties stāstus par Parīzi un vietām, kuras apskatījām. Tas viss bija tik skaisti. Pusotras stundas laikā izbraukājām visas slavenākās un skaistākās vietas. 

Nakts tūristu autobuss

Ar austiņām ausīs gatavas izbraucienam

Viesiespaidīgākā bija Mulenrūža un Eifeļtornis. Mulenrūža patiešām izskatās tāda kā filmā. Nenormāli daudz gaismas un milzīgas sarkanas vējdzirnavas. Pie ieejas gara, gara bagāto ļaužu rinda, kas ieradušies šeit lai noskatītos kabaret šovu. Kā man to gribētos redzēt. Cik noskaidroju tad biļete uz Mulenrūžas kabaret šovu maksā apmēram 50-100 eiro. Šausmīgi dārgi! Njā, ne jau katrs to var atļauties.

Ah jā, uz Eifeļtornis. Cik tas bija skaisti! Naktī tas izskatās kā milzīga spoža svece. Un vienu reizi stundā Eifeļtornis sniedz gaismas šovu, kad tas veselas piecas minūtes mirguļo zilās, mazās lampiņās. Izskatās, kā brīnumsvecīte. Tas patiešām bija kaut kas neiedomājami skaists. Es vairākas reizes iespiedzos aiz priekiem uz sajūsmas. Tas likās tik neticami, ka esmu te un to visu redzu. Likās, ka sapņoju.

Šis vakars bija patiešām lielisks un iespaidīgs. Kaut arī sēžot uz autobusa jumta un traucoties cauri Parīzei dikti nosalām, tas bija tā vērts to visu redzēt.

Nosalušas :D

Nākošajā rītā es pamodos prieka pilna un nevarēju vien sagaidīt, kad dosimies ielās un turpināsim gūt jaunus iespaidus. Diemžēl laiks mums nebija labvēlīgs :( Laukā joprojām bija diezgan silts, tomēr mazliet lija lietus. Bet tas netraucēja doties piedzīvojumu meklējumos. Pirmais pieturas punkts - Montmartre rajons un slavenā bazilika Sacre-Coeurt (Svētā sirds) apskate. Šis baziliks esot viens no skaistākajiem un visvairāk fotografētākajiem objektiem Parīzē.

Sacre-Coeurt

Šeit mums pievienojās vēl viena Aupair no ASV Aleksa (Heteres draudzene). Ļoti forša meitene, kurai diemžēl nav paveicies ar host ģimeni un bērniem šeit Parīzē. Visu dienu dabūju klausīties viņas bēdu stāstus. Patiešām žēl. Pēc šādiem stāstiem es arvien vairāk mīlu savu host ģimeni un bērnus :D Ok, tātad Montmartre – mazas ielinas ar nenormāli daudz suvenīru veikaliem. Viss tik krāsains, raibs, pilns ar tūristiem, ielu tirgotājiem un nabadzīgiem cilvēkiem. Nopirku divas jaukas superskaistas šalles. Pa vienu no šīm mazajām traki pārbāztajām ieliņām nokļuvām līdz kalnam, kura galā tad arī atradās slavenā Sacre-Coeurt. Tiiiiik skaisti. Ieraugot šo baziliku likās, ka esmu nokļuvusi kaut kur Indijā vai Taizemē. Arhitektūra neraksturīga Francijai. Starp citu šis ir Parīzes augstākais punkts. Devāmies tik augstāk un augstāk, pa ceļam mēģinot atkauties no uzmācīgajiem melnādainajiem, kas centās dumjajiem tūristiem ap roku apsiet striķīšus (it kā par velti) un pēc tam par to prasot samaksu. Es ar šitādiem tipiņiem vienreiz jau Milānā sastapos, tāpēc zināju, ka jāsaka tikai „No, no, no” un jādodas pēc iespējas ātrāk prom, ignorējot viņu uzsaucienus un komplimentus. Šeit Montmartrā nobaudījām jau atkal slavenās Francijas Criepes pankūkas (es šoreiz ar sieru un vistu) un ar superīgo metro devāmies tālāk uz nākamo apskates punktu. Tā bija gotikas stila katedrāle Notre-Dame, kas starp citu ir Francijas sirds un centrs gan ģeogrāfiski, gan garīgi. Iespaidīgi un ļoti, ļoti skaisti.

Notre-Dame (Mūsu dāma)

Tur pat apskatījām arī gotikas stila meistardarbu kapelu Sainte-Chapelle, kuras rožu logs ir patiešām kaut kas apbrīnojami skaists. 

Sainte-Chapelle

Tālāk devāmies apskatīt slaveno Jardin du Luxembourg (Luksemburgas dārzu), pa ceļam piestājot pie Pantheon, kas sākotnēji ticis celts kā baznīca, tad kļuvis par mauzoleju un beigu beigās tagad tā ir sabiedriska celtne. Ko lai saka...skaisti!

Pantheon

Luksemburgas dārzā

Izstaigājām arī slaveno Parīzes Latin Quarter, kas ir mazu bāru un klubiņu rajons. Šī ir vieta, ku Parīzē naktīs valda vislielākā jautrība. Ballītes esot traka un katrs klubs izceļas ar kaut ko īpaši. Piemēram, vienā no klubiem dzērieni tiek pasniegti zīdaiņu pudelītēs un medicīnas trubiņās. Vēl ir viens klubs, kurā meitenēm tiek atņemti krūšturi un viņiem gar sienām tur esot pilnīgi vesela kolekcija. Nu tādas trakas lietas tur apmēram notiek.

Luksemburgas dārzu īpaši daudz neapskatījām, jo lietus pieņēmās stiprumā un bijām arī diezgan nogurušas, tāpēc devāmies pasēdēt tur pat netālu vienā no Parīzes kafejnīcām. Un ārprāts cik te dārgs viss – kafija ar pienu maksāja 4,20 eiro! Njā, tā ir Parīze. 

Kafijas pauze! Es un Aleksa

Ok, jauki atpūtušās, iedzērušas kafiju un uzklausījušas stāstus iz mūsu Aupair dzīves ikdienām bijām gatavas doties tālākos piedzīvojumos, jo diena tak vēl nebija galā. No sākuma vislieliskākā šīs dienas doma – nopirkt lietussargus (nezinu kāpēc mums tas neienāca prātā jau dienas sākumā). Ha atradām tur pat vienu baigi labo un lēto veikalu, kur lietussargi maksāja tikai 2,50 eiro. Zinu, ka Hetere bija dikti, dikti nogurusi un viņai ļoti sāpēja kājas un vislabākais, ko viņa gribētu darīt ir doties atpakaļ uz viesnīcu...taču es joprojām biju spēka pilna un man plānā bija vēl viens objekts, kas Parīzē noteikti jāapskata. Pirms došanās uz Parīzi es savas pieskatāmajam puikam Gijam (kurš Parīzē ir bijis apmēram 5 reizes) jautāju, kas viņam Parīzē visvairāk patīk un kas man obligāti būtu jāapskata. Un viņš man teica, ka tas esot Georges Pompidu centrs, kas ir modernās mākslas centrs un viens no pasaules slavenākajiem modernās arhitektūras veidojumiem. Ok, apsolīju, ka to noteikti apskatīšu. Kopā ar Aleksu un Heteri devāmies uz turieni. Aleksa mūs pameta, jo viņai bija jāsatiek kaut kādi draugi. Un tātad Pompidu centrs...wooow! Pati ēka no ārpuses vien nenormāli iespaidīga. Šī centra arhitektu ideja bija apgriezt ēku ar iekšpusi uz āru. Ēkas sienas rotāja milzīgas krāsainas trubas un gar priekšpusi vijās milzīgs trubveidīgs ekskavators. Skats interesants.

Georges Pompidu Center

Centrā atrodas kinoteātris, mākslas veikali, kafejnīcas, milzīga bibliotēka un modernās mākslas muzejs. Un man atkal jau bija tā lieliskā iespēja tikt šajā muzejā par velti, jo esmu EU pilsone zem 26 gadiem un šoreiz gan šo iespēju negribēju laist garām. Žēl, ka Hetere nevarēja tikt par velti. Ha ha viņa ir no ASV. Bet man liekas, ka viņa tā pat nebūtu gribējusi apskatīt muzeju, jo bija ļoti ļoti nogurusi un viss ko vēlējās bija pasēdēt kafejnīcā un atpūsties. Tad nu es traki ātri ielecu trubveidīgajā ekskavatorā un izskrēju cauri Modernās mākslas muzejam Pompidu centra ceturtajā un piektajā stāvā. Wooow...forši! Labprāt būtu lēnām izstaigājusi un apskatījusi visu, bet negribējās lai Hetere dikti ilgi mani viena pati gaida. Bet priekšstatu par moderno mākslu Parīzē es radu. Pāris bildes arī priekš jums, lai redzētu, kādi tad modernās mākslas šedevri tur bija sastopami.

Atgriezušās viesnīcā nolēmām mazliet pagulēt un atgūt spēku, jo klāt taču sestdiena – laiks ballītei. Un esam tak Parīzē – tas ir jāizjūt, kā ballējas francūži. Centrā satikāmies atkal jau ar Aleksu un mums pievienojās vēl divas superīgas Aupair (no ASV un Somijas). Lietus bija pavisam pieņēmies stiprumā, bet tas nekas. Mums bija lietussargi. Tur pat stāvot pie vienas kafejnīcas zem jumtiņa iztukšojām 2 pudeles ar pirms tam nopirkto lēto vīnu. Jā, dzērām vīnu tur pat uz ielas un cik sapratu, tad te Parīzē jaunieši īpaši nesatraucas, par to vai alkoholu drīkst vai nedrīkst lietot uz ielas. Skats bija jautrs. No sākums mums bija doma doties Latīņu bāru tūrē, bet meitenes izdomāja, ka foršāk būs ballēties īru bārā „Coolin”. Ok, whatever, ka tik ballīte! Un ballīte bija patiešām traka (sorry bilžu no ballītes nebūs, jo es negribēju riskēt un ņemt līdzi savu spoguļkameru). Pirmkārt ieeja bārā bija par velti. Visi galdiņi bija sastumti gar malām un jaunieši dejoja kā traki. Viss bija pārbāzts. Ar meitenēm devāmies pie bāra un pasūtījām tekilu (starp citu viens tekilas šotiņš te maksā 5 eiro – āāā dārgi). Vēlāk arī alus tika likts galdā, kas arī ir ļoti dārgs. Ja Holandē klubā viena glāze maksā 2,5 eiro, tad te alus maksā 5 eiro. Jā, esiet tam gatavi. Ja domājat braukt uz Parīzi ballēties, tad ziniet – klubos alkohols ir ļoti dārgs. Ok, turpinām par ballīti. Uh, cik mums traki gāja. Viss sākās ar karstām, seksīgām dejām, kas turpinājās uz galdiem. Jup...mēs četras Aupair dejojām uz bāra galdiem. Un man bija vienalga...mani tak te neviens nepazīst. Ārprāc cik daudz uzmanības saņēmu! Te bija viss – trakas dejas, skaisti un seksīgi franču puiši, flirts, ballīīīteeeee! Sajūtas superīgas! To cik daudz franču skūpstus šajā vakarā saņēmu, es labāk neatklāšu. Dažu labu tas varētu nošokēt. Bet nu ko lai saka – man dikti patīk skūpstīties :D Un šī ir Parīze – visu mīlētāju pilsēta! Trakums! Aaa un šajā naktī devāmies uz vēl vienu bāru, kurā starp citu ieejas maksa bija 15 eiro, bet pateicoties mūsu jaunajiem un foršajiem franču draugiem (puišiem), tikām iekšā par velti. Traki, forši un karsti gāja, protams, arī šeit. Ap plkts. 5:00 mums ballīte beidzās un tad nu bija tas grūtais uzdevums tik uz viesnīcu. Tā kā metro strādā tikai līdz 00:00 vai 01:00 tad vienīgais veids, kā nokļūt līdz viesnīcai bija iet ar kājām vai mēģināt dabūt taksi. Pirmais variants atkrita, jo bijām diezgan piedzērušās un nespējām pēc kartes un ielu nosaukumiem saprast, kur atrodamies :D Ar takša dabūšanu arī īpaši neveicas, jo viņi nelabprāt apstājas, kad tu centies tos nostopēt. Bet beigu beigās Aleksai tomēr izdevās dabūt mums taksi un pa 12 eiro tas mūs aizveda līdz viesnīcai. Ah, cik biju laimīga, kad tiku gultā. Nakts neaizmirstama un lieliska! Saldi sapņi pēc tā visa! :)

Ballītēēē :))

Nākošajā dienā veiksmīgi un bez starpgadījumiem tiku atpakaļ mājās Holandē. Sajūtas bija skumjas un likās, ka joprojām esmu tur Parīzē. Šī nedēļas nogale viennozīmīgi bija kaut kas superīgs. Kaut arī es iepazinu tikai mazu mazu daļiņu no Parīzes, tas bija tā vērts. Noteikti ikvienam iesaku kaut reizi mūžā aizbraukt uz šo superīgo pilsētu. Es tur atgriezīšos, es zinu!

Wooow...cik vēls! Rīt noteikti man būs dikti miegaina diena, bet gribējās šovakar pabeigt šo rakstiņu, lai jūs ātrāk uzzinātu, kā tad man Parīzē gāja!